Lai gan lielākajai daļai jauniešu (87%) ir vismaz viens uzticams draugs, 13% jeb katrs astotais jaunietis jūtas pilnīgi viens, liecina jaunākā "Tele2" un "Rait Group" aptauja.Pilsētvidē jauniešiem ir krietni plašāks draugu loks (vidēji 3–5 tuvi draugi), savukārt lauku reģionos lielākajai daļai ir tikai viena vai divas uzticības personas. Tam ir tīri praktiski iemesli – pilsētās ir vairāk pulciņu, pasākumu un mazāki attālumi starp mājām.Digitālā vide kā "glābšanas riņķis"Lauku reģionos interneta nozīme draudzību uzturēšanā ir daudz lielāka. Jaunieši ārpus pilsētām biežāk iepazīstas un komunicē tiešsaistē, jo tā ir vienīgā pieejamā platforma sociālajiem kontaktiem.Kāpēc tas ir bīstami?Psihologi brīdina: draugu trūkums nav tikai "skumjas". Tas rada: <ul><li>Izolācijas risku un trauksmi.</li><li>Mentālās veselības grūtības, tostarp depresiju.</li><li>Sociālo prasmju trūkumu, ko nevar iemācīties tikai caur ekrānu.</li></ul>Kāpēc jauniešiem ir grūti sadraudzēties?Kā galvenie šķēršļi tiek minēti: <ul><li>Grūtības uzsākt sarunu ar svešiniekiem.</li><li>Nespēja uzticēties citiem.</li><li>Ierobežotas iespējas fiziski satikties (īpaši reģionos).</li></ul>Šeit būs praktisks "špikeris" vecākiem un pedagogiem. Vientulība jauniešu vidū bieži ir "klusā problēma" – bērns var pavadīt stundas telefonā, radot iespaidu, ka viņš ir sociāli aktīvs, taču patiesībā justies izolēts. Ne visi jaunieši sūdzas par vientulību skaļi. Pievērs uzmanību šīm pazīmēm:<ul><li>Pārmērīga dzīve "ekrānā": Digitālā pasaule kļūst par vienīgo vietu, kur bērns jūtas piederīgs, taču pēc tam viņš izskatās nomākts vai aizkaitināts.</li><li>Izvairīšanās no pasākumiem: Bērns atsakās doties uz dzimšanas dienām vai skolas pasākumiem, aizbildinoties ar nogurumu vai "garlaicību".</li><li>Zems pašvērtējums: Bieži izskan frāzes: "Manam viedoklim nav nozīmes" vai "Nevienam neinteresē, ko es daru".</li><li>Fiziski simptomi: Galvassāpes vai vēdera sāpes pirms došanās uz skolu vai vietām, kur nepieciešama socializēšanās.</li></ul>5 soļi, kā palīdzēt jaunietim atrast "savējos":1. Atrodi "trešo vietu" Draudzība visvieglāk veidojas vidē, kas nav ne mājās, ne skolas sols. Tas var būt sporta treniņš, mākslas skola vai brīvprātīgais darbs. Kopīgas intereses ir spēcīgākais pamats uzticībai.2. Trenē sociālās prasmes mājās Daudzi jaunieši neprot uzsākt sarunu. Pamēģiniet "lomu spēles": kā pajautāt blakussēdētājam par mājasdarbu vai kā izteikt komplimentu par kāda hobiju. Tas mazina trauksmi reālajā situācijā.3. Mudini uz "mikro-satikšanos" Ja aiziet uz ballīti šķiet par grūtu, sāciet ar mazu soli. Ielūgt vienu klasesbiedru uz kopīgu video spēļu vakaru vai pastaigu ar suni ir daudz drošāk nekā iekļauties lielā grupā.4. Esi paraugs klātienes saziņā Jaunieši mācās no vecākiem. Ja mājās visi vakari tiek pavadīti klusumā pie telefoniem, bērns neapgūst dzīvās sarunas mākslu. Ieviesiet "bez-ekrāna" vakariņas, kurās mācāties uzklausīt un jautāt.5. Atbalsti dalību komandas pasākumos Pasākumi vai skolas nometnes ir ideāli, jo tur draudzība veidojas caur kopīgu mērķi un darbību, nevis tikai piespiestu sarunu. <div><div><div></div></div></div>

Jaunieši

Bērni

Attiecības

Дети

Lai gan lielākajai daļai jauniešu (87%) ir vismaz viens uzticams draugs, 13% jeb katrs astotais jaunietis jūtas pilnīgi viens, liecina jaunākā "Tele2" un "Rait Group" aptauja. Pilsētvidē jauniešiem ir krietni...

Patiešām skumja statistika – katrs astotais jaunietis Latvijā atzīst, ka viņam nav draugu

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...