Attiecību treneris Kristaps Ozoliņš dod vērtīgu padomu, kā uzlabot attiecības ģimenē

Mēs bieži sagaidām, ka atbilde uz jautājumu "Kā runāt ar partneri par seksu?" būs vienkārša instrukcija: pasaki šo, izdari to, to, un viss notiks. Gluži kā sabiedrības tendence pēc ātri, lēti un efektīvi un tā, lai pašam nekas nav jādara, tāpēc misticisma pieskaņa ar garīguma garšiņu mūsdienās ir tik vilinoša. Taču realitāte ir daudz sarežģītāka...Šī sarunu pieredze, mums, kam ir 40+, nav nekad tikusi veidota. Mēs nākam no paaudzes, kurā par seksu nerunāja. Padomju laikā "seksa nebija", un līdz ar to nebija arī sarunu par to, kā to piedzīvot, saprast vai izrunāt. <blockquote>Daudziem no mums pirmā "seksuālā izglītība" bija bērnu žurnāls Zīlīte, kuru slepus ar bateriju lasījām zem segas. Sarkām un bālējām, šausminājāmies un caur "fuj" veidojām savu pirmo seksuālo pieredzi.</blockquote> Un kas ir pats interesantākais, vecāki taču arī šo žurnālu lasīja, bet nezināja, kā par to runāt ar bērnu. Tad nu mēs kā ģimene kopā ar kauna, mulsuma un neizpratnes sajūtu veidojām šo "sarunāšanos par seksu", kur, padsmitgadniecei ejot uz Lingas koncertu, tēvs nevis izstāstīja, kas un kā ir prātā viņas vienaudžiem, un, drošības labad iedotu arī prezervatīvus, bet nē, vienīgais, ko varēja pārspļaut pār lūpu ir "tu tikai nesataisi s*dus". Tad nu tas pusaugu skuķēns varēja interpretēt, ko tāds fāterītis bija domājis ar vārdu "s*di".Vecāki par to nerunāja, skolā tika nodrošināts virspusēja informācija, kas tika, tā starp citu, iestarpināta veselības mācībā, kur skolotāja ar tādu pašu mulsumu un kauna sajūtu rādīja – kā uz slotas kāta uzvilkt prezervatīvu. Tas arī veidoja mūsu paaudzei to izpratni, ka par šo runāt ir jākaunas. Tad nu lielai daļai no mums reālā izpratne veidojās no pornogrāfiskajām, romantiski-nereālajām filmām vai draugu interpretācijas par viņu varoņdarbiem.<blockquote>Ja mums pašiem nav bijis piemēra, kā runāt par seksu, kā mēs to varam iemācīt saviem bērniem? Un vēl svarīgāk – kā pašreiz mēs varam to izpildīt savās attiecībās?</blockquote>Pētījumi rāda, ka pat mūsdienās seksualitāte joprojām ir saistīta ar kauna un stigmas izjūtu, īpaši sievietēm. Piemēram, pētījumi rāda, ka sievietes retāk nekā vīrieši atklāti runā par masturbāciju, lai gan tā ir būtiska pašizzināšanas daļa un saistīta ar labāku seksuālo apmierinātību attiecībās. Seksuālā pašizziņa palīdz saprast savas vajadzības, robežas un reakcijas, kas ir priekšnoteikums kvalitatīvai komunikācijai ar partneri.<blockquote>Un te rodas paradokss: kā tu vari partnerim izstāstīt, kas tev patīk, ja tu pats to līdz galam nezini, nesaproti? Saruna par seksu nesākas ar tehnikām, mantiņām. Tā sākas ar vienošanos: mēs par šo runāsim. Tas nozīmē vienoties, ka šī tēma mums ir svarīga – tāpēc ka…</blockquote>Mēs tai atvēlam, ieplānojam laiku, un mēs radām vidi, kurā ir droši par to vispār sākt runāt. Mēs esam dažādi, ir dažādas gaidas un pieredze, kas veido šo mūsu izpratni par seksu. Pāru attiecību pētījumi konsekventi rāda, ka attiecību kvalitāti būtiski ietekmē nevis konfliktu neesamība, bet gan spēja par tiem runāt drošā un cieņpilnā veidā. Tas pilnībā attiecas arī uz seksualitāti. Lai saruna par seksu būtu iespējama, nepieciešama drošības sajūta un vairāki priekšnoteikumi, ar kuriem dalās PREP attiecību treneris Kristaps Ozoliņš:1. Bez nosodījuma Ja cilvēks dalās ar savu pieredzi vai fantāzijām un saņem kritiku, izsmieklu vai apzīmējumus ("tas ir slimi", "tu esi dīvains", "tas nav normāli", utt.), saruna visticamākais beidzas. Ne tikai uz to brīdi, bet bieži vien pavisam. Šis ir tas, kāpēc arī sabrūk emocionālā drošība – bailes tikt nesaprastam, nepieņemtam un nosodītam.2. Fantāzija ≠ izpildījums Fantāzijas izteikšana nenozīmē, ka partnerim tās jārealizē šodien vai vispār. Pētījumi rāda, ka seksuālās fantāzijas bieži kalpo kā iztēles telpa, nevis konkrēts rīcības plāns. Sarunas mērķis ir dalīties, izzināt un saprast, nevis uzreiz izpildīt. Šāda dalīšanās varētu būt kā pamats veidot pašiem savu "seksuālo instrukciju". Ar atrunu, ka, ja nav saprotams, tad nevis ir noliegums vai nicinājums, bet gan – šobrīd nevaru iedomāties, pastāsti vairāk. Patiesa ieinteresētība.3. Spēja nošķirt gaidas no realitātes Cilvēkam var šķist, ka kāda ideja vai scenārijs būs aizraujošs, bet realitātē, tas var neatbilst ķermeņa reakcijām vai emocionālajai sajūtai. Partnerim noklausoties fantāziju var rasties sava vīzija un nemākot par to sarunāties, visbiežākais rezultāts abiem būs vilšanās.Piemēram, arī pētījumi rāda, ka seksuālās fantāzijas par dominanci un pakļautību ir salīdzinoši bieži sastopamas, kur aptuveni 62% sieviešu ir piedzīvojušas fantāzijas par pakļautību, savukārt 45% sieviešu atzīst fantāzijas, kurās parādās piespiedu vai negribēta seksa elementi. Būtiski, ka šīs fantāzijas nenozīmē vēlmi tās realizēt realitātē. Pētījumi uzsver, ka fantāzijās cilvēks saglabā iekšēju kontroli un drošības sajūtu, pat, ja scenārijs ietver pakļautību vai "piespiedu" elementus. Tas nozīmē, ka cilvēkam var šķist, ka idejiski šāds scenārijs būtu aizraujošs, taču realitātē tas var neatbilst ne ķermeņa reakcijām, ne emocionālajai pieredzei. Citiem vārdiem – gaidas un reālā pieredze var būtiski atšķirties. Es jau varu sapņot par asāku seksu vai piespiedu seksu, bet partnera vīzija, izpratne un izpildījums nesakrīt pilnīgi ar manām gaidām.<blockquote>Kā spēt droši ne tikai šo visu izklāstīt, bet arī mācēt pārtraukt, pateikt un galu galā otram neapvainoties? Sarunāties prasmes!</blockquote>4. Refleksija jeb prasme, kas arī jātrenēViens no būtiskākajiem, bet bieži ignorētajiem elementiem, ir refleksija – spēja pēc iegūtās pieredzes padalīties ar partneri. Gan pozitīvo, gan ne tik, un, nevis noklusēt, norīt napmierinātības krupīti un nēsāt to līdzi – ir jau labi kā ir, pamēģinājām, nesanāca. Prasme ir izteikt ar vārdiņiem – kas nesanāca, kāpēc nesanāca? Kā es jutos, kas patika, kāpēc patika, kas nepatika, ko es būtu gribējis savādāk? Ko es jaunu par sevi uzzināju? Runāt par sevi! Un tikpat svarīgi ir otram spēt to uzklausīt ar patiesu interesi, nevis aizsardzību.Pētījumi par pāru komunikāciju rāda, ka tie pāri, kuri regulāri reflektē un pārrunā savu pieredzi, piedzīvo augstāku attiecību un seksuālo apmierinātību. Šīs sarunas nav par "perfektu seksu", bet par nepārtrauktu tā attīstību, par partnerattiecību izaugsmi.Kāpēc vispār par to runāt?Attiecībās nekas nav statisks. Tāpat kā mēs cilvēki – vai nu mēs attīstamies vai regresējam – tāpat arī mūsu attiecības. Vai nu mēs tās kopjam kā tādu mazdārziņu vai tomēr aizlaižam visu nezālēs, un tad brīnāmies – burkšķoši, neapmierināti, zāģējoši un šķiramies. Precies, gaidi, ka viss notiks pats no sevis, šķiries un tā atkārto ar cerību, ka šoreiz ar citu partneri noteikti viss būs citādāk.Nerunājot par savu seksuālo dzīvi mēs nevis padarām to par aizraujošu, bet gan ļaujam, lai rutīna to apēd, un sekss paliek tikai banāla fizisko vajadzību apmierināšana jeb divu minūšu skrējiens pēc orgasma. Kāpēc gan iespringt, viss taču ir zināms – paberzēju tur, palaizīju šeit – iestaigāta taciņa. Ja es zinu kā aizskriet līdz finišam, kāpēc gan jāiespringst un vēl jārunā?Seksuālā dzīve, par kuru nerunā, ar laiku kļūst paredzama, mehāniska un bieži arī emocionāli nepiepildīta. Tas kļūst par "funkciju", nevis pieredzi. No zinātniskā skatpunkta tas saistīts ar dopamīna un jaunuma trūkumu – smadzenes pierod pie atkārtojuma, un bez apzinātas iesaistes interese samazinās.Sarunas par seksu – nevis “kad sanāk”, bet apzināta laika plānošanaBiežākais šķērslis nav ne zināšanu trūkums, ne vēlmes trūkums, bet gan laika plānošana. Nav taču laika ne tikai aiziet randiņā, bet nav laika nedalītai uzmanību viens otram, kur nu vēl tērēt tik dārgo laiku, lai parunātu par seksu. Jautājums nav par laika esamību, bet gan par prioritātēm. Saplānot laiku darba pienākumiem – tur mums ir plānotāji, gūglšīti [Google Sheets], bet attiecībām un kvalitatīvam laikam – tur laika nav, jo tur visam jānotiek pats par sevi saprotams.Arī šis teiciens izsaka visu: "Tur nav ko runāt, ir jādara!" Pieņēmums, "ka es visu zinu" bieži var radīt vilšanos. Lai cik liela seksuālā pieredze būtu, katrs mēs esam ar šo savu jutekliskumu, savām vēlmēm, patikšanām, ilgumu, vajadzībām, un tas arī vēl nav noteicošais – mēs attīstāmies, uzzinām ko jaunu, redzam, iepazīstam, izlasām un arī ar vecumu, pieredzi mainās mūsu uztvere un arī patikšana. Jaunībā pieredzes uzkrāšanai kvantitāte un skrējiens pēc uzvaras trofejas, kuras salikt bufetē, tad ar gadiem kvalitātei ir lielāka nozīme nekā kvantitātei. Pētījumi rāda, ka pāri, kuri iegulda laiku sarunās, saglabā augstāku tuvības un apmierinātības līmeni ilgtermiņā.Un kā es par to visu varu zināt, ja neatvēlu sev un attiecībām, sarunām laiku par to parunāt. Padomāt. Paanalizēt. Pārvērtēt! Kā būtu katru gadu kāzu jubilejā atjaunot šīs vienošanās un izveidot jaunas, uztaisīt kopsavilkumu – kas tad izdodas, kur esam auguši, kas nesanāk, ko tālāk? Vai ar to attiecībās būtu jāpietiek? Nē, bet šis ir tāds fundamentāls pamats, uz kura diendienā mēs varētu būvēt savu attiecību māju. Tādu māju, kurā ir drošas sarunas arī par seksu. Cik biežas – to pārim jāuzzina un jāiemācās pašiem.Un kā to visu iemācīties?Šeit arī parādās būtiskākais elements – sarunāties ir prasme, nevis pašsaprotama lieta. Tieši to attiecību treneri māca PREP skolā – zinātnē balstītu attiecību izglītības programmu, kas fokusējas uz komunikāciju, gaidu apzināšanu, konfliktu risināšanu un savstarpējo sapratni.<blockquote>Prasmes, kuras pāri apgūst ir – kā runāt, nepārmetot un neaizskarot, kā patiesi klausīties un sadzirdēt, kā atpazīt savas nereālistiskās gaidas, kā runāt ar partneri par savām vajadzībām un vēlmēm, kā apzināti atvēlēt laiku šīm sarunām, kā veidot drošu vidi arī par tik jūtīgām tēmām kā sekss. </blockquote>Jo patiesībā jautājums nav tikai "kā runāt par seksu?". Jautājums ir – vai mēs vispār mākam sarunāties. Un, ja mākam, tad saruna par seksu vairs nav neērta.Lasi arī:

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/bezdarbs-milestibas-bende-vai-izaugsmes-dzinulis-kristaps-ozolins-par-to-kapec-klusesana-ir-bistamaka-par-tuksu-kontu/64747">Bezdarbs – mīlestības bende vai izaugsmes dzinulis? Kristaps Ozoliņš par to, kāpēc klusēšana ir bīstamāka par tukšu kontu</a>

 



<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/vecit-riktigi-japamacas-attiecibu-treneris-atklaj-damas-nezeligo-spriedumu-vina-prasmem-gulta/64321">"Vecīt, riktīgi jāpamācās..." Attiecību treneris atklāj dāmas nežēlīgo spriedumu viņa prasmēm gultā</a>

 <div>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/tu-cakare-visu-valsti-ar-savu-gredzenu-attiecibu-treneris-skaidri-norada-uz-problemam-agritas-bindres-attiecibas/63533">"Tu čakarē visu valsti ar savu gredzenu!" Attiecību treneris skaidri norāda uz problēmām Agritas Bindres attiecībās</a>

 </div>

Sekss

Attiecības

Attiecību treneris Kristaps Ozoliņš

Realitātes seriāls "Ģimene burkā"

Мысли

Mēs bieži sagaidām, ka atbilde uz jautājumu "Kā runāt ar partneri par seksu?" būs vienkārša instrukcija: pasaki šo, izdari to, to, un viss notiks. Gluži kā sabiedrības tendence pēc ātri,...

Kā ar partneri runāt par seksu? Atbild "Ģimene burkā" eksperts Kristaps Ozoliņš

Kristaps Ozoliņš, attiecību treneris

Похожие новости

Загружаем...