Daļa cilvēku
mēdz pārvērtēt savu intelektu. Nereti tie ir ļaudis, kas daudz mācās, lasa,
zina, taču nespēj adekvāti novērtēt savu inteliģenci. Galu galā – daudz faktu
galvā ne vienmēr nozīmē arī augstu emocionālo inteliģenci un zināšanas par
dzīvi kopumā. Jāatzīst, ka nokļūšana šādā sabiedrībā dažkārt mēdz būt visai
kaitinoša apkārtējiem. Kas tad mēdz raksturot cilvēkus, kas pārvērtē savu
inteliģenci?<ul><li>Viņi daudz
runā, taču viņu teiktajā nav nekādas noderīgas vai loģiskas informācijas.
Visbiežāk šie cilvēki noraida visus argumentus, kas ir pretrunā ar viņu
pārliecību, norādot, ka tā ir tikai sakritība.</li></ul><ul><li>Šo cilvēku
viedoklis vairāk balstās uz personiskām vai loģiskām domām un secinājumiem,
nevis uz datiem, turklāt viņi nereti ir tik pārliecināti, ka datus pat atsakās
pārbaudīt.</li></ul><ul><li>Viņi
kategoriski atsakās mainīt savu viedokli pat tad, kad saskaras ar datiem vai
pārliecinošiem pierādījumiem, kas ir pretrunā ar viņu pieņēmumiem.</li></ul><ul><li>Viņi ir naski
uz citu cilvēku notiesāšanu un kritizēšanu pēc patvaļīgiem kritērijiem.</li></ul><ul><li>Parasti šie
cilvēki jūt vajadzību ik pa laikam atgādināt citiem par savu inteliģenci, zināšanām
un pieredzi. Iespējams, ka viņu priekšstats par savu gudrību ir nepamatots.
Galu galā – vai par viņu viedumu un attapību runā tikai viņi paši vai arī esi
par to dzirdējis no citiem cilvēkiem? Ja cilvēks pats ir vienīgais, kas
atsaucas uz savām zināšanām, bet apkārtējie to nav pamanījuši, tad rodas zināmas
šaubas par šo zināšanu īstumu.</li></ul><ul><li>Šo cilvēku
pašvērtējums ir lielā mērā atkarīgs no tā, vai citi cilvēki viņus uzskata par pietiekami
gudriem un vērā ņemamiem. Viņi nav pašpietiekami un apkārtējo novērtējums
viņiem ir kritiski svarīgs, tādēļ viņi laiku pa laikam “uzprasās” uz uzslavām un
atgādina visiem, cik viņi gudri.</li></ul><ul><li>Cilvēki, kas
mēdz izlikties gudrāki nekā ir patiesībā, nemitīgi atsaucas uz “tautas”
viedokli lietu izskaidrošanai. Tādi teksti kā “visi par to runā”, “visur tas rakstīts”, “tas katram zināms”,
bet bez konkrētiem piemēriem. Turklāt nereti, atsaucoties uz šiem “visiem”,
viņi īsti pat neizprot tēmas kontekstu.</li></ul><ul><li>Izvairīšanās
no atbildes uz precizējošiem jautājumiem ir raksturīga cilvēkiem, kas pārvērtē
savu gudrību. Tipiski saskarsieties ar atbildēm “tas ir pārāk sarežģīti, lai to
izskaidrotu”, “tu tāpat nesapratīsi” u.tml.</li></ul><ul><li>Viņiem grūti
pieņemt jebkāda veida kritiku.</li></ul><ul><li>Viņi sniedz padomus pat tad, kad Jūs tos
neprasāt.</li></ul>Izlasi arī šo: <ul><li><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/pazimes-kas-liecina-ka-tavs-berns-ir-neticami-talantigs/12305">Pazīmes, kas liecina, ka bērns ir neticami talantīgs</a></li><li><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/joki-par-mulkiem/5231">Joki par muļķiem</a></li></ul>Katrā ziņā viedums, intelekts, izlītība - tas vienmēr bijis karst temats. No vienas puses tik līdzīgi, no otras puses - ne vienmēr visas šīs iezīmes vērojamas vienā cilvēkā. Noskaties, ko Uģis Kuģis atbildēja "Karmas latviešu" pārmetumiem, kad aizrādīja viņam par izglītības trūkumu:

Izglītība

Мысли

Daļa cilvēku mēdz pārvērtēt savu intelektu. Nereti tie ir ļaudis, kas daudz mācās, lasa, zina, taču nespēj adekvāti novērtēt savu inteliģenci. Galu galā – daudz faktu galvā ne vienmēr nozīmē...

Pazīmes liecina, ka kāds pārvērtē savu intelektu

Похожие новости

Загружаем...

Загружаем...