Valstij būtu izdevīgāk diabētiķiem kompensēt kontroles ierīces, nevis maksāt par slimības komplikācijām

Latvijā pirmā tipa cukura diabēta pacientu organizācijas
uzskata, ka valstij ilgtermiņā būtu izdevīgāk kompensēt mūsdienīgas slimības
kontroles ierīces, nevis vēlāk segt izmaksas par invaliditāti un smagām
komplikācijām. Diabēta biedrību pārstāvji 360 Ziņām norāda, ka savlaicīga un
precīza glikozes līmeņa kontrole būtiski samazina veselības riskus un ļauj
cilvēkiem saglabāt darbspējas.

Cukura diabēts Latvijā skar vairāk nekā 100 tūkstošus
iedzīvotāju un ir viena no smagākajām hroniskajām slimībām. Lielākā daļa
pacientu slimo ar 2. tipa diabētu, taču vairāk nekā pieciem tūkstošiem cilvēku
ir 1. tipa diabēts, kas nav izārstējams un prasa pastāvīgu insulīna ievadi un
regulāru cukura līmeņa kontroli. Mediķi un pacienti uzsver, ka nepietiekama
kontrole var novest pie redzes zuduma, sirds un asinsvadu slimībām, nieru
bojājumiem un amputācijām.

Diabēta pacienti stāsta, ka mūsdienīgas nepārtrauktās
glikozes monitorēšanas sistēmas būtiski atvieglo ikdienu un palīdz laikus
pamanīt bīstamas cukura līmeņa svārstības. Bez šīm ierīcēm cukura līmenis
jānosaka vairākas reizes dienā, izmantojot pirkstu dūrienus, kas ir gan sāpīgi,
gan mazāk precīzi. Tajā pašā laikā pieaugušajiem Latvijā šādas ierīces valsts
nekompensē, izņemot bērnus, un pacientiem mēnesī par tām jāmaksā ap simt eiro
vai pat vairāk.

Situāciju sarežģī arī tas, ka insulīna sūkņi, kas
automātiski regulē insulīna ievadi un atdarina aizkuņģa dziedzera darbību, tiek
apmaksāti tikai līdz 24 gadu vecumam. Jaunie mediķi ar diabētu norāda, ka pēc
šī vecuma sasniegšanas daudzi vairs nevar atļauties šādas ierīces, kas var
apdraudēt gan viņu pašu veselību, gan spēju turpināt darbu, īpaši profesijās ar
paaugstinātu slodzi un stresu.

Pacientu pārstāvji akcentē, ka Latvija ir viena no retajām
Eiropas Savienības valstīm, kur pieaugušajiem par glikozes monitorēšanas
sistēmām jāmaksā no savas kabatas. Viņu ieskatā tas veicina nevienlīdzību
veselības aprūpē un ilgtermiņā palielina valsts izdevumus, jo neārstētas vai
slikti kontrolētas slimības komplikācijas ir daudz dārgākas.

Veselības ministrija skaidro, ka diabēta pacientu aprūpes
uzlabošana ir iekļauta prioritāšu sarakstā, tomēr šobrīd trūkst pietiekama
finansējuma. Starp plānotajiem pasākumiem minēta agrīnas diagnostikas
uzlabošana, skaidrāka pacientu aprūpes sadale un nepārtrauktās glikozes
monitorēšanas sistēmu nodrošināšana noteiktām pacientu grupām arī pēc 25 gadu
vecuma.

Diabēta pacienti un viņu pārstāvji uzsver, ka slimību
izārstēt nav iespējams, taču valsts var būtiski uzlabot šo cilvēku dzīves
kvalitāti. Viņi aicina lēmumu pieņēmējus rīkoties proaktīvi, jo savlaicīgs
ieguldījums tehnoloģijās ļautu daudziem pacientiem palikt aktīviem, strādāt un
izvairīties no smagām, valstij dārgām komplikācijām.

 Здравоохранение

360 Ziņas

Latvijā pirmā tipa cukura diabēta pacientu organizācijas uzskata, ka valstij ilgtermiņā būtu izdevīgāk kompensēt mūsdienīgas slimības kontroles ierīces, nevis vēlāk segt izmaksas par invaliditāti un smagām komplikācijām. Diabēta biedrību pārstāvji...

Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas diabētiķiem neapmaksā glikozes monitorēšanas sistēmas

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...

Загружаем...