Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai plānots piešķirt 3,087 miljonus eiro, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai virzītā rīkojuma projekta Tiesību aktu projektu portālā.

SM lūdz piešķirt 3,087 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai kompensētu sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanu un dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

Ministrijā skaidro, ka šogad augustā tika samazināts finansējums dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai par 3,006 miljoniem eiro. Ņemot vērā šīs izmaiņas, kopējais valsts budžeta finansējums AS "Pasažieru vilciens" (PV) 2025. gadam par publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu veido 11,571 miljonu eiro, bet 2025. gada desmit mēnešos kompensējamie izdevumi par infrastruktūras izmantošanu ir 11,363 miljoni eiro.

Līdz gada beigām plānots, ka izdevumi par infrastruktūras izmantošanu pieaugs vēl par 2,407 miljoniem eiro. Tādējādi papildu nepieciešami 2,198 miljoni eiro, liecina ministrijas aprēķini.

Savukārt attiecībā uz reģionālās nozīmes pārvadājumiem ar autobusiem zaudējumu kompensācijas lielumu nosaka kopējās izmaiņas pārvadāto pasažieru skaitā. Šogad desmit mēnešos pasažieru skaits reģionālajos autobusos ir samazinājies par 5%, salīdzinot ar pagājušā gada desmit mēnešiem, bet biļešu ieņēmumi samazinājušies par 7% jeb 1,832 miljoniem eiro.

Ministrijā atzīmē, ka biļešu ieņēmumi ir būtiska zaudējumu kompensācijas veidojoša komponente, par kuras daļu tiek samazināta no valsts budžeta izmaksājamā dotācija.

Lai segtu 2025. gadā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumu izpildi saistītos zaudējumus reģionālās nozīmes dotētajos pārvadājumos ar autobusiem, tika ņemtas vērā uzkrātās pārmaksas no iepriekšējiem periodiem, kā arī veiktas finansēšanas plānu izmaiņas, pārdalot finansējumu par labu reģionālās nozīmes pārvadājumiem ar autobusiem.

Tomēr līdz gada beigām prognozēts, ka kopējās nesegtās saistības reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem veidos 889 155 eiro.

Ministrijā norāda, ka nesegto zaudējumu saistību nesegšanas gadījumā tie kompensējami 2026. gadā, kad valsts budžeta finansējums nav pietiekams esošā maršrutu tīkla pasūtīšanai un nodrošināšanai.

LETA jau ziņoja, ka nākamajā gadā reģionālā maršruta tīkla plāna "iepauzēšanas" dēļ, kas paredzēja līdz 6% maršruta tīkla optimizāciju un aptuveni 10% pārvadājumu attīstīšanu uz komerciāliem principiem, būs nepieciešami papildu līdzekļi, otrdien, 2. decembrī, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja satiksmes ministra padomnieks Kristaps Zaļais.

Viņš norādīja, ka maršruta tīkla plāns tiks īstenots pakāpeniski, tādēļ tiks meklēti īstermiņa budžeta risinājumi, savukārt ilgtermiņā ir jāturpina sadarboties ar pašvaldībām un jāmeklē risinājumi.

"Pašlaik iepauzējam jeb iesaldējam maršruta tīkla optimizāciju, lai nākamajā gadā korekti izstrādātu komercmaršrutu stratēģiju," viņš minēja.

Zaļais papildināja, ka īstermiņā radušos zaudējumus plānots segt, piemēram, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

LETA jau ziņoja, ka Autotransporta direkcija (ATD) patlaban pārvērtē plānotās maršruta tīkla izmaiņas nākamajam gadam, iepriekš aģentūrai LETA sacīja ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš.

Viņš norādīja, ka ATD pēc būtības patlaban aptur maršruta tīkla izmaiņas, jo joprojām notiek valsts budžeta sarunas un diskusijas par šo jautājumu. "Maršruta tīkla izmaiņas plānots veikt lēnākā procesā, vēlreiz tās pārvērtējot," piebilda Lapiņš.

ATD vadītājs skaidroja, ka maršruta tīkla izmaiņas iepriekš tika pārrunātas ar plānošanas reģioniem, un Sabiedriskā transporta padome apstiprināja provizorisko jauno maršruta tīkla plānu, bet patlaban ATD atkārtoti sūta vēstules pašvaldībām par tīkla optimizāciju, lai tās sniegtu priekšlikumus, kurus reisus un maršrutus potenciāli labāk atstāt.

Lapiņš arī informēja, ka ATD ministrijai ir sniegusi informāciju par papildu nepieciešamo finansējumu maršruta tīklam aptuveni septiņu līdz 18 miljonu eiro apmērā, kas būs atkarīgs no tā, cik lielas būs indeksācijas un vai tiks noteikti šoferu algu līmeņi.

LETA jau ziņoja, ka dotētais reģionālās nozīmes autobusu maršruta tīkls nākamgad bija plānots 56,145 miljonu kilometru apmērā, kas ir par 11,06 miljoniem kilometru jeb 16% mazāk nekā prognozēts 2025. gadā.