Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Kaspars Zīle uzskata, ka daļa iedzīvotāju varēja labāk sagatavoties vētras sekām, tomēr mācības redz arī valsts un pašvaldību pusē, izriet no viņa teiktā intervijā Latvijas Radio.Vaicāts, kādēļ izrādījās, ka elektrības pārrāvums "apstādina visu dzīvi", viņš pauda: "Gluži vienkārši, mūsu katra paša individuālā gatavība." "Mēs esam runājuši. It kā katrs no mums saprot, ka 72 stundas ir absolūtais minimums, kad mums jāspēj izdzīvot, ka mājsaimniecībās vajadzētu būt ģeneratoriem, bet, vai mēs to esam izdarījuši, vai esam nodrošinājušies ar primārajām lietām, lai minimums 72 stundas varētu izdzīvot bez ārējas palīdzības," vaicāja Zīle.Viņš norādīja, ka kopš sākās elektrības atslēgumi, ir pagājušas aptuveni 37 stundas. "Mums būtu jābūt gataviem vēl ilgāku laiku dzīvot bez elektrības pieslēguma, bet nē - mēs esam pieraduši pie komforta un tikko ir mazākie komforta zudumi, tā tas mums izraisa grūtības turpināt savu ikdienas ierasto ritmu," pauda Zīle.Viņam esot informācija, ka pirmajos brīžos pēc elektrības pazušanas dažos veikalos momentā izpirkts dzeramais ūdens, kaut gan iedzīvotāji par vētru bijuši brīdināti savlaicīgi. Viņš uzsvēra, ka bija iespēja saliet ūdeni traukos mājās. "Bet kaut kā mēs nekad to neuztveram personīgi," viņš teica.Norādīts, ka vētras laikā un pēc tās pietrūcis sakaru un iespējas saņemt informāciju, Zīle komentēja, ka 72 stundu konceptā ir iekļauti arī sakari un informācijas saņemšanas iespējas, un katrā mājsaimniecībā vajadzētu būt kabatas radio ar baterijām.Vaicāts, vai šūnapraidi nevarētu izmantot iedzīvotāju informēšanai jau krīzes laikā, viņš teica, ka šāda iespēja tika apsvērta. Tomēr, pārņemot pieredzi no Ukrainas, iespējams, jāveido šobrīd pilnīgi aktīvi darboties spējīgi noturības punkti, kuros būtu gan alternatīvs risinājums elektrības nodrošināšanai, gan pieslēgums internetam, kur cilvēki varētu nākt un saņemt informāciju, kā arī veikt ārkārtas saziņu ar tuviniekiem, viņš sprieda.Lūgts komentēt, kā pašvaldības informēja cilvēkus, Zīle teica, ka pašvaldības ļoti aktīvi iesaistoties seku mazināšanā. Pēc viņa teiktā, katrā pašvaldībā ir citāda pieeja, bet tiekot domāts, kā apzināt iedzīvotājus.Vēlreiz prasīts, kurš vērtēs pašvaldību darbu, jo daļai vietvaru mājaslapās neesot bijis nekādas informācijas, viņš uzsvēra, ka Krīzes vadības centra uzdevums ir sadarboties ar vietvarām un celt to kapacitāti. Viņš teica, ka šogad mācībās "Namejs" īpaša sadaļa būs veltīta pašvaldību gatavībai, tostarp dabas katastrofām. "Bet šī dabas katastrofa pienāca ātrāk. Un notika jau praktiskais pārbaudījums. Tāpēc, iespējams, būs nedaudz jāpielāgo mācības "Namejs", jo lieli praktiskie vingrinājumi tika veikti tieši šobrīd vētras laikā," viņš izteicās.Lūgts komentēt uzņēmēju atbildību, piemēram, degvielas uzpildes staciju un mobilo sakaru nodrošinātāju, Zīle uzsvēra, ka degvielas nodrošinājumam būtu jābūt autonomam un pastāvīgam kā minimums 72 stundas pēc elektrības pārtraukuma. Viņš solīja, ka šim jautājumam pievērsīs uzmanību.Vērtējot dienestu reaģēšanu, viņš teica "cepuri nost". "Tas ir tas aspekts, kas latiņu pavelk kopumā uz augšu," sprieda Zīle.Kā ziņots, sestdien, 22. augustā, un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā.Pirmdienas rītā elektroapgādes traucējumi joprojām ir aptuveni 87 000 klientu visā Latvijā.

погода

Vētra

Oбщество

Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Kaspars Zīle uzskata, ka daļa iedzīvotāju varēja labāk sagatavoties vētras sekām, tomēr mācības redz arī valsts un pašvaldību pusē, izriet no viņa teiktā intervijā Latvijas...

Krīzes vadības centra vadītājs aizrāda iedzīvotājiem par nepietiekamu gatavību vētrai

LETA

Похожие новости

Загружаем...