Zinātniskajā žurnālā "Nature" publicēts jauns starptautisks pētījums, kas sniedz pārliecinošus pierādījumus iedzimtās ģenētikas izšķirošajai lomai onkoloģisko slimību gaitā. Pētnieki secinājuši, ka pat pie identiskas kaitīgo faktoru iedarbības – piemēram, smēķēšanas vai ultravioletā starojuma – vēzis dažādiem cilvēkiem attīstās atšķirīgi tieši viņu DNS īpatnību dēļ.Lai pārbaudītu šo hipotēzi, zinātnieki veica eksperimentus ar četrām ģenētiski atšķirīgām peļu grupām, nodrošinot tām vienādus apstākļus un ievadot identisku devu di-etilnitrozamīna – tabakas dūmos un pārstrādātā pārtikā esošas vielas, kas bojā DNS. Analizējot gandrīz 600 izveidojušos audzējus, tika novērots, ka, neraugoties uz vienādo devu, vēža attīstības ceļi un mutāciju procesi katrā grupā bija atšķirīgi. Pētījuma autori uzsver, ka atklājumam nākotnē var būt liela nozīme medicīnā. Jēlas Universitātes Medicīnas skolas asociētā profesore Sāra Aitkena norāda, ka iedzimtā ģenētika var ietekmēt arī pacienta organisma reakciju uz staru vai ķīmijterapiju. Tas nozīmē, ka nākotnē vēža profilaksi, skrīningu un ārstēšanu varēs pielāgot daudz precīzāk katram indivīdam. Tiesa, speciālisti atgādina, ka secinājumi pagaidām gūti no eksperimentiem ar dzīvniekiem, tādēļ vēl nepieciešami papildu pētījumi ar cilvēkiem.

Бросить курить

Veselība

Zinātne

Здоровье

Zinātniskajā žurnālā "Nature" publicēts jauns starptautisks pētījums, kas sniedz pārliecinošus pierādījumus iedzimtās ģenētikas izšķirošajai lomai onkoloģisko slimību gaitā. Pētnieki secinājuši, ka pat pie identiskas kaitīgo faktoru iedarbības – piemēram, smēķēšanas...

Zinātnieki atrod atbildi, kāpēc vieni smēķētāji saslimst ar vēzi, bet citi nē

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...