Eksāmenu laiks ir klāt! Daudziem vecākiem un arī bērniem šis ir satraukumiem pilns periods – cik sarežģīti būs jautājumi, vai būs gana augsts vērtējums un vai vispār izdosies eksāmenu nokārtot. Jāatceras gan – stress neko neatrisina. Kā gan šajā laikā rast mieru? To vaicājām psihoterapeitei Diānai Zandei.

Sev raksturīgajā humorā, bet ar sirsnību, viņa nosaka: "Te sākas nederīgo padomu vācelīte. Mēs, psihologi, atspērušies runājam par dažādām šīm tēmām – cilvēki izlasa un neko nedara!"

Galvenais ieteikums – atslābsti kaut nedaudz

Kā pirmo un svarīgāko aspektu Diāna izceļ spēju visu dzīvo kopumā gan mums, gan bērniem uztvert nedaudz mierīgāk: "Lai bērniem spētu to iemācīt, mums ir jāsāk praktizēt tās lietas. Tātad – lai mēs drusciņ vieglāk uztvertu eksāmenus, tad mums ir jāpadomā par to, kas tad ir tas, no kā es kā mamma vai tētis baidos – ka mans bērns nenokārtos, mans bērns slikti nokārtos. Kāda katastrofa notiks? Vai ir reāls pamats ļoti satraukties šajā laikā, piemēram, bērnam kādā mācību priekšmetā iet ļoti, ļoti grūti? Tad, protams, ir lielāks risks, ka viņš nenokārtos.

Bet varbūt nemaz tā pamata uztraukties nav – es vienkārši esmu pieradusi uztraukties par daudz lietām.

Ja man tas ir pieradums, tad arī eksāmens ir kārtējā situācija, kurā es lieku lietā savas prasmes uztraukties. Ja es kā mamma vai tētis uztraucos par lietām, kuras nav pelnījušas būtisku satraukumu, tad mans bērns ir iemācījies no manis rīkoties tāpat.

Vispirms ir jāsaprot, vai mēs esam tie vecāki, kas vispirms ceļ paniku un satraucas par bērnu audzināšanu vai citiem dzīves jautājumiem, tad arī mūsu bērnam tas varētu būt raksturīgs. Ja šis mums ir, tad mums jāmācās to samazināt!"

Tomēr visu gadu vajadzētu mācīties

Svarīgs aspekts, ko Diāna atgādina – nav vērts pēdējo nakti pirms eksāmena negulēt un mācīties, jo vienā naktī nevar sabāzt to, kas nav iemācīts gadu laikā. "Šis nav laiks, kad piespiesties un zubrīt no rīta līdz vakaram. Lai bērniem ietu labi, visu gadu viņš ir jāmudina sistemātiski mācīties. Ja tas tomēr nav noticis – tad pienācis laiks izmantot visas konsultācijas, kas ir pirms eksāmeniem; apkopot visas savas zināšanas, pārdomājot jautājumus, kas varētu būt eksāmenos."

Svarīgi atcerēties arī par atpūtu: "Šajā pirms eksāmenu laikā pilnīgi noteikti pievēršat uzmanību labam miegam, fiziskām aktivitātēm, sakarīgam uzturam – varbūt šis ir laiks, kad padomāt par vitamīniem bagātu uzturu, jo pavasarī mēs esam drusku izsīkuši. Šajā laikā nepieciešams parūpēties par savu un arī bērnu spēju uzveikt spriedzi. Lai mēs šo eksāmenu laiku varētu izturēt, svarīgi parūpēties par ķermeni."

Ir svarīgi, lai bērnam, cik nu tas iespējams, būtu stabils dienas ritms – jūs varat laikus atvases radināt tomēr iet gulēt agrāk, aizejot atpakaļ uz kaut cik normālu ritmu. Ja bērns ir izgulējies, viņš var labāk domāt un eksāmenos var izmantot to, kas viņam ir galvā iekšā.

Beidziet moralizēt!

Psihoterapeite iesaka vecākiem beigt saviem bērniem nepārtraukti kaut ko pārmest: "Šajā laikā vecākiem būtu ieteicams beigt mūžīgo moralizēšanu – tev taču visa dzīve priekšā, jābūt labām sekmēm, tev taču jāiet ģimnāzijā.

Noņemam nost šo vāvuļošanu.

Mēs raizējamies par mūsu bērniem, bet kā tā mūsu morāle bērnam palīdzēs koncentrēties eksāmeniem? Nekā!

Savu spriedzi, vecāki, izgāziet citur! Mājās esat pēc iespējas stabilāki. Bērnam ir eksāmeni, nevis jums!"

Diāna atgādina – ja bērns ir visu gadu mācījies, tad eksāmenu viņš, visticamāk, nokārtos, bet, ja mācībās bijis palaidies, tad var nākties saskarties arī ar ne visai labu rezultātu, taču – arī tā būs mācība. "Mēs kā vecāki šādos spriedzes momentos īsti neko nevaram iesākt. Mēs nevaram panāk, lai bērns labāk zinātu matemātiku, nekā viņš to zina. Mēs to spriedzi liekam ārā uz bērnu, viņu vēl vairāk noslogojot.

Laižam uz sporta zāli, laižam ar riteņiem ārā, izkustamies, vakarā bērnam uzcepam pankūkas un iedodam viņam ikdienišķas rūpes, lai mājās ir tā vieta, kur viņam ir miers un mamma un tētis nelasa morāli, ka visu laiku vajadzēja mācīties!"

Ar bērnu ieteicams izrunāties, lai noskaidrotu, kas viņam palīdzētu nomierināties šajā laikā.

"Ja bērns saka, ka viņam nepieciešams miers – tad to arī darām! Ieklausāmies! Nevairojam viņā satraukumu!"

Savukārt, ja bērnā tiek novērota pēkšņa satraukšanās, nespēja nomierināties, raudāšana, tad, iespējams, jāapsver vēršanās pie ģimenes ārsta, kurš tālāk palīdzēs izvērtēt, kā bērnam palīdzēt tikt galā ar šo emocionālo slodzi.

Tāpat Diāna rūpīgi aicina izvērtēt arī to, vai bērnam nepieciešams atbrīvojums no eksāmeniem, ja vien tam nav nopietns pamatojums: "Ir vecāki, kuri, mēģinot pasargāt savus bērnus no normāliem dzīves pārbaudījumiem, sagādā bērnam atbrīvojumus no eksāmeniem. Kur ir tā problemātika – ja tam nav nopietns pamatojums, tad bērns vienkārši iemācās, ka viņam dzīvē nav jāsastopas ar grūtībām. Tad arī nākamajās dzīves grūtībās viņš vienkārši meklēs, kā no tām aiziet. Pieaugušo dzīvē tas var sagādāt jaunas, daudz nopietnākas problēmas."

Pats galvenais, kam psihoterapeite iesaka pievērst uzmanību šajā laikā, ir bērna miegs – ja viņš guļ labi, tad viss ir kārtībā, taču, ja viņam sagādā grūtības iemigšana, viņš pa nakti mostas augšā, raud, tas ir signāls, ka viņam ir grūti!