2018.gadā Latvijā veiktie grozījumi par pakāpenisku pāreju
uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās vidusskolu posmā nepārkāpj
Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECK) noteiktās tiesības uz izglītību,
secinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT).

Kā informē Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un
starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, ECT ir pasludinājusi spriedumu
lietā "Valliulina un citi pret Latviju", vienbalsīgi atzīstot, ka
pirms pieciem gadiem pieņemtie grozījumi par latviešu valodas proporcijas
palielināšanu mācībās nepārkāpj konvenciju.

Saeima 2018.gada 22.martā galīgajā lasījumā pieņēma
grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredzēja ar
2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku
pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā. Par likumprojektiem
nobalsoja 58 deputāti, savukārt 18 parlamentārieši balsoja pret.

Priekšlikumu šādām pārmaiņām toreizējais izglītības un
zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JV) izvirzīja 2017.gada oktobra sākumā. Tam
pavisam drīz sekoja arī pirmie protesti pret izglītības valodas reformu, kur
Latvijas Krievu savienība, Krievu skolu atbalsta štābs, kā arī atsevišķi
partijas "Saskaņa" biedri mēģināja iestāties par bilingvālās
izglītības saglabāšanu, tostarp piedāvājot arī nodrošināt krievu skolu
autonomiju.

Puses lietā "Valliulina un citi pret Latviju" trīs
mēnešu laikā var lūgt lietas atkārtotu izskatīšanu ECT Lielajā palātā.

Saeima

Izglītība

Skolēni

Latviešu valoda

Oбщество

2018.gadā Latvijā veiktie grozījumi par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās vidusskolu posmā nepārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECK) noteiktās tiesības uz izglītību, secinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT). Kā...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa nesaskata pārkāpumus Latvijas lēmumā pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā

LETA

Похожие новости

Загружаем...