Uzsvars uz plašāku sabiedrības iesaisti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) attīstības stratēģijā liecina par mēģinājumu kompensēt profesionālās neatliekamās palīdzības pieejamības ierobežojumus, kas rodas un ir jau radušies strukturālu reformu rezultātā, uzskata Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).Paziņojumā LVSADA atgādina veselības aprūpes politikas veidotājiem, ka saskaņā ar Satversmes 111. pantu valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, un šis pienākums uzliek valstij konkrētu atbildību neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā.Arodbiedrībā norāda, ka Veselības ministrijas (VM) īstenotā slimnīcu tīkla reforma un NMPD attīstības plāni ir vērtējami kā savstarpēji cieši saistīti procesi, nevis atsevišķas, savrupas politikas iniciatīvas.Slimnīcu tīkla reformas rezultātā reģionos plānots samazināt vai pārprofilēt neatliekamās ārstēšanas kapacitāti. Reformas apspriešanas laikā VM ir norādījusi, ka NMPD brigāžu spēja nokļūt līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļai 60 minūšu laikā esot vērtēta sadarbībā ar NMPD, taču arodbiedrības ieskatā šāds formulējums nesniedz ne konkrētas garantijas, ne skaidras atbildes par pakalpojuma pieejamību.LVSADA uzsver, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība nav reducējama tikai uz brigādes ierašanās laiku, bet ietver arī savlaicīgu piekļuvi neatliekamai diagnostikai, ārstēšanai un stacionārai aprūpei. Gadījumos, kad pēc brigādes ierašanās pacientam nepieciešama laikietilpīga transportēšana uz attālāku ārstniecības iestādi, formāla reaģēšanas laika izpilde pati par sevi nenodrošinot Satversmē garantēto medicīniskās palīdzības minimumu.Vienlaikus arodbiedrība vērš uzmanību, ka NMPD attīstības stratēģijā arvien lielāka loma tiek paredzēta sabiedrības iesaistei, pirmā reaģētāja principam, brīvprātīgajiem un izsaukumu prioritizēšanai. Šādu instrumentu pastiprināta izmantošana, LVSADA ieskatā, "objektīvi liecina par mēģinājumu kompensēt profesionālās neatliekamās palīdzības pieejamības ierobežojumus, kas rodas un jau ir radušies strukturālu reformu rezultātā".Arodbiedrībā uzsver, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība ir valsts pienākums, ko nevar deleģēt sabiedrībai vai aizstāt ar brīvprātīgo iesaisti. Sabiedrības līdzdalība var kalpot kā atbalsts, taču tā nedrīkst kļūt par sistēmas pamatu, ja runa ir par cilvēka dzīvības un veselības aizsardzību.LVSADA uzskata, ka reformu kopējā ietekme būtiski maina medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, jo īpaši reģionos. Arodbiedrība retoriski aicina sniegt atbildi uz jautājumu, vai valstij joprojām ir reāla kapacitāte nodrošināt savlaicīgu un pilnvērtīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību visā Latvijas teritorijā, vai arī ar reformām saistītie riski "pakāpeniski tiek pārlikti uz pacientiem un sabiedrību".Kā vēstīts, NMPD stratēģijas mērķis ir nostiprināt pacientu trīs līmeņu prioritizēšanu, ieviest Latvijā paramediķa profesiju, kā arī fokusēties uz sabiedrības iesaistes stiprināšanu dzīvību glābšanā un veselības nozares gatavības uzlabošanu krīzēm.Kā preses konferencē stāstīja NMPD direktore Liene Cipule, dienesta stratēģija līdz 2030. gadam skar ne tikai dienesta darbu, bet veselības nozari kopumā. Arī viņa ir pārliecināta, ka nozarei kopumā nepieciešami lielāki budžeta līdzekļi.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD)

Veselība

Oбщество

Uzsvars uz plašāku sabiedrības iesaisti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) attīstības stratēģijā liecina par mēģinājumu kompensēt profesionālās neatliekamās palīdzības pieejamības ierobežojumus, kas rodas un ir jau radušies strukturālu reformu rezultātā,...

Mediķu arodbiedrība skeptiska par vēlmi sabiedrību iesaistīt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā

LETA

Похожие новости

Загружаем...