Mūsdienās arvien biežāk dzirdam jēdzienus formālā izglītība un neformālā izglītība. Sabiedrībā mēdz rasties jautājums - kas īsti tās ir un ar ko tās atšķiras? Šo jautājumu palīdz izskaidrot jaunā Izglītības kvalitātes valsts dienesta infografika "Formālā un neformālā izglītība".

Formālā izglītība

Formālā izglītība ir viss, kas saistīts ar oficiālām mācībām skolā un augstskolā. Tā ietver bērnudārzu, pamatskolu, vidusskolu, profesionālās skolas, universitātes un koledžas.

Piemērs: bērns mācās pamatskolā, students iegūst bakalaura grādu vai profesionālu kvalifikāciju.

Formālās izglītības saturs tiek noteikts valstī, balstās uz licencētām programmām un noslēgumā piešķir valsts atzītu dokumentu - diplomu, apliecību vai atestātu.

Neformālā izglītība

Neformālā izglītība notiek ārpus skolas vai universitātes, un to bieži vien cilvēki izvēlas paši, balstoties uz interesēm vai vajadzībām. Tā var būt elastīga un radoša.

Piemērs: pieaugušais apmeklē valodu kursus, jaunietis piedalās digitālo prasmju darbnīcā, vai vecāki izvēlas kulinārijas meistarklasi.

Neformālā izglītība nedod oficiālu kvalifikāciju, bet sniedz praktiskas zināšanas un prasmes. Programmas bieži izstrādā pēc pieprasījuma, un, pabeidzot, dalībnieki saņem organizētāja izsniegtu apliecinājumu.

Kāpēc svarīgas abas?

Gan formālā, gan neformālā izglītība papildina viena otru. Formālā nodrošina pamatizglītību, diplomus un profesionālo kvalifikāciju, savukārt neformālā palīdz pielāgoties jaunām prasībām dzīvē un darbā - no valodu apguves līdz digitālajām prasmēm un personīgajai izaugsmei.