Pērn gada beigās nevajadzīgo elektrotehniku šķiroja 44% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā, aģentūru LETA informēja SIA "Latvijas zaļā punkts" valdes loceklis Kaspars Zakulis, atsaucoties uz pētījumu centra SKDS aptaujas datiem.Zakulis norāda, ka elektrotehnikas šķirošanas rādītāji uzlabojas, taču joprojām nepanāk patēriņa paradumus. Tehnoloģijas mainās strauji, lietošanas cikli kļūst īsāki, tāpēc svarīgāka kļūst tirgotāju iesaiste patērētāju informēšanā.Savukārt SIA "Zaļā josta" valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa min, ka Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijas dati liecina, ka pērn Latvijas tirgū nonāca 35 582 tonnas elektrotehnikas. No tām savāktas aptuveni puse jeb 19 012 tonnas, no kurām 86% ir pārstrādātas vai reģenerētas.AS "AJ Power Recycling" valdes loceklis Uldis Skrebs norāda, ka elektrotehnikas segmentā joprojām ir potenciāls apritīguma uzlabošanai.Elektrotehnika ir viens no sarežģītākajiem atkritumu veidiem - tās sastāvā ir metāli, plastmasa, stikls, elektroniskās komponentes un akumulatori. Nonākot dabā, šie materiāli rada ilgstošu piesārņojuma risku. Tāpēc elektrotehniku nedrīkst izmest sadzīves atkritumos - tā jānodod specializētos savākšanas punktos, kur iespējama droša pārstrāde un vērtīgo izejvielu atgūšana, min Skrebs.Ražotāju atbildības sistēmās (RAS) informē, ka elektrotehnikas atkritumu apjoms globāli pieaug piecas reizes straujāk nekā to dokumentētā pārstrāde. 2022. gadā visā pasaulē tika radīti 62 miljoni tonnu elektrotehnikas atkritumu, kas ir par 82% vairāk nekā 2010. gadā. Līdz 2030. gadam tiek prognozēts pieaugums par 33%, sasniedzot 82 miljonus tonnu gadā.Eiropas Savienība pērn pieņemtajā regulā noteikusi, ka tirgū laistajām precēm jāievieš digitālās pases, kas ļauj izsekot to apriti - no ražošanas līdz utilizācijai. Noteikumi attiecas arī uz elektrotehniku un tiks ieviesti pakāpeniski, sākot ar 2026. gadu, norāda RAS.Tāpat RAS informē, ka līdz 2030. gadam digitālās pases būs obligātas visām preču grupām, tostarp iepakojumam, tekstilam un videi kaitīgajām precēm. Ražotājiem un tirgotājiem būs jānodrošina, ka šī informācija ir pieejama patērētājiem.Svarīgi ir tiekties uz to, lai elektrotehnika jau ražošanas posmā tiktu veidota ar ilgtspējīgu dizainu - tā būtu viegli labojama, ar atkārtoti izmantojamām detaļām un pārstrādājamiem materiāliem. Tāpat būtiska ir efektīva savākšanas sistēma un iedzīvotāju informēšana par nodošanas iespējām, lai samazinātu nelegālu izmešanu un resursu zudumu, min RAS.Aptauju "Atkritumu šķirošanas paradumi" pēc "Latvijas zaļā punkta" pasūtījuma veicis SKDS, 2024. gada novembrī un decembrī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem."Zaļās jostas", "Latvijas zaļā punkta" un "AJ Power Recycling" veidotās sociālās iniciatīvas "pRASmīgi!" laikā otrdien, 4. novembrī, notiks darba sesija par elektronikas apritīgumu un pārstrādes izaicinājumiem.Jau ziņots, ka iniciatīva "pRASmīgi!" tika atklāta 23. septembrī. Tās mērķis ir veicināt uzņēmēju un sabiedrības izpratni par ražotāju atbildības sistēmām un to lomu. Iniciatīvas laikā plānotas četras nozares profesionāļu, uzņēmēju un ekspertu darba sesijas par dažādām RAS preču grupām - iepakojums, elektrotehnika, videi kaitīgas preces un tekstilizstrādājumi.RAS ir modelis, kas nodrošina, lai ražotāji uzņemtos atbildību par savu preču ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā.

Сортировка отходов

Oбщество

Pērn gada beigās nevajadzīgo elektrotehniku šķiroja 44% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā, aģentūru LETA informēja SIA "Latvijas zaļā punkts" valdes loceklis Kaspars Zakulis, atsaucoties...

Pagājušā gada beigās nevajadzīgo elektrotehniku šķiroja 44% Latvijas iedzīvotāju

LETA

Похожие новости

Загружаем...