Atviļņa problēma var sagādāt daudz nepatīkamu sajūtu, taču reizēm
var noritēt nepamanīta, vienlaikus radot dažādas nelabvēlīgas sekas. Kā atpazīt
atvilni, kādi ir galvenie tā iemesli un profilakses pasākumi, kā arī
ārstniecības iespējas, stāsta BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Veselības
centrs 4 ārsts rezidents gastroenteroloģijā Iļja Jelisejevs un BENU Aptiekas
klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Skatoties
pēdējo divdesmit gadu griezumā, ir vērojams atviļņa pacientu skaita pieaugums,
stāsta I. Jelisejevs. Lai arī atviļņa problēma var būt saistīta ar iedzīvotāju
vidējā vecuma un dzīvildzes paaugstināšanos, jo ar gadiem palielinās dažādu
atvilni veicinošu faktoru ietekme, piemēram, ar vecumu saistīts muskuļu vājums,
kas veicina barības vada slēdzējmuskuļa nepilnīgu aizvēršanos, arī anatomiskas
izmaiņas (piemēram, kuņģa daļas ieslīdēšana krūškurvi - hiatālā trūce) un citi
procesi, lielākais pirmreizējo gadījumu pieaugums vērojams tieši jaunāku
pacientu vidū vecuma grupā no 20 līdz 40 gadiem. Tieši šajā vecumā arī
vērojamas vislielākās sūdzības par atviļņa simptomiem. Par galveno iemeslu šim
pieaugumam tiek uzskatīts liekais svars un aptaukošanās, kā arī dažādi
dzīvesveida faktori, kas ir individuāli. Taču kopumā atvilni izraisošos
iemeslus varam skatīt trīs galvenajās kategorijās:

1.
Fiziskās ietekmes iemesli jeb iedarbība uz barības vada slēdzējmuskuli. Tās var
būt regulāras pārēšanās, kas palielina kuņģa apjomu, tādējādi barības vada
slēdzējmuskuļa savienojums kļūst vājāks. Reizēm par iemeslu tiek minēts arī
gāzēto dzērienu patēriņš, jo gāzes rada papildu spiedienu kuņģī, taču par šo
faktoru pētījumu dati dalās. Tomēr jāņem vērā, ka saldināto gāzēto dzērienu
patēriņš var veicināt lieko svaru, kas pats par sevi ir atviļņa riska faktors.
Regulāra vēdera uzpūšanās arī pastiprina spiedienu vēdera dobumā. Arī
grūtniecība var veicināt atvilni.

2.
Ar uzturu un dzīvesveidu saistīti iemesli. Piemēram, ir pārtikas produkti, kas
veicina barības vada slēdzējmuskuļa relaksāciju - pie tādiem biežāk tiek
pieskaitīta kafija, šokolāde, piparmētru tēja, taču katram šie produkti var būt
ļoti atšķirīgi. Slēdzējmuskuļa relaksāciju veicina arī smēķēšana. Tāpat atvilni
var veicināt tādu pārtikas produktu lietošana, kas ilgi atrodas kuņģī,
piemēram, trekni un asi ēdieni. Noteikti pārtikas produkti var arī pastiprināt
kuņģa skābes izdalīšanos, piemēram, tomāti, citrusaugļi, sīpoli, ķiploki (bet
arī šie produkti katram var būt citādi).

3.
Iedzimti vai ar vecumu, vai ar citu saslimšanu saistīti iemesli, piemēram,
anatomiskas vai ģenētiskas izmaiņas.

<h2>Kā
atpazīt atvilni?</h2>

Galvenie
atviļņa simptomi ir dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula, kuņģa dedzināšana,
atraugas jeb grēmas, kā arī rīšanas grūtības (bet šis pēdējais simptoms praksē
ir retāk novērots), skaidro I. Jelisejevs. Taču atviļņa izraisītus simptomus pacienti
mēdz sajaukt ar citām slimībām, tādēļ nereti ar sūdzībām par atvilni pie
gastroenterologa atnāk jau pēc vizītes pie citiem speciālistiem, piemēram:

•
otorinolaringologa, gadījumos, ja ir sūdzības par biežām iesnām, kakla sāpēm,
kakla un balsenes iekaisumu, krekšķi no rīta, kamola sajūtu kaklā, sāpēm vai
aizliktām ausīm. Ja atvilnis ir stiprs, kuņģa saturs nonāk līdz šīm vietām,
radot to kairinājumu;

•
stomatologa, jo no atviļņa var ciest un tikt bojāti aizmugurējie zobi;

•
kardiologa, jo pacienti dodas pie kardiologa ar aizdomām par stenokardiju,
ritma traucējumiem, sirds apasiņošanas problēmām. Taču gadījumos, kad pārbaudes
šīs problēmas neuzrāda, pie simptomiem var būt vainojams atvilnis;

•
pneimonologa - biežu bronhītu, pneimoniju un hroniska klepus gadījumā;

•
ģimenes ārsta/somnologa - ar sūdzībām par satrauktu miegu.

Var
gan būt arī pretējas situācijas, piemēram, kad pacients atnāk ar sūdzībām par
atvilni, taču patiesībā tās ir sirds vai citas problēmas, uzsver ārsts
rezidents. Tāpēc ir jāveic atbilstoša izmeklēšana atviļņa diagnostikai -
fibrogastroskopija vai nepieciešamības gadījuma papildu izmeklējumi kā barības
vada monometrija vai kuņģa un barības vada Ph metrija 24 stundas, jo
ultrasonogrāfijā, magnētiskajā rezonansē vai datortomogrāfijā neredzam, kas ir
iekšā zarnās, kuņģī un barības vadā. Jāizvērtē visi simptomi un pacienta
sūdzības, jo ir gadījumi, kad pēc fibrogastroskopijas atvilni ir grūti
konstatēt.

<h2>Dzīvesveida
faktori un atviļņa ārstēšana</h2>

Galvenie
soļi, ko iesaka ārsts rezidents gastroenteroloģijā I. Jelisejevs un klīniska
farmaceite I. Priedniece, saskaroties ar atvilni, ir to izraisošo faktoru
novēršana, tai skaitā dzīvesveida un ieradumu maiņa.

•
Ikdienas uztura izmaiņas - jāizvairās no produktiem, kas jums izraisa atviļņa
saasinājumus (tie katram var būt individuāli).

•
Jāsamazina liekais svars, ja tāds ir.

•
Ja ciešat no regulāras vēdera uzpūšanās, jāizvērtē iemesli un jācenšas tos
novērst.

•
Jāizvairās no lielākām maltītēm trīs stundas pirms došanās gulēt.

•
Ja iespējams, jāmaina gultas novietojums, paceļot gultas galvas daļu par 10-15
cm. (Taču to nevar veikt ar spilvenu palīdzību, jo tas palielina iespēju
rasties kakla skriemeļu problēmām un pastiprina obstruktīvās miega apnojas
risku.)

•
Jāizvēlas atbilstoša gulēšanas pozīcija - jāiemācās gulēt uz kreisajiem sāniem.

•
Jāpārskata dienas aktivitātes un darba apstākļi - piemēram, ja darbā ir bieža
noliekšanās, aktīvas saliekšanās, tas arī pastiprina vēdera dobuma spiedienu.

•
Jāizvairās no ēšanas vismaz divas stundas pirms sportošanas un fiziskajām
aktivitātēm.

•
Jāēd mazākām porcijām - kafejnīcās un restorānos ēdiena porciju apmērs bieži
vien mēdz būt pārāk liels.

•
Jāēd nesteidzoties, rūpīgi sakošļājot ēdienu.

•
Jāietur maltītes pareizā pozīcijā - sēdus pie galda, nevis pie televizora
pusguļus vai guļus.

•
Jāizvairās no aizcietējumu riska - iekļaujot uzturā šķiedrvielas un lietojot
pietiekamu šķidruma daudzumu.

•
Jāatmet smēķēšana un jāsamazina alkohola patēriņš.

•
Jācenšas mazināt stresa ietekmi uz jūsu ikdienu.

•
Nepieciešamības gadījumā jālieto ārsta vai farmaceita ieteikti medikamenti.

<h2>Ja
dzīvesveida maiņa nelīdz</h2>

BENU
Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece skaidro, ka atviļņa simptomātiskai
ārstēšanai galvenokārt lieto divu veidu preparātus - antacīdus, kas nodrošina
ātru, taču īslaicīgu kuņģa skābes neitralizēšanu, kā arī protonu sūkņu
inhibitorus, kas mazina kuņģa skābes sekrēciju. Antacīdu sastāvā izmanto
magnija hidroksīdu, alumīnija hidroksīdu, kalcija karbonātu un magnija
karbonātu, kas pieejami suspensiju un košļājamu tablešu veidā.

Farmaceite
atgādina: ja lieto vēl citus medikamentus, jāņem vērā zāļu mijiedarbība un to
iespējamās blakusparādības. Piemēram, antacīdi var traucēt citu zāļu
uzsūkšanos, tāpēc iesaka ievērot vismaz divu stundu starplaiku starp antacīdu
un citu medikamentu lietošanu.

Ir
pieejami arī līdzekļi, kas palīdz mazināt gan ar atvilni saistītās sūdzības,
gan arī pārklāj, aizsargā un atjauno kuņģa skābes bojāto gļotādu. Taču jāņem vērā,
ka ilglaicīga līdzekļu lietošana nav ieteicama, un ilgstošu sūdzību gadījumā ir
jākonsultējas ar ārstu par atbilstošu ārstniecību.

Ja
zāles nepalīdz un simptomi ir regulāri, var veikt operāciju, skaidro ārsts
rezidents I. Jelisejevs. Latvijā šādos gadījumos izplatītākā ir mazinvazīva
operācija - Nissen fundoplikācija, kuras rezultātā tiek vairāk saspiests
barības vada slēdzējmuskulis, lai tas labāk noslēgtos. Šo operāciju veic
laporoskopiski, ar maziem griezieniem, turklāt šī operācija ir atgriezeniska pirmos
divus gadus (katram individuāli) - ja kādu iemeslu dēļ operācijas efekts neder,
to var atgriezt atpakaļ. Ķirurģiska operācija ir pēdējais risinājums - ja
dzīvesveida izmaiņas kopā ar terapiju nav palīdzējušas vai tikai daļēji
atviegloja stāvokli.

Taču
jāņem vērā, ka, ja pacientam būs liekais svars, turpināsies atvilni veicinošu
produktu lietošana uzturā, pārēšanās un citi to veicinošie ieradumi - arī pēc
operācijās atvilnis ar laiku var atgriezties. Arī šajā gadījuma var veikt
atkārtotu fundoplikāciju, bet operācijas efektivitātē ar katru reizi samazinās.

<h2>Nedrīkstam
ignorēt</h2>

Ir
būtiski neignorēt atviļņa simptomus un savlaicīgi doties pie speciālista pēc
padoma, kā arī veikt nepieciešamās dzīvesveida izmaiņas, uzsver I. Jelisejevs.
Atvilnis veicina iekaisuma veidošanos barības vadā, un, ja tas ir ilgstošs,
veidojas izmaiņas barības vada sienās un tas var izraisīt barības vada
audzējus, kas ļoti slikti padodas ārstniecībai.

Tādēļ
ikvienam no 40 gadu vecuma ik pēc 5 gadiem profilaktiskos nolūkos ir jāveic pārbaudes
- fibrogastroskopija un fibrokolonoskopija. Tās palīdzēs atklāt arī
asimptomātiskus pacientus. Turklāt pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem ir
pieejama programma zarnu vēža skrīningam uz slēptām asinīm fēcēs, ko bez maksas
reizi divos gados var veikt, vēršoties pie sava ģimenes ārsta. Simptomu un
sūdzību gadījumā pārbaudes jāveic neatkarīgi no vecuma.

Rūpējieties
par sevi atbildīgi!

Здоровое питание

 Здравоохранение

Veselība

Здоровье

Atviļņa problēma var sagādāt daudz nepatīkamu sajūtu, taču reizēm var noritēt nepamanīta, vienlaikus radot dažādas nelabvēlīgas sekas. Kā atpazīt atvilni, kādi ir galvenie tā iemesli un profilakses pasākumi, kā arī...

Atvilnis - iemesli, profilakse un ārstniecības iespējas

Похожие новости

Загружаем...