Košie oranžie ķirbji, kas šobrīd rotā tirgus stendus, veikalus un māju pagalmu sētas, ir kļuvuši par īstu rudens simbolu. Īpaši spilgti tie redzami Halovīna laikā – izgrebti, izgaismoti un rotāti visdažādākajos veidos. Taču ķirbis nav tikai svētku dekors. Kā stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītā uztura speciāliste Liene Sondore un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece, šajā lielajā, neparastajā ogā slēpjas īsts vērtīgu vielu avots mūsu veselībai."

"Ķirbi pamatoti dēvē par lielāko un brīnumaināko ogu," uzsver Sondore. Uzturā izmantojams viss – gan miziņa, gan sēklas. Ķirbis satur C vitamīnu, kas stiprina imunitāti, kā arī beta karotīnu – A vitamīna provitamīnu, kas labvēlīgi ietekmē redzi un ādu. Savukārt E vitamīns pasargā šūnas no novecošanās, bet kālijs un magnijs rūpējas par sirds un muskuļu veselību.

Ķirbja mīkstums ir bagāts ar pektīnvielām un šķiedrvielām, kas uzlabo gremošanas sistēmas darbību un palīdz samazināt holesterīna līmeni.

Turklāt ķirbis ir ļoti diētisks – 100 gramos ir tikai 24 kalorijas, bet vairāk nekā 90% tā sastāva ir ūdens.

Ķirbju sēklas savukārt ir īsts veselības zelts – tās satur dzelzi, cinku, magniju un fosforu, kas nepieciešami sirds, ādas, nagu un imunitātes stiprināšanai. "Ķirbju sēklas ir arī bagātas ar nepiesātinātajām taukskābēm un fitosterīniem, kas labvēlīgi ietekmē hormonālo sistēmu," piebilst farmaceite Ilze Priedniece.

No tām iegūst arī eļļu, kas satur omega-6 taukskābes, E vitamīnu un selēnu. Šī eļļa palīdz stiprināt sirdi un imunitāti, un to bieži izmanto arī kosmētikā – matu un ādas kopšanai. Priedniece iesaka ķirbju eļļu pievienot salātiem vai citiem aukstajiem ēdieniem, bet nekarsēt, lai saglabātu visas vērtīgās vielas.

Ķirbi vislabāk gatavot tvaicējot vai cepot zemā temperatūrā.

Tas lieliski sader ar citiem rudens dārzeņiem – papriku, sīpoliem, ķiplokiem, tomātiem un kartupeļiem. Lai garša būtu izteiksmīgāka, to var cept kopā ar rozmarīnu, timiānu un ķimenēm.

Sondore iesaka neaizmirst arī par svaigu ķirbi – to var pievienot salātos kopā ar āboliem, dzērvenēm un seleriju, bagātinot ar olīveļļu vai jogurtu. Savukārt ķirbju sulu ieteicams dzert ar nelielu eļļas piedevu, lai organisms labāk uzņemtu taukos šķīstošos vitamīnus.

Tuvojoties Halovīnam, daudzi ķeras pie radošā procesa – ķirbju grebšanas. Tam vislabāk izvēlēties īpašās Halovīna šķirnes, kuru miza ir mīkstāka un vieglāk izgrebjama. "Šie ķirbji ir lieliski piemēroti svečturu gatavošanai, jo tie saglabā formu un rada siltu rudens noskaņu," piebilst uztura speciāliste. Lai gan Halovīna ķirbis bieži kļūst par svētku simbolu, eksperti aicina to neaizmirst arī ikdienas uzturā – kā garšīgu, barojošu un veselīgu rudens gardumu, kas stiprina imunitāti un palīdz sagatavoties ziemai.

Lasi arī!

Treknu zivju zema patēriņa dēļ lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju varētu trūkt kāda būtiska uzturviela

Ķirbis – tavs rudens supervaronis! Iemesli, kas liks to ēst katru dienu