<p>

</p><div><div><div><div><div><div><div><div><p><b>Daudzus gadus valdījis uzskats, ka viena glāze sarkanvīna dienā nāk par labu sirdij. Tomēr jaunākais skaidrojums liecina, ka iespējamie ieguvumi ir niecīgi un nepārsniedz alkohola radītos veselības riskus, ziņo 

The European Food Information Council.</b></p>
<p>Lai gan sarkanvīns satur augu izcelsmes savienojumus jeb polifenolus, tostarp resveratrolu, kuriem piemīt antioksidanta un pretiekaisuma īpašības, zinātnieki uzsver, ka to daudzums dzērienā ir ļoti neliels. Turklāt lielākā daļa pētījumu, kuros novērotas iespējamās priekšrocības, ir novērojumu pētījumi, kas neļauj pierādīt, ka tieši sarkanvīns uzlabo veselību.</p>
<p>Speciālisti norāda, ka, lai sasniegtu resveratrola devu, kas izmantota dažos zinātniskajos pētījumos, cilvēkam teorētiski būtu jāizdzer vairāk nekā 500 litru sarkanvīna dienā, kas ir acīmredzami neiespējami.</p>
<p>Tikmēr alkohola kaitīgā ietekme ir labi pierādīta. Tā lietošana palielina aknu slimību, sirds un asinsvadu slimību, vairāku vēža veidu, kā arī depresijas, trauksmes un alkohola atkarības risku. Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka nav droša alkohola lietošanas līmeņa, kas neradītu risku veselībai.</p>
<p>Mīts par sarkanvīna labvēlīgo ietekmi uz sirdi lielā mērā radās pēc tā dēvētā "Francijas paradoksa", kad tika novērots, ka Francijā sirds slimību izplatība ir salīdzinoši zema, neskatoties uz uzturu ar augstu piesātināto tauku saturu. Daļa pētnieku pieļāva, ka to varētu skaidrot ar biežāku sarkanvīna lietošanu.</p>
<p>Tomēr vēlākie pētījumi liecina, ka šāds secinājums var būt maldinošs. Cilvēki, kuri alkoholu lieto mēreni, bieži vien arī ievēro veselīgāku dzīvesveidu, ēd sabalansētāk un ir fiziski aktīvāki. Līdz ar to nav iespējams droši apgalvot, ka tieši sarkanvīns samazina sirds slimību risku.</p>
<p>Pētnieki arī norāda, ka iepriekš izskanējušais arguments par alkohola spēju paaugstināt "labā" holesterīna jeb ABL līmeni nenozīmē automātisku sirds veselības uzlabošanos. Jaunākie dati liecina, ka augstāks ABL līmenis pats par sevi nesamazina sirds un asinsvadu slimību risku. Turklāt līdzīgi uzlabojumi dažos pētījumos novēroti arī cilvēkiem, kuri lietojuši bezalkoholisko sarkanvīnu, kas liecina, ka iespējamos ieguvumus drīzāk nodrošina vīnogās esošie savienojumi, nevis alkohols.</p>
<p>Eksperti uzsver, ka sarkanvīna lietošanu nevajadzētu uzskatīt par veselības uzlabošanas metodi un nav ieteicams sākt lietot alkoholu ar mērķi pasargāt sirdi. Ja organisms nepieciešamos antioksidantus vēlas uzņemt drošāk, tos iespējams iegūt no ogām, vīnogām, dārzeņiem, kakao produktiem, riekstiem, sēklām vai bezalkoholiskā sarkanvīna.</p>
<p>Par drošāko veidu veselības uzturēšanai joprojām tiek uzskatīts sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, nesmēķēšana un veselīga ķermeņa svara uzturēšana.</p></div></div></div></div></div></div></div></div><p></p>

Здоровое питание

Вино

Здоровье

Daudzus gadus valdījis uzskats, ka viena glāze sarkanvīna dienā nāk par labu sirdij. Tomēr jaunākais skaidrojums liecina, ka iespējamie ieguvumi ir niecīgi un nepārsniedz alkohola radītos veselības riskus, ziņo The...

Vai glāze sarkanvīna patiešām nāk par labu veselībai? Eksperti kliedē populāru mītu

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...