Lai gan Baltijas jūra skaitās viena no drošākajām pasaulē, jo te nav ne stāvu klinšainu krastu, ne paisumu ne bēgumu, tomēr tas mēdz iemidzināt mūsu modrību, jo Baltijas jūra var būt bīstama, tā atklāj laika ziņu eksperts Toms Bricis.

"Situācijās, kad stiprs vējš pūš no krasta, tādās reizēs nevajag doties peldēt ar peldriņķi vai piepūšamo matraci, jo vējš mūs gluži virnkārši var iepūst jūrā un paši saviem spēkiem mēs netiksim krastā.

Bet ir situācijas, kad vējš pūš no jūras uz krastu un tādās situācijās veidojas pārrāvuma straumes.

Stiprs vējš no jūras rada lielus vilņus, vejam jābūt vismaz 10 m/s, viļņiem ap metru vai augstākiem. Viļņi iznes diezgan lielu ūdens daudzumu krastā, kas cenšas nokļūt atpakaļ jūrā. Kad šāda straume ir izveidojusies, tā var pastavēt pat vairākas stundas. Šī straume ir dažus līdz dažus desmitus plata.

Kad cilvēks ir iekļuvis šādā straumē, visbiežākā reakcija ir peldēt pret straumi uz krastu, bet pareizi būtu mēģināt peldēt uz malām, kur straumes nav un šīs vietas var atpazīt pēc viļņiem – tur, kur viļņi ir lielāki, ar putām un plīst, jādodas uz tām vietām un viļņi jums palīdzēs nokļūt krastā.

Ģeologi ir noskaidrojuši, kurās vietās Latvijā ir tādi apstākļi, lai veidotos pārrāvuma straumes un tas ir - Kurzemes Dienvidrietumos no papec, Jūrmalciema līdz pat Pāvilostai, arī Užavas un Ventspils puse, savukārt Rīgas Līča piekrastē bīstamākā zona ir no Lielupes grīvas līdz pat Saulkrastiem."