Latvijā lauksaimnieki asi kritizē piedāvājumu jaunajam Eiropas Savienības budžetam

Latvijas
lauksaimnieku organizācijas un Zemkopības ministrija paudušas nopietnas bažas
par Eiropas Komisijas piedāvāto daudzgadu budžetu laika posmam no 2028. līdz
2034. gadam. Jaunais budžeta piedāvājums paredz nozīmīgas izmaiņas
lauksaimniecības finansēšanā, kas, pēc nozares vērtējuma, varot kropļot
konkurenci un negatīvi ietekmēt gan vietējo pārtikas ražošanu, gan cenas, vēsta
360 Ziņas.

Eiropas
Komisijas priekšlikums paredz kopējos izdevumus palielināt līdz diviem
triljoniem eiro, izvirzot aizsardzību kā prioritāti. Tikmēr lauksaimniecības
atbalstam paredzēti 300 miljardi eiro, kas ir par 87 miljardiem mazāk nekā
iepriekšējā plānošanas periodā. Turklāt plānots mainīt arī atbalsta struktūru –
esošo specifisko lauksaimniecības fondu plānots integrēt kopējā finansējumā,
ļaujot dalībvalstīm pašām lemt par līdzekļu sadalījumu.

Lauksaimnieku
organizācijas pauž bažas, ka šāds modelis lauksaimniekus padarītu atkarīgus no
valdības lēmumiem katrā dalībvalstī, tādējādi radot nevienlīdzīgus konkurences
apstākļus. Pēc organizāciju vadītāju domām, vienotajā Eiropas lauksaimniecības
tirgū visiem būtu jāstrādā pēc vienādiem spēles noteikumiem, un šāds
piedāvājums varot tos izjaukt.

Lauksaimnieki
arī kritizē plānoto tiešmaksājumu samazinājumu – saimniecībām, kas gadā saņem
vairāk nekā 20 tūkstošus eiro, tos iecerēts samazināt par 25%. Nozares
pārstāvji norāda, ka šie griesti varētu īpaši negatīvi skart Latvijas vidējā
izmēra ģimenes saimniecības, kas jau tā esot ievainojamas. Samazinot to
ienākumus, pieaugot risks, ka daļa saimniecību vairs nespēs izdzīvot, kas
varētu ietekmēt gan lauku apdzīvotību, gan nacionālo pārtikas drošību.

Zemkopības
ministrs Armands Krauze skaidro, ka Latvijas pozīcija ir skaidra –
lauksaimniecības finansējumam jāsaglabā atsevišķs fonds, lai nodrošinātu
caurskatāmu un vienlīdzīgu atbalstu visā Eiropas Savienībā. Lai arī viņš
atzīst, ka piedāvājums nav katastrofāls un zināms finansējums lauksaimniecībai
saglabāsies, tas tomēr neesot pieņemams tā pašreizējā formā. Ministrs arī
uzsver, ka tiešmaksājumu griestu noteikšana skars ne tikai lielās saimniecības
– ietekme varētu būt jūtama jau saimniecībām, kas apsaimnieko aptuveni 200
hektārus zemes.

Pašlaik
Latvijas politiskā vadība esot vienisprātis par nepieciešamību aizstāvēt
nacionālās lauksaimniecības intereses Eiropas līmenī. Diskusijas par budžeta
galīgo versiju vēl turpināsies vismaz pusotru līdz divus gadus, un
lauksaimnieki jau brīdinājuši – ja piedāvājums netiks mainīts, protesti, kas
jau sākušies citās Eiropas valstīs, varētu kļūt plašāki arī Latvijā.

Сельское хозяйство  

Eiropas Savienība (ES)

Ekonomika

Eiropas Komisija

360 Ziņas

Zemkopības ministrija

Latvijas lauksaimnieku organizācijas un Zemkopības ministrija paudušas nopietnas bažas par Eiropas Komisijas piedāvāto daudzgadu budžetu laika posmam no 2028. līdz 2034. gadam. Jaunais budžeta piedāvājums paredz nozīmīgas izmaiņas lauksaimniecības finansēšanā,...

Jaunais ES budžets draud izputināt daļu Latvijas lauksaimniecību

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...

Загружаем...