Šī gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas tuvumā esošajos novados, bet mazākais - Latgalē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.Starp novadiem lielākais bērnu īpatsvars bija Mārupes novadā - 29,2%, Ādažu novadā - 24,8% un Ķekavas novadā - 24,4%. Savukārt galvaspilsētā bērnu īpatsvars bija salīdzinoši mazāks - 17%. Zemākais bērnu īpatsvars bija Latgales reģionā - 15,5%, Krāslavas novadā - 12,1%, Augšdaugavas novadā - 13,1% un Ludzas novadā - 13,9%. Kopš pērnā gada bērnu skaits samazinājās par 9200 jeb 2,7%.Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 334 000 bērnu vecumā līdz 17 gadiem, veidojot 18,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina CSP dati.2025./2026. mācību gadā 165 600 skolēnu piedalījās skolu organizētajos interešu izglītības pulciņos - par 3,3% vairāk nekā 2024./2025. mācību gad, kad to skaits bija 160 300 skolēnu.Arvien vairāk skolēnu iesaistās jaunās interešu izglītības programmās, kas tiek piedāvātas no 2024./2025. mācību gada. Īpaši populāra kļūst STEM (zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas) interešu izglītības programma, piesaistot 29 500 skolēnu 2025./2026. mācību gadā (par 5300 vairāk nekā 2024./2025. mācību gadā). Tāpat arvien populārāka kļūst sociālā un pilsoniskā interešu izglītības programma (iesaistot 17 400 audzēkņu 2025./2026. mācību gadā, kas ir par 600 vairāk nekā 2024./2025. mācību gadā) un mazākumtautību valodas un kultūrvēstures izglītības programma (16 200 audzēkņu 2025./2026. mācību gadā, par 3700 audzēkņu vairāk nekā 2024./2025. mācību gadā).Skolēnu vidū joprojām populāras ir kultūrizglītības programmas, kurās 2025./2026. mācību gadā iesaistījās 72 900 skolēnu. Dejas mākslas kolektīvos piedalījās 23 900 skolēnu, mūzikas programmās - 27 000, teātra mākslu - 6800, savukārt folkloras kopās - 1400 skolēnu. Sporta nodarbībās piedalījās 29 700 skolēnu, no kurām pieprasītākās bija volejbola nodarbības (3000 skolēnu), galda spēles (3000 skolēnu) un peldēšana (2400 skolēnu).Turpina palielināties audzēkņu skaits interešu izglītības iestādēs - no 54 700 audzēkņiem 2023./2024. mācību gadā līdz 61 800 audzēkņiem 2024./2025. mācību gadā un 63 600 audzēkņiem 2025./2026. mācību gadā. Sporta skolās audzēkņu skaits ir palielinājies no 48 100 2023./2024. mācību gadā līdz 51 300 2025./2026. mācību gadā, un mūzikas un mākslas skolās - no 26 400 2023./2024. mācību gadā līdz 27 000 audzēkņiem 2025./2026. mācību gadā2025./2026. mācību gada sākumā Latvijā pirmsskolas izglītības programmas apguva 86,3 tūkstoši bērnu. Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs samazinājies par 4,5%.Pamatskolas izglītības programmas apguva 183 700 skolēnu, bet vidusskolas programmas - 40 600 skolēnu.2025. gadā pamatskolu beidza 20 300 skolēnu, no kuriem 60,1% izvēlējās mācības turpināt vidusskolā, bet 33,3% - profesionālās izglītības iestādēs. Savukārt vidusskolu beidza 11 900 skolēnu, no kuriem 56,2% sāka studijas Latvijas augstskolās un koledžās, 2,4% profesionālās izglītības iestādēs, savukārt 41,4% mācības neturpināja.2025. gadā internetu vismaz reizi nedēļā lietoja gandrīz visi (99,5%) 16 līdz 24 gadu vecuma jaunieši. Visbiežāk jaunieši izmantoja internetu, lai lietotu sociālos tīklus (94,1%), internetbanku (92,8%) un sūtītu ziņas ziņapmaiņas lietotnēs (92,4%). Ievērojami mazāk jauniešu izmantoja internetu, lai iesaistītos tiešsaistes konsultācijās vai parakstītos par pilsoniskām vai politiskām iniciatīvām (17,1%) un pārdotu preces vai pakalpojumus (16,0%).No jauniešiem, kuri regulāri lietoja internetu, 72,7% izmantoja arī mākslīgo intelektu (MI). 54,6% jauniešu MI izmantoja privātām vajadzībām, 42,4% - formālās izglītības mācību procesā un 15,2% jauniešu izmantoja MI ar darbu saistītām vajadzībām.No regulārajiem interneta lietotājiem gandrīz katrs trešais (32,8%) jaunietis internetā saskārās ar uzbrūkošu vai pazemojošu saturu, kas tika vērsts pret kādu personu vai personu grupu. 25,2% jauniešu saskārās ar naidīgu saturu, kas pret personu vai personu grupu tika vērsts politisku vai sociālu uzskatu dēļ, un 16,2% - rases vai etniskās piederības dēļ. Salīdzinoši neliela jauniešu daļa saskārās ar naidīgu saturu saistībā ar personas vai personu grupas vecumu (5,7%) un invaliditāti (5,4%).Pērn 88,2% jauniešu savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu, 9,6% - kā vidēju un 2,2% savu veselības stāvokli vērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu. 7,9% jauniešu atzina, ka viņiem ir veselības problēmu ierobežojumi veikt parastās ikdienas aktivitātes. 5,1% jauniešu norādīja, ka viņiem ir grūtības redzēt, pat ja ir uzliktas brilles vai kontaktlēcas, un 4,8% ir grūtības ilgstoši koncentrēties vai atcerēties senus vai nesenus notikumus.Pērn veiktās aptaujas dati liecina, ka pēdējo gadu laikā arvien vairāk jauniešu vēršas pie medicīnas speciālistiem. 2025. gadā 74,5% jauniešu atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir vērsušies pie ģimenes (vispārējās prakses) ārsta. Tas ir par 13,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā aptaujas reizē - 2022. gadā, kad šādas vizītes pie ārstiem bija veikuši 61,3% jauniešu. Pie medicīnas vai ķirurģijas speciālistiem kaut reizi bija vērsušies 45,8% jauniešu (2022. gadā - 27,5%) un pie zobārsta, ortodonta vai zobu higiēnista - 62,5% jauniešu (2022. gadā - 58,4%).2025. gadā invaliditāte tika noteikta 10 005 bērniem vecumā līdz 17 gadiem - par 14,4% vairāk nekā 2021. gadā, kad tika reģistrēti 8 746 bērni ar invaliditāti. 1 301 bērnam invaliditāte bija noteikta pirmreizēji (2021. gadā - 969 bērniem), no viņiem visbiežāk invaliditāte tika noteikta saistībā ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (746 bērniem 2025. gadā un 369 bērniem 2021. gadā).19,4% jeb gandrīz katrs piektais bērns 13 līdz 17 gadu vecumā 2024. gadā saņēma darba samaksu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Vislielākais darba samaksu saņēmušo bērnu īpatsvars bija Latgalē (21,9%) un Kurzemē (20,5%), bet vismazākais - Rīgā (7,3%). Trīspadsmitgadīgiem bērniem vidējais darba līguma periods bija 17 dienas, bet septiņpadsmitgadīgajiem - 53 dienas. Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos vasaras nodarbinātības pasākumos pērn piedalījās 11 127 bērni (par 6,9% vairāk nekā gadu iepriekš) - no viņiem 55,9% bija meitenes, 44,1% - zēni.

 здоровье детей

 Здравоохранение

Izglītība

Jaunieši

Дети

Šī gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas tuvumā esošajos novados, bet mazākais - Latgalē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Starp novadiem lielākais bērnu īpatsvars bija Mārupes novadā -...

Dati atklāj satraucošu ainu - pieaudzis bērnu-invalīdu skaits, arvien vairāk bērnu vēršas pie ārstiem

LETA

Похожие новости

Загружаем...

Загружаем...