Aizvadītā mācību gada 9. klašu dabaszinātņu diagnosticējošā darba rezultāti iezīmē satraucošu ainu – pamatskolēnu sniegums šajā jomā bijis pārliecinoši sliktākais starp visiem lielajiem pārbaudījumiem. VIAA apkopotie dati liecina, ka skolēni vidēji spējuši iegūt vien 44,8%. Salīdzinājumam – latviešu valodā vidējais rādītājs bija virs 56%, matemātikā ap 55%, bet angļu valodā sasniedza pat 70%.<blockquote>Sīkāka datu analīze parāda, ka skolēni spēj atcerēties un lietot pamata zināšanas, taču viņiem faktiski trūkst analītiskās domāšanas prasmju. </blockquote>Kategorijā "zina un lieto" vidējais rezultāts bija 54,7%, savukārt sadaļā "analītiski spriež" tas noslīdēja līdz kritiskam 29,2% līmenim. Mācību priekšmetu griezumā bioloģijā veicies nedaudz labāk (49,5%), kamēr fizikā (43,6%) un ķīmijā (42,3%) rādītāji ir vēl zemāki.Šogad 9. klašu beidzējiem jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām, jo dabaszinātnēs diagnosticējošā darba vietā būs jākārto oficiāls centralizētais eksāmens ar ārējiem novērotājiem. Eksāmena saturs būs līdzīgs pērnajam un tajā vienlīdzīgi būs pārstāvēta bioloģija, fizika un ķīmija. Tiesa, atšķirībā no matemātikas un latviešu valodas, dabaszinātnēs šogad vēl nebūs noteikts minimālais caurkritiena slieksnis, taču tā rezultātus skolas varēs izmantot kā atlases kritēriju, uzņemot audzēkņus 10. klasē.

Izglītība

Eksāmens

Oбщество

Aizvadītā mācību gada 9. klašu dabaszinātņu diagnosticējošā darba rezultāti iezīmē satraucošu ainu – pamatskolēnu sniegums šajā jomā bijis pārliecinoši sliktākais starp visiem lielajiem pārbaudījumiem. VIAA apkopotie dati liecina, ka skolēni...

Spriest nespēj, bet eksāmens klāt: 9. klases skolēniem dabaszinātnēs izteikti sliktākie rezultāti valstī

LETA

Похожие новости

Загружаем...