Latviešu pāris Aldis un Elisa Rudzīši atklāti par pirmajiem soļiem Kanādā

Vieniem sapņu zeme nozīmē sauli un mierīgu dzīvi, citiem – iespēju pārbaudīt sevi līdz galējībai. Latviešu pārim Aldim un Elisai Rudzīšiem tā izrādījās Kanādas nekuriene – ar meža ugunsgrēkiem, stindzinošu salu un dzīvi tālu no jebkāda komforta. Tā nav nejaušība, bet apzināts lēmums pamest stabilu dzīvi Latvijā un sākt visu no jauna. Ar Rudzīšu stāstu portāls 1188.lv uzsāk sēriju par latviešiem ārzemēs, atklājot pieredzi un izaicinājumus, kas apliecina – pasaule ir atvērta tiem, kuri uzdrīkstas.

Stāsts par dzīvi Kanādā pārim sākās ar vienu vienīgu fotogrāfiju. Pirms astoņiem gadiem, ceļojot pa tālās Jaunzēlandes ārēm, Elisas skatiens apstājās pie kadra ar Kanādas ledainajiem ezeriem. Tajā brīdī viņas sirdī dzima šī ideja, kas turpmākos gadus vairs nelika mieru.Pirms došanās otrpus okeānam viņu dzīve Latvijā ritēja ierastu un stabilu gultni. Kurzemnieki Aldi Rudzīti pazina kā savējo, jo viņa balss katru darba dienas vakaru skanēja "Kurzemes Radio" ēterā, pavadot klausītājus mājupceļā. Savukārt viņa sieva Elisa enerģiju ieguldīja radošajā nozarē, vadot tā paša radio mārketinga nodaļu, bet ārpus darba abu kopīgā kaislība vienmēr ir bijusi ceļošana.



Abi jau iepriekš apceļojuši neskaitāmas pasaules valstis, tostarp gadu pavadījuši Jaunzēlandē, piedaloties “Working Holiday” jeb darba un atpūtas programmā, kas ļauj vienlaikus strādāt un ceļot.

 Šī programma sniedz unikālu iespēju ārvalstu pilsoņiem līdz 35 gadu vecumam strādāt citā valstī bez piesaistes vienam darba devējam, ļaujot brīvi ceļot un paralēli gūt ienākumus jebkurā jomā, lai finansētu savu piedzīvojumu. Tieši tur, strādājot un atpūšoties otrā pasaules malā, viņi pirmoreiz uzzināja par iespēju pieteikties līdzīgai pieredzei arī Kanādā.

Tiesa, pasaules ierastais ritms pēkšņi apstājās, un pandēmijas ierobežojumi ieceri uz laiku iesaldēja. Gadiem ejot, sapnis šķita attālināmies arvien tālāk, jo laiks pieteikties programmai nepielūdzami saruka. Kā stāsta pāris:

 

<blockquote>Nekādas pagarināšanas iespējas šajai vīzai nav – ir tikai iespēja varbūt pieteikties vēlreiz, ja atļauj vecums.</blockquote>

Tā bija pēdējā iespēja, lai gadiem loloto ieceri pārvērstu realitātē. Izvēle kļuva skaidra – vai nu doties ceļā tagad, vai arī no šīs domas atteikties pavisam un ļaut sapnim izdzist. Elisa un Aldis nolēma riskēt...

 

<h2>Pieteikšanās vīzai kā loterija</h2>2022. gada nogalē, kad Covid-19 pandēmijas ierobežojumi beidzot tika mīkstināti,
pāris uzsāka birokrātisko maratonu pretī ilgi lolotajam sapnim par Kanādu. Atšķirībā no Jaunzēlandes, kur abi jau savulaik piedzīvoja līdzīgu pieredzi, vīzas saņem tie, kas pirmie paspēj pieteikties. Elisa atceras, ka Kanādas gadījumā tās tiek izlozētas kā loterijā:<blockquote>Šajā gadījumā ir 40 vīzas, kas ir loterija, kad tu jūties, ka tu tagad spēlē "Superbingo". Mēs esam divi cilvēki – iespēja, ka mēs abi dabūsim to vīzu ir ļoti, ļoti, nu, laimes spēle.</blockquote>

Katrs dokumentu iesniegšanas solis bija jāveic apdomīgi un precīzi – jebkura kļūda vai nokavēts pieteikšanās termiņš varēja nozīmēt tūlītēju noraidījumu bez otras iespējas. Pēc biometrisko datu nodošanas Somijas galvaspilsētā Helsinkos un divu mēnešu gaidīšanas, laimīgais e-pasta apstiprinājums

atnāca brīdī, kad abi pavisam ikdienišķi sēdēja mājās uz dīvāna. <blockquote>Vīza bija rokā, un viņiem tika dots tieši viens gads, lai sakravātu koferus, atvadītos no ierastās vides un iebrauktu Kanādā, aktivizējot savu jauno dzīves posmu.</blockquote><h2>Solis pretī nezināmajam</h2>Savu lielo dzīves dēku viņi aizsāka 2024. gada 28. jūnijā – tieši pāris dienas pēc Līgo svētkiem, jo latviešu nacionālos svētkus palaist garām nedrīkstēja. Tā bija vēl pēdējā iespēja izbaudīt vasaras saulgriežu maģiju, pirms Latvija paliek tikai atmiņās un videozvanos. Aldis ar smaidu atceras to brīdi, kad somas jau bija sapakotas, bet prātā vēl viena praktiska vēlme:<blockquote>Gribēju šašliku pēdējo reizi paēst līdz nākamajam nezināmajam brīdim!</blockquote>Ar šo svētku pēcgaršu abi kāpa lidmašīnā, lai dotos nezināmajā. Vienvirziena biļete lidojumam Rīga-Parīze-Kalgari bija sākums jaunai realitātei, kurā visa viņu dzīve bija ietilpināta divos koferos un divās somās. Pirmās nedēļas aizritēja Kanādas ceturtajā lielākajā pilsētā Kalgari "AirBnB" dzīvoklī, kārtojot jaunās dzīves pirmos soļus – vietējo telefona numuru, bankas kontu un nodokļu maksātāja numuru, lai beidzot uzsāktu darba gaitas.

Liekot lietā iepriekšējo pieredzi Jaunzēlandē, pāris labi apzinājās, ka Kanādas plašumos automašīna nav tikai pārvietošanās līdzeklis, bet gan viņu māja un biļete uz brīvību. Plāns jau sākotnēji bija skaidrs:<blockquote>Mašīna mums ir jānopērk, jo primāri jau tā doma ir, ka mēs nepaliekam vienā vietā mūžīgi mūžos, bet guļam mašīnā.</blockquote>Lai nodrošinātu pirmos iztikas līdzekļus, viņi nekavējoties metās darba dunā, astoņas dienas strādājot par satiksmes kontrolieriem vietējā festivālā. Tiesa, dzīve piespēlēja pirmo izaicinājumu, proti, kārotais auto izmaksāja divreiz dārgāk, nekā sākotnēji cerēts, pamatīgi patukšojot pāra iekrājumus. Viņi pašu rokām ierīkoja gultu mašīnas aizmugurē un beidzot devās pretī savam sapnim – majestātiskajiem kalniem, ledājiem un mežonīgajai dabai.<h2>Liktenīgais pagrieziens un postošais savvaļas ugunsgrēks</h2><h2>

</h2>Ceļā pretī kalnu virsotnēm realitāte sevi pieteica skarbi, jo automašīnas panelī pēkšņi iedegās ģeneratora lampiņa. Pāris attapās viena liktenīga krustojuma priekšā, kur izvēle krita starp diviem ceļiem – katrā virzienā līdz tuvākajai apdzīvotajai vietai bija jāmēro 150 kilometri. Viņi izvēlējās nogriezties pa labi – uz populāro tūristu pilsētiņu Džasperu, un šis lēmums kļuva par pagrieziena punktu visai viņu Kanādas pieredzei.Autoservisā saņemtais 1000 dolāru rēķins bija kā auksta duša, kas skaidri lika pārim saprast, ka rezerves plāniem vairs nav laika. Darbu vajag tūlīt un tagad! Kamēr mehāniķi remontēja auto tehniskās ķibeles, pāris paši meklēja glābiņu vietējā bibliotēkā. Elisa uzgāja sludinājumu, un jau pēc dažām stundām viņa sēdēja darba intervijā turpat pilsētiņas restorānā. Kad Aldis, beidzis kārtot rēķinus servisā, ieradās uz intervijas noslēgumu, viņu sagaidīja nevis neziņa, bet gan vīrišķīgs vadītāja apsveikums:<blockquote>Sveiks! Tev ir darbs!</blockquote>

Elisas apņēmība vainagojās panākumiem, un vienošanās ar restorāna īpašnieku tika panākta neticami ātri. Darba līgumi tika parakstīti turpat uz vietas, tajā pašā dienā. Pāris bija gatavs ķerties pie darba jau nākamajā rītā un šķita, ka lielā neskaidrība beidzot ir aiz muguras.Tās pašas dienas vakarā pilsētas mieru pārtrauca evakuācijas sirēnas, jo pilsētai strauji tuvojās <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/kanada-plosas-vairak-neka-200-savvalas-ugunsgreku/49360">bīstami un nevaldāmi meža ugunsgrēki</a>. Pilsētu evakuēja un iedzīvotājiem nācās atstāt savas mājas. Restorāns, kurā viņi tā arī nepaspēja uzsākt savu pirmo darba dienu, dzēšanas darbos pamatīgi cieta. Uz jautājumu, kad resotrāns varētu atjaunot darbību, atbilde bija skarba: <blockquote>Tagad, iespējams, vairs nekad...</blockquote>Tas, kas sākās kā jauna iespēja, dažu stundu laikā pārvērtās pelnos. Šī skaudrā atziņa atkal atstāja viņus uz ceļa, liekot meklēt jaunu patvērumu un cerību citviet.<h2>Kad nelaime kļūst par likteņa dāvanu</h2><h2>

</h2>Aizvien bez darba, bet ar kaudzi neplānotiem tēriņiem, Aldis un Elisa devās tālāk uz kalnu ieskauto Revelstoku. Pāris turp devās caurbraucot, klusībā cerot, ka varbūt tieši šī vieta kļūs par viņu nākamo pieturpunktu un tur izdosies rast jaunas darba iespējas. Intuīcija nepievīla, un Revelstoka viņus pieņēma. Turpmākos mēnešus pāris strādāja par luksusa dzīvokļu tīrītājiem, pamazām atgūstot stabilitāti.Tuvojoties aukstajam ziemas periodam, pāris sāka īrēt dzīvokli, kur pieteicās dzīvot arī kāds igauņu puisis. Kā izrādījās, arī viņš bija evakuējies no meža ugunsgrēku skartā reģiona. Kādas nejaušas sarunas laikā pāris uzzināja par īpašu valsts atbalstu – Kanādas valdība, kompensējot ugunsgrēkā piedzīvoto stresu un zaudējumus, piedāvāja vīzu pagarinājumus tiem, kurus skāra evakuācija. Elisa atzīst:

<blockquote>Braucām ar domu, ka uz gadu. Mums ir dots gads, lai izbaudītu Kanādu.</blockquote>Neticami, ka neveiksmīgie notikumi pavēra ceļa uz iespēju saņemt vīzas pagarinājumu. Tikai nedēļu pirms sākotnējā termiņa beigām pāris iesniedza pieteikumu. Talkā nāca autoservisa rēķins un uz vienu dienu noslēgtais darba līgums restorānā, kas kļuva par izšķirošiem pierādījumiem, ka abi tiešām atradās ugunsgrēka zonā. Kamēr birokrātijas dzirnas lēni mala un pieteikums tika izskatīts, pāris izmantoja laiku, lai apceļotu kaimiņvalsts ASV štatus. Laiks gāja, taču aizvien valdīja neziņa par nākotni Kanādā, jo vīzas termiņš bija teju iztecējis:<blockquote>Tu sēdi un saproti, ka nākamnedēļ beidzas vīza. Vai man tagad krāmēt koferus, vai tomēr pastāv iespēja, ka mums to vīzu tomēr iedos?</blockquote>Pērnā gada februārī, vien dažas dienas pirms vīzas termiņš bija beidzies, pienāca neticamā ziņa – pāris ieguva iespēju uzkavēties Kanādā vēl uz trim gadiem. Vasarā pāris uz brīdi vēlreiz atgriezās Latvijā, lai paziņotu radiniekiem – "mājās mūs tuvākajos gados negaidiet." Kanādas stāsts bija ieguvis jaunu elpu. <h2>

Dzīve izolācijā un skarbajos Kanādas sniegos </h2><h2></h2>Šobrīd Aldis un Elisa atzīst, ka viņu dzīve ir radikāli mainījusies, un stabilitāte jau ieguvusi pavisam citu mērogu. Pēc intensīvas darba sezonas viņi ļāvās mēnesi garam ceļojumam uz Vjetnamu, kas izrādījās finansiāli izdevīgāks nekā dzīve Kanādā, taču īstais izaicinājums vēl tikai bija priekšā. Jaungada dienā, kamēr lielākā daļa pasaules vēl atpūtās pēc svētkiem, abi sēdās mašīnā, lai mērotu 1400 kilometrus uz ziemeļiem. Viņu mērķis bija izolēta izpētes nometne Saskačevanas provincē – vieta, kas atrodas pilnīgā nošķirtībā no civilizācijas.<blockquote>Šī nometne pa sauszemi ir sasniedzama tikai ziemā, kad pāri sasalušajai zemei un sniegiem tiek izveidoti pagaidu ceļi. Pārējā gada laikā vienīgā saikne ar ārpasauli ir ar gaisa transportu – helikopteri un maza izmēra lidmašīnām. </blockquote>Tieši šajā izolācijā pāris saskatīja savu lielo iespēju, jo dzīvojot un strādājot izpētes stacijā, nav jātērē ne cents par mitekli vai pārtiku.Jau teju četrus mēnešus viņu ikdiena rit šajā sniegiem apvītajā un kalniem ieskautajā vidē. Elisa ir kļuvusi par nometnes dvēseli – pavāra palīgu un beķeri, kura ik rītu gādā maltītes vairāk nekā 25 darbiniekiem – urbējiem, kuri meklē derīgos izrakteņus, un ģeologiem, kuri analizē iegūtos paraugus. Aldis atzīst:<blockquote></blockquote><blockquote>Tie ir tie cilvēki, kam šeit esam vajadzīgi.</blockquote><blockquote></blockquote>Izpētes nometnē Aldis ir saimnieciskās daļas pārzinis, un ikdienā darbojas ārā, kur termometra stabiņš mēdz noslīdēt līdz pat stindzinošiem -42 grādiem. Viņa pārziņā ir tehnikas remonts un iekārtu uzraudzība – darbs, bez kura nometnes dzīvība apstātos.Lai gan izklaides iespējas šeit aprobežojas ar izbraucieniem ar sniega močiem pa nebeidzamiem sniega laukiem un "redzēt īsti nav ko", viņi jūtas gandarīti. Šī skarbā ziemeļu pieredze ir sniegusi to, ko viņi meklēja – jēgpilnu darbu un sajūtu, ka pat visaukstākajā pasaules malā viņi spēj radīt savas mājas.



<h2></h2><h2>Mājas ir tur, kur esam mēs</h2><h2></h2><h2></h2>Atskatoties uz līdz šim piedzīvoto laiku otrpus okeānam, pāris atzīst, ka lielākais kultūršoks ir Kanādas vājā digitalizācija – viss notiek caur pastu, zvaniem un klātienē, turklāt ikdienu izdaiļo arī regulārie krāpnieku spama zvani. Lai gan ikdienā pietrūkst īstas rupjmaizes, pāris atpakaļ uz Latviju pagaidām neraujas. Elisa neslēpj:

<blockquote>Mājas ir tur, kur mēs paši esam! Mēs paši radām sev mājas! </blockquote>Atgriešanās mājās viņiem šķiet kā vēl viens gaidāms kultūršoks. Salīdzinot latviešus ar kanādiešiem, viņi novēro, ka latvietis caurmērā ir atturīgāks un veido dziļākas attiecības, kamēr kanādieši pārsteidz ar atvērtību un nebeidzamu atvainošanos. Lai gan tūkstošiem kilometru šķir viņus no dzimtenes, pāris uzsver digitalizācijas laikmeta burvību – videozvani ļauj uzturēt ciešu saikni ar tuviniekiem jebkurā mirklī. Aldis gan godīgi atzīst, ka arī Latvijas ikdienas skrējienā diez vai sanāktu tikties biežāk:<blockquote>Mums kaut kā patīk blandīties pa pasauli apkārt, tā kā īstenu vilkmi atpakaļ nekad baigi nejūtam.</blockquote>

Savos piedzīvojumos Elisa un Aldis neliedz dalīties arī ar citiem. Šobrīd viņi aktīvi veido videoklipus par savu pieredzi, sadzīvi un Kanādas dabu "YouTube" kanālā "Aldis izbraukumā". Viņu gaitām ziemeļos un neparastajam dzīvesveidam šobrīd seko jau vairāk nekā divarpus tūkstoši interesentu, kuriem pāris rāda Kanādu tādu, kāda tā ir – bez filtriem, ar visiem tās izaicinājumiem un neskarto skaistumu.Kanādas piedzīvojumam vēl atlicis gads un desmit mēneši. Viņu stāsts otrpus okeānam aizvien turpinās, vadoties pēc vienkārša moto: "Viss notiek tā, kā tam jānotiek!" Skatoties uz viņu neticamo Kanādas pieredzi un piedzīvojumiem, tam nudien ir grūti nepiekrist.Lasi arī:

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/es-nolazoju-muzikis-valters-puce-trisreiz-apmaldas-un-aizved-celabiedrus-kinas-necelos/65774">"Es nolažoju!" Mūziķis Valters Pūce trīsreiz apmaldās un aizved ceļabiedrus Ķīnas neceļos</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/nervus-kutinosi-piedzivojumi-pie-stures-sova-cetri-uz-koferiem-spilgtakie-celu-satiksmes-misekli/65732">Nervus kutinoši piedzīvojumi pie stūres – šova "Četri uz koferiem" spilgtākie ceļu satiksmes misēkļi</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/pazudusi-koferi-gaila-galva-zupa-un-trauksanas-ar-400-km-h-cetri-uz-koferiem-iekaro-neprognozejamo-kinu/65682">Pazuduši koferi, gaiļa galva zupā un traukšanās ar 400 km/h: "Četri uz koferiem" iekaro neprognozējamo Ķīnu</a>

путешествие

Sabiedrība

Kanāda

Latvija

Latvieši

Radīts 1188

Latvieši ārzemēs

Развлечение

Vieniem sapņu zeme nozīmē sauli un mierīgu dzīvi, citiem – iespēju pārbaudīt sevi līdz galējībai. Latviešu pārim Aldim un Elisai Rudzīšiem tā izrādījās Kanādas nekuriene – ar meža ugunsgrēkiem, stindzinošu...

Latvieši ārzemēs| Alda un Elisas Rudzīšu dzīve Kanādas ziemeļu izolācijā

Latvieši ārzemēs| Alda un Elisas Rudzīšu dzīve Kanādas ziemeļu izolācijā

Igo Radžabovs

Похожие новости

Загружаем...