Lielplatones pagastā konstatēts jauns cilvēkam bīstamās zeltvēdera mūķenes savairošanās gadījums

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) arī šajā pavasarī
saņēmis ziņu par zeltvēdera mūķenes (Euproctis chrysorrhoea) novērojumu
- šoreiz Jelgavas novada Lielplatones pagastā. VAAD inspektore apstiprinājusi,
ka atrastais organisms ir zeltvēdera mūķene.

2021. gadā Zemgalē pirmo reizi novērota zeltvēdera mūķenes
savairošanās. 2022., 2024. un 2025. gadā konstatēta mūķenes izplatība jaunās
vietās Zemgalē.

<h2>Bīstamība</h2>

Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet
apdraud arī cilvēku veselību. 

Tauriņa kāpuru kutikulu sedz kupls apmatojums. Kāpuri
matiņus izmanto savai aizsardzībai, tos nometot. Šie matiņi ir ļoti sīki, asi
un satur toksīnu, kas cilvēkam izraisa ādas un acu iekaisumu, taču cilvēkiem ar
noslieci uz astmu var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus. Šie matiņi var
saglabāties vidē pat vairākus gadus. Tie ir ļoti viegli, un vējš tos var
atkārtoti pacelt gaisā. Matiņu radītie izsitumi var parādīties uzreiz pēc
saskares ar tiem vai arī pēc vairākām stundām. Izsitumi var saglabāties no
dažām stundām līdz vairākām nedēļām.Matiņus satur arī kāpuru veidotie
satīklojumi, kāpuru austie kokoni (dūres lielumā), ko tie auž pirms iekūņošanās
un nomestie apvalki, kāpuriem nomainot ādu. Tauriņu matiņi nav alerģiski.
Parasti medicīniskā palīdzība ietver negatīvo simptomu (niezes)
atvieglošanu. Lielāko risku toksiskie matiņi rada no maija sākuma līdz
jūlija beigām. 

Papildus ar cilvēku veselību saistītajām problēmām
zeltvēdera mūķenes vairākus gadus ilgstoša savairošanās var izraisīt arī koku
nokalšanu.

<h2>Rīcība</h2>

<ul><li>Rodoties aizdomām par zeltvēdera mūķenes izplatību, svarīgi
nepakļaut alerģiskam riskam mazus bērnus un cilvēkus ar noslieci uz astmu.</li><li>Vienīgā efektīvā rīcība, konstatējot zeltvēdera mūķeni, ir
nogriezt koku zarus ar kāpuriem un sadedzināt. Lai izvairītos no iespējamas
alerģiskas reakcijas, ko izraisa kāpura matiņi, veicot šādas darbības ir
jāizmanto gumijas cimdi, vēlams lietot arī respiratoru un aizsargbrilles.</li><li>Pirms dārza darbu veikšanas un zāles pļaušanas zemi vēlams
laistīt ar ūdeni, lai izvairītos no iespējamās saskares ar zeltvēdera mūķenes
matiņiem.</li></ul>





<h2>Kaitēkļa apraksts</h2>

Zeltvēdera mūķenei ir nepieciešams daudz gaismas un siltuma,
tādēļ parasti tā atrodama saulainās vietās, piemēram, izretinātās mežaudzēs,
meža malās, alejās, augļu dārzos un tamlīdzīgās vietās. Mūķenes kāpuri ir
polifāgi un tāpēc var būt atrodami uz daudzu sugu lapu kokiem – tie var bojāt
ozolus, apses, liepas, vīksnas, vilkābeles, augļu kokus (bumbieres, plūmes,
ķiršus utt.), kā arī dažādus citus lapu kokus.

Zeltvēdera mūķenei ir viena paaudze gadā. Tauriņi dēj olas
jūlijā. Olas tiek dētas klasteros lapu apakšpusē un nosegtas ar matiņiem no
mātīšu ķermeņa apmatojuma. Augustā no šīm olām izšķiļas jaunie kāpuri. Kāpuri
barojas grupās ar koka lapām un rudenī veido satīklojumus, kuros tiek iepīti
gan zari, gan lapas. Satīklojumos var koncentrēties pat vairāki simti kāpuru un
šādās izveidotās “ligzdās” tie pārziemo. Satīklojumi parasti ir nelieli –
apmēram dūres lielumā. Satīklotās “ligzdas” koncentrējas koku vainaga augšējā
daļā. Kāpuri atsāk baroties aprīlī līdz ar lapu plaukšanu. Pārziemojušie kāpuri
izklīst un barojas individuāli. Strauji augošie kāpuri var atstāt kuplus ozolus
pilnīgi bez lapām. Tomēr, lai gan šādi pilnībā atlapoti koki izskatās nolemti
bojāejai, tie ir spējīgi atjaunoties nākamajā gadā. Kopumā jāsaka, ka šādi koki
iet bojā tikai ļoti retos gadījumos – visbiežāk, ja tie vienlaikus ir tikuši
pakļauti vēl vairākiem citiem negatīvajiem faktoriem, ne tikai zeltvēdera
mūķenes iedarbībai. Iestājoties vēsākam laikam, kāpuri atkal atgriežas ligzdās.
Jūnijā kāpuri iekūņojas vai nu grupās, vai arī atsevišķi. Pirms iekūņošanās
kāpuri izklīst, meklējot vietu, kur iekūņoties. Šajā attīstības posmā kāpuri
var masveidā ieklīst cilvēku mājokļos. Jūnija beigās–jūlija sākumā izlido balti
tauriņi ar brūnu ķermeņa aizmugures daļu. Tauriņus pievilina gaisma. Pārsvarā
tie ir tēviņi. Mātītes slēpjas saimniekauga lapotnē.

Kāpuri var viegli izplatīties ar auto transportu, kas
novietots zem inficētiem kokiem. Tāpēc svarīgi ir nenovietot automašīnas zem
šiem kokiem. Masveida savairošanās parasti beidzas, kad patogēnās sēnītes
izplatās kaitēkļa populācijā. Strādājot zeltvēdera mūķenes savairošanās vietās,
ieteicams uzvilkt aizsargbrilles, respiratoru, cimdus un ciešu, sausu
apģērbu. Ja ir plānots veikt āra darbus sausā laikā, ieteicama pagalma
laistīšana, lai toksiskie matiņi netiktu atkārtoti pacelti gaisā, bet “pieliptu”
pie zemes. Lai atbrīvotos no kāpuriem, kas “apsēduši” dzīvojamās ēkas, vislabāk
izmantot putekļu sūcēju ar ūdens filtru, ūdenim pievienojot nedaudz ziepju. Ja
savairošanās tikko sākusies, ļoti efektīva ir satīkloto “ligzdu” nogriešana
ziemā un agrā pavasarī, kad kāpuri vēl nav pametuši savas ligzdas.

Насекомые

 Здравоохранение

Jelgava

Augi

Животные

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) arī šajā pavasarī saņēmis ziņu par zeltvēdera mūķenes (Euproctis chrysorrhoea) novērojumu - šoreiz Jelgavas novada Lielplatones pagastā. VAAD inspektore apstiprinājusi, ka atrastais organisms ir zeltvēdera...

Jelgavas novadā manīta cilvēkiem un augiem bīstamā zeltvēdera mūķene - kā rīkoties, ja to pamani?

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...