Kā skolai reaģēt uz skolēnu mācību stundu kavējumiem, kas rodas ģimenes kopīgu ceļojumu dēļ? Ulbrokas vidusskola nesen vecākiem izsūtīja vēstuli, uzsverot, ka neatbalsta bērnu došanos ceļojumos mācību laikā. Ja vecāki tomēr izvēlas šādu iespēju, viņiem jāievēro iekšējās kārtības noteikumi: e-klasē vismaz trīs dienas iepriekš jāiesniedz iesniegums, apņemoties nodrošināt, ka skolēns patstāvīgi apgūs nokavēto mācību saturu. Skola vienlaikus norāda, ka par iekavētajām stundām netiks sniegts papildu atbalsts un nenotiks konsultācijas.

Nesen publicētas OECD pētījumms par izglītību rāda satraucošu ainu. Statistika rāda, ka Latvijā kavējumu apjoms ir milzīgs un to skaits pieaug. Piemēram, ceturto klašu skolēnu kavējumi no 2019. līdz 2023. gadam palielinājušies par 7%. Kā biežākos iemeslus kavējuma attaisnošanai vecāki min slimību, ģimenes apstākļus vai ceļojumus. Ja kavējuma iemesls norādīts kā ģimenes apstākļi, vecākiem nav jāpamato kādi tie ir, līdz ar to arī šis attaisnojums nereti sevī slēpj izklaides. Turklāt vairāki tūkstoši bērnu vispār bez attaisnojuma kavē vairāk nekā 20 stundas ik semestri.

Kas pamudina vecākus plānot ceļojumu mācību laikā? Daļa vecāku izvēlas doties braucienā, kad pieejamas lētākas aviobiļetes. Visbiežāk tas notiek nedēļu pirms brīvlaika, tātad laikā, kad ir visintensīvākās mācības un visvairāk pārbaudes darbu. Ir gadījumi, kad pēc vairāku nedēļu ceļojuma vecāki pieprasa, lai skolotāji īsā laikā palīdz bērnam atgūt iekavēto, kas praktiski ir teju neiespējami. Dažās skolās, piemēram Stopiņu pamatskolā, vecākiem pirms ceļojuma jāvienojas ar katru skolotāju par uzdevumiem, kas jāizdara, lai mazinātu risku iekavēt mācības, tomēr arī tā ir papildu slodze skolotājam. Un jāpatur prātā, ka arī skolotājiem ir savs darba laiks un primāri konsultācijas ir jāatvēl bērniem, kuriem tās nepieciešamas pēc atgriešanās no slimošanas.

Taču ne vienmēr vecāki ir godīgi. Mēdz gadīties, ka skolēns atgriežas no “slimības” ar skaistu iedegumu. Normatīvi nosaka, ka skolas pašas lemj, kādus kavējumus attaisnot, tomēr ilgstoši ceļojumi lielākoties tiek uzskatīti par neatbilstošu iemeslu, tāpēc arvien vairāk skolu par šiem jautājumiem runā un informē bērnu vecākus.

Salīdzinājumā ar Latviju daudzās Eiropas valstīs attieksme pret kavējumiem ir krietni stingrāka. Anglijā par bērna neattaisnotu kavējumu vecākiem draud naudas sods, kas var sasniegt pat 3000 eiro. Līdzīgas sankcijas ir Nīderlandē, Vācijā, Spānijā un citur. Dažviet vecākiem var samazināt pabalstus vai piespriest sabiedriskos darbus. Latvijā šādu sankciju nav un eksperti uzskata, ka nepieciešams atrast vidusceļu starp pašreizējo pielaidību un pārlieku bargiem sodiem.

Speciālisti norāda, kamēr sabiedrība akceptēs biežus kavējumus un uzskatīs tos par nenozīmīgiem, problēma turpināsies. Vecāki bieži vien nespēj pietiekami izvērtēt kavējumu ietekmi uz bērna nākotni. Tomēr ir arī daļa skolēnu, kuri paši izvēlas nedoties ceļojumos, jo apzinās kavējumu sekas un to ietekmi uz paša nākotni.