Rīgas Tālmācības vidusskola

Pasaule strauji
mainās un izglītības sistēmai būtu jāmainās reizē ar to. Pieredze rāda, ka
bieži piepildās teiciens – viss ģeniālais ir vienkāršs. Mums izglītībā tiešām
gribētos redzēt visiem – jauniešiem, vecākiem, pedagogiem, sabiedrībai –
vienkāršus, saprotamus un iedvesmojošus mērķus un uzdevumus to sasniegšanai.
Nevis mācību pārslodzi, cenšoties sasniegt kaut ko ideāli abstraktu, bet
saprātīgu un skaidru ceļu, kā sekmīgi iegūt vislabākās kompetences dzīvei šajā
strauji mainīgajā pasaulē. Senāk to sauca par didaktiku. Vai virzāmies šādā
virzienā?

No 2016. gada
oktobra Valsts izglītības satura centrs (VISC) uzsāka īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu «Attīstīt
kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu» – bija pienācis
pēdējais laiks pārmaiņām Latvijas vispārējās izglītības sistēmā. Tā sauktajam
“kompetenču projektam” tika atvēlēts finansējums 31 miljona eiro apmērā un tas
noslēgsies šī gada 31. decembrī. Diemžēl projekta īstenošanas laikā pasauli
piemeklēja Covid-19 pandēmija, kas radīja negaidītus izaicinājumus.

Saistībā
ar projekta īstenošanu tika izstrādāti un pieņemti jauni valsts standarti
vispārējā pamatizglītībā (MK 747, 2028.11.27.) un vispārējā vidējā izglītībā (MK
416, 2019.09.03.). Pamatizglītībā parādījās tādi jauni mācību priekšmeti kā
inženierzinības, teātra māksla, datorika 1.-9.klasē, dizains un tehnoloģijas,
Latvijas un pasaules vēsture. To ietekmē 7.-9.klasē skolēnam katru nedēļu jāapgūst
18 mācību priekšmeti – tas jau raisa pārdomas par skolēnu mācību slodzi.

Vispārējā
vidējā izglītībā pārmaiņas bija lielākas – mācību priekšmetu vietā parādījās
mācību kursi – pamatkursi, padziļinātie kursi, specializētie kursi. Šos kursus skolēni
var apgūt vispārīgā, optimālā vai padziļinātā līmenī trīs mācību gadu laikā.
Daļa kursu ir noteikti kā obligāti visiem, piemēram, matemātika, latviešu
valoda, divas svešvalodas, projekta darbs u.c., savukārt citi atstāti skolēnu
izvēlei ar nosacījumu, ka skola spēj tādus piedāvāt organizatoriski (telpas,
pedagogi) un finansiāli. <a target="_blank" href="https://www.talmacibasvsk.lv/">Tālmācībā </a>tas ir iespējams vienmēr, jo šādā izglītības
modelī nav problēmu ar grupas lielumu vai telpu pieejamību, bet klātienē tikai
tad, ja vidusskolā ir liels izglītojamo skaits. Kopumā vidusskolas mācību
saturā dominē matemātikas pamatkurss, aizņemot 16,7% no mācību slodzes.

Atbilstoši
izglītības sistēmas loģikai pēc valsts standartiem izglītībā tālāk vajadzēja
sekot mācību priekšmetu un kursu programmām un tad mācību līdzekļiem un
metodikai. Tomēr, vismaz mūsu apziņā, projektu “Skola 2030” sāka raksturot
frāzes: “Būs. Drīz būs. Būs.” Projektā iesaistīto skolu pedagogi reti varēja
raksturot, ko tieši viņi aprobē un kāds ir aprobācijas rezultāts. Vairāki mācību
priekšmetu un kursu programmu paraugi parādījās pat tikai dažas dienas pirms
mācību gada sākuma. Projekts, tā sacīt, iebuksēja. Viens no iemesliem tam,
protams, bija arī mūsu valsts ārkārtīgi birokratizētā sistēma. Mums par jebkuru
kustību ir Ministru kabineta noteikumi, kas būtiski bremzē jebkurus procesus.

Tomēr ar
grūtībām un pašaizliedzīgu pedagogu darbu projekts tika ieviests Latvijas
skolās. Tālmācībā mūsu pedagogiem tas nozīmēja pilnīgi jaunu mācību līdzekļu
izstrādi tieši mācību norises laikā, bet mūsu pedagogi tika ar to galā! Tā nu šogad
pēc trīs projekta ieviešanas gadiem esam nonākuši līdz valsts pārbaudes darbiem
– centralizētiem eksāmeniem – optimālajā vai augstākajā mācību satura apguves
līmenī. Matemātikas CE optimālajā mācību satura apguves līmenī, matemātikas CE
augstākajā mācību satura apguves līmenī, latviešu valodas CE optimālajā mācību
satura apguves līmenī, latviešu valodas CE augstākajā mācību satura apguves
līmenī utt. Optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmenus var nokārtot pēc
11. klases, bet var kārtot arī tikai pēc 12. klases. Un vēl citi nosacījumi.

<h2>Vai
spējat vēl izsekot pārmaiņām un jaunajai kārtībai? </h2>Šķiet, ka pamazām virzāmies nevis uz
vienkāršību un skaidrību, bet gan tieši pretējā virzienā… Tas ir sava veida
simptoms tam, kādā situācijā šobrīd esam. 

Kopš
2019. gada 2. augusta Izglītības un zinātnes ministrija paralēli īsteno projektu
"Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide”. Finansējums ir 3,5
miljoni. Projekts notiek sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, Valsts
valodas centru un Rīgas valstspilsētas aģentūru "Rīgas digitālā
aģentūra". Projekts ir vērsts uz centralizēto eksāmenu un necentralizēto
valsts pārbaudījumu, profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un valsts valodas
pārbaudījumu organizēšanas procesu pilnveidi, uzsākot virzību uz valsts
pārbaudījumu kārtošanu elektroniski. Projekta norises laiks ir līdz 2023. gada 1.
decembrim. Pagaidām gan šī VPS sistēma vēl sagādā ļoti daudz raižu un
neskaidrību skolai valsts pārbaudījumu organizēšanā. Ceram uz izaugsmi. Nav
atbildes uz jautājumu, kā eksāmenu kārtošana elektroniskā formā ietekmēs
eksāmenu saturu, jo tas ir didaktikas jautājums.

9. klasēm
pagaidām noteikti trīs centralizētie eksāmeni – latviešu valodā, vienā
svešvalodā un matemātikā. VISC sagatavo piecus eksāmenus, jo var izvēlēties
vienu no trīs svešvalodām – angļu, vācu vai franču. Turklāt valodās ir gan
rakstiskā, gan mutvārdu daļa, tādēļ tie notiek vienu līdz trīs dienu laikā.

Vidusskolai
šajā mācību gadā bija sagatavoti 19 dažādi centralizētie eksāmeni! 19 dažādi
eksāmeni, lai tikai iegūtu informāciju par to, cik sekmīgi skolēni apguvuši
vidusskolas kursus!? Nezinām, cik tas izmaksāja valstij. Padziļinātajiem
eksāmeniem tika noteikti piekļuves nosacījumi ar atšķirīgiem termiņiem – tas
nozīmēja 12 padziļināto eksāmenu piekļuves darbu iesniegšanu ne vēlāk kā līdz
12 dažādiem datumiem. Tas jau bija zināms organizatorisks izaicinājums gan skolām,
gan skolēniem. Skolēni gan parasti izvēlas tikai divus no šiem eksāmeniem. Obligāti
ir eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā vismaz optimālajā mācību
satura apguves līmenī, bet vismaz divus eksāmenus katram absolventam jānokārto
augstākajā mācību satura apguves līmenī. Tātad kopumā katram absolventam jānokārto
no trīs līdz pieciem eksāmeniem.

Paši
eksāmeni ar un bez mutvārdu daļām, vienas dienas un divu dienu, ar praktisko
daļu vai bez tās, optimālajā vai augstākajā līmenī ilga no 15. maija līdz 19. jūnijam
pamattermiņos un pēc tam līdz 7. jūlijam papildtermiņos! Reizēm vienā dienā
bija jāorganizē pat divi eksāmeni. Pamatskolēni rezultātus uzzināja 21. jūnijā
(vismaz tā bija plānots), vidusskolēni rezultātus uzzinās 11. jūlijā.
Atcerieties – pirmais eksāmens notika 15. maijā. Rodas sajūta, ka visa mūsu
mācību procesa mērķis ir tikai nokārtot neskaitāmus eksāmenus…

Šajā mācību
gadā, lai eksāmens būtu nokārtots, bija jāiegūst vismaz 10% no kopējā punktu
skaita. Tas šķietami nav daudz, bet saprotams, ka tas arī neko daudz nenozīmē,
jo eksāmena jautājumus un uzdevumus iespējams izveidot jebkurā grūtības pakāpē.
Ja kāds eksāmens nav nokārtots, to var kārtot vēlreiz pēc gada. 

Uzskatām, ka
vispārējās izglītības sistēmā noteikti bija nepieciešamas pārmaiņas un ļoti
ceram, ka, reāli izanalizējot šī mācību gada rezultātus, turpmāka izglītības un
eksaminācijas sistēmas attīstība virzīsies skaidrības un vienkāršības virzienā,
nevis tuvosies maksimāli komplicētam absurdam. 

Viena ideja
būtu, ka mācību slodze trīs gadus 36 stundas nedēļā, tas ir, 7-8 stundas dienā
vidusskolā varētu būt pārāk liela. Šajā ziņā tālmācība dod iespēju pašam
efektīvi regulēt mācību slodzi, atstājot laiku ne tikai formālās izglītības
iegūšanai, bet arī citām aktivitātēm un hobijiem. Jauniešiem šajā vecumā,
iespējams, ir daudz citu interešu, kuru īstenošanai īsti nav laika pēc 8
stundām, kas atsēdētas skolas solā, vēl arī pildot uzdotos mājasdarbus. Varbūt
30-32 stundas nedēļā klasē būtu pietiekamas? Mūsuprāt, pat augstākajā izglītībā
neviens vairs nepavada 8-9 stundas dienā auditorijā. Reizēm vairāk ir mazāk.

Otrs
priekšlikums – atslogot mācību saturu līdz saprātīgam apjomam, pedagoģijas
zinātniekiem pastrādājot nevis abstrakti, bet didaktiski praktiski atsijājot
svarīgāko, kas veido kompetences. Iespējams, arī samazinot mācību priekšmetu
skaitu, nevis palielinot ar visu iespējamo, kas vien kādam liekas svarīgi
dzīvē. Skolā jāiegūst kompetences, tajā pilnīgi jāpiekrīt projekta “Skola 2030”
idejai, nevis drudžaini jāskrien no tēmas uz tēmu bezgalīgajā mūsdienu
informācijas telpā.

Trešais –
būtiski pārskatīt eksaminācijas sistēmu un tās mērķus. Vai tiešām vajadzīgi 19
eksāmeni, lai pārliecinātos, cik sekmīgi iegūta vidējā izglītība? Tas nešķiet ne
racionāli, ne iedvesmojoši. Liekas, ka arī augstskolas varētu pārdomāt savu
studentu uzņemšanas principus, nepaļaujoties tikai uz neskaitāmajiem vairāku
līmeņu un dažādos gados kārtotu eksāmenu sertifikātiem.

Tātad pārmaiņas
vispārējās izglītības sistēmā notiek un tās ir būtiskas. Tagad galvenais būtu
neapstāties, izvērtēt sasniegto, saprast, kas neizdevās un turpināt
attīstīties. 





Raksts - sadarbībā ar "<a target="_blank" href="https://www.talmacibasvsk.lv/">Rīgas Tālmācības vidusskola</a>"

Tālmācība

Izglītība

Oбщество

Pasaule strauji mainās un izglītības sistēmai būtu jāmainās reizē ar to. Pieredze rāda, ka bieži piepildās teiciens – viss ģeniālais ir vienkāršs. Mums izglītībā tiešām gribētos redzēt visiem – jauniešiem,...

Pārmaiņas izglītībā – vai sekmīgas?

Похожие новости

Загружаем...

Загружаем...