Kā katru gadu, arī šogad tiek pasniegtas Nobela prēmijas fizikā, ķīmijā, medicīnā, ekonomikā un literatūrā, kā arī prestižā Nobela miera prēmija. Kopumā tiek pasniegtas balvas 10 kategorijās, no kurām daļa mainās katru gadu, atkarībā no pētījuma jomas.

Nobela prēmija medicīnā

Šī gada Nobela prēmiju medicīnā piešķirta ASV zinātniekiem Mērijai Braknovai un Fredam Ramsdelam, kā arī Japānas pētniekam Simonam Sakaguči par imūnsistēmas kontroles pētījumiem, pirmdien paziņojusi Nobela žūrija.

Trijotne godalgota par atklājumiem, kas saistīti ar "periferālo imunoloģisko toleranci," teikts paziņojumā.

"Viņu atklājumi likuši pamatus jaunam pētniecības laukam un veicinājuši jaunu ārstniecības metožu attīstību, piemēram, vēža un autoimūno slimību gadījumos," piebildusi žūrija.

Nobela prēmija fizikā

Šī gada Nobela prēmijā fizikā piešķirta britu zinātniekam Džonam Klārkam, franču fiziķim Mišelam Devorē un ASV pētniekam Džonam Martinisam par atklājumiem kvantu mehānikā, otrdien paziņojusi Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija.

Trijotne izpelnījusies atzinību par "makroskopiskā kvantu tuneļefekta atklāšanu un enerģijas kvantizēšanu elektroniskā shēmā", teikts akadēmijas paziņojumā.

Visi trīs pētnieki ir saistīti ar Kalifornijas Universitāti, un Devorē sadarbojas arī ar Jeila Universitāti.

Martiniss un Devorē ir saistīts ar Kalifornijas Universitāti Santabarbarā, bet Klārks strādā Kalifornijas Universitātē Bērkli netālu no Sanfrancisko.

"Kvantu mehānika ļauj daļiņai pārvietoties tieši caur barjeru, izmantojot procesu, ko sauc par tuneļošanu," teikts Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmijas paziņojumā medijiem, norādot, ka galvenais jautājums fizikā ir maksimālais izmērs sistēmai, kas var demonstrēt kvantu mehānikas efektus.

Šī gada uzvarētāji veica eksperimentus ar elektronisko shēmu, kuros viņi demonstrēja gan kvantu mehānikas tuneļošanu, gan enerģijas kvantizēšanu pietiekami lielā sistēmā, lai to varētu turēt rokā," norādīts paziņojumā.

Ja ir iesaistīts liels daļiņu skaits, kvantu mehānikas ietekme parasti kļūst nenozīmīga. Fiziķu eksperimenti parādīja, "ka kvantu mehāniskās īpašības var konkretizēt makroskopiskā mērogā", skaidrots akadēmijas paziņojumā presei.

"Ir brīnišķīgi, ka varam priecāties par to, kā gadsimtu senā kvantu mehānika nepārtraukti piedāvā jaunus pārsteigumus. Tas ir arī ārkārtīgi noderīgi, jo kvantu mehānika ir visu digitālo tehnoloģiju pamatā," norādīja Nobela Fizikas komitejas priekšsēdētājs Olle Ēriksons.

Nobela prēmija ķīmijā

Šī gada Nobela prēmijā ķīmijā piešķirta japānim Susumu Kitagavam, Lielbritānijā dzimušajam Ričardam Robsonam un Jordānijā dzimušajam ASV zinātniekam Omaram M. Jagi par tā dēvēto metāla organisko karkasu izstrādi, trešdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija.

"Šīs konstrukcijas, metāla organiskos karkasus, var izmantot, lai iegūtu ūdeni no tuksneša gaisa, uztvertu oglekļa dioksīdu, uzglabātu toksiskas gāzes vai katalizētu ķīmiskas reakcijas," paziņoja akadēmija.

Komentētāji jau gadiem ilgi bija izteikuši pieņēmumu, ka Jagi ir spēcīgs pretendents uz balvu, un līdzās tam bieži izskanēja arī Kitagavas vārds.

"Metāla organiskajiem karkasiem ir milzīgs potenciāls, kas paver iepriekš neparedzētas iespējas radīt pielāgotus materiālus ar jaunām funkcijām," paziņoja Nobela ķīmijas komitejas priekšsēdētājs Heiners Linke.

"Iedomājieties, ka ķīmijas rīkus varētu izmantot, lai radītu pilnīgi jaunus materiālus ar vēl nedzirdētām īpašībām," paziņojot balvas ieguvējus, žurnālistiem sacīja Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs Hanss Ellegrēns.

"Piemēram, iedomājieties, ka mēs varētu radīt cietus materiālus, kuros ir mazas telpas, kurās gāzes molekulas var justies kā mājās, un kuru ķīmiskās īpašības var pielāgot dažādu molekulu īpašajām vajadzībām un vēlmēm," viņš piebilda.

1989.gadā Robsons izmēģināja atomu īpašību izmantošanu jaunā veidā, izmantojot vara jonus.

"Kad tie tika apvienoti, tie savienojās, veidojot labi sakārtotu, ietilpīgu kristālu. Tas bija kā dimants, kas piepildīts ar neskaitāmiem dobumiem," norādīja akadēmija.

Robsons saprata sava atklājuma potenciālu, taču molekulārā struktūra bija nestabila.

Kitagava un Jagi tad nodrošināja "stingru pamatu" struktūras izveides metodei.

Laika posmā no 1992. līdz 2003.gadam viņi atsevišķi veica virkni revolucionāru atklājumu.

Kitagava parādīja, ka gāzes var ieplūst konstrukcijās un izplūst no tām, un paredzēja, ka metāla organiskos karkasus var padarīt elastīgus.

Tikmēr Jagi radīja ļoti stabilu metāla organisko karkasu un parādīja, ka to var pārveidot, izmantojot racionālu konstrukciju, piešķirot tam jaunas un vēlamas īpašības.

"Esmu dziļi pagodināts un priecīgs, ka mani ilggadējie pētījumi ir novērtēti," sacīja Kitagava, kad viņu intervēja pa tālruni preses konferencē, kurā tika paziņota balva.

Robsons ir saistīts ar Melburnas Universitāti Austrālijā, Kitagava - ar Japānas Kioto Universitāti, bet Jagi - ar Kalifornijas Universitāti Berklijā.

Nobela prēmiju ķīmijā pērn saņēma amerikāņi Deivids Beikers un Džons Džampers, kā arī brits Demiss Hasabiss par darbu proteīnu struktūras prognozēšanā, izmantojot mākslīgo intelektu.

Ziņa papildināta 8. oktobrī plkst. 14.00.