Atzīme nav paredzēta tam, lai skolēnu sodītu, disciplēnu vai
motivētu mācīties. Atzīme ir rādītājs, cik lielā mērā noteiktā laika posmā
bērns ir apguvis mācību saturu, stāsta Pāvels Pestovs, VISC vecākais eksperts,
un Edmunds Vanags, klīniskais psihologs, Latvijas Universitātes Psiholoģijas
nodaļas pasniedzējs. Speciālisti norāda: zemas atzīmes ietekme uz bērnu ir
atkarīga no apkārtējo pieaugušo interpretācijas.

Mācību sasniegumu vērtēšanā skolā pastāv trīs vērtēšanas
veidi: formatīvā, summatīvā un diagnosticējošā. Formatīvā vērtēšana ir skolēnu
snieguma vērtēšana ikdienā, lai uzlabotu mācīšanos, un līdz ar to skolēns no
skolotāja saņem efektīvu atgriezenisko saiti, kurai jābūt skaidrai, iedarbīgai,
cieņpilnai, savlaicīgai, nepārtrauktai un saturīgai. Summatīvā vērtēšana ir
skolēnu galarezultāta snieguma novērtēšana; tas tiek darīts, izliekot atzīmi
desmit ballu skalā. Diagnosticējošā vērtēšana tiek veikta ar mērķi palīdzēt
skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrot
nepieciešamo atbalstu, lai atbilstoši un efektīvi plānotu turpmāko mācību
procesu. Šajā rakstā VISC vecākais eksperts Pāvels Pestovs un izglītības
psihologs Edmunds Vanags skaidro atzīmes nozīmi bērna mācību procesā un izaugsmē.

Atzīmes mērķis - komunikācija

"Atzīmes mērķis ir komunikācija - lai pateiktu, cik
lielā mērā šajā brīdī bērns ir apguvis saturu. Pēc mēneša, diviem būs cits
brīdis, un, iespējams, saturs būs apgūts lielākā apjomā un kvalitatīvāk,"
skaidro Pāvels Pestovs. "Jā, atzīmes ir svarīgas vecākiem - viņiem ir
vajadzīga vienkārša sistēma, simbols, kā saprast, vai bērnam mācībās šobrīd
veicas pietiekami labi. Taču atzīmes ir svarīgas arī citiem - bērna
skolotājiem, klases audzinātājam, skolas administrācijai. Piemēram, ja skolas
vadība ievēro, ka pēkšņi noteiktai klašu grupai būtiski kritušās sekmes vienā
priekšmetā, tad ir iespējams operatīvi rīkoties. Jo atzīme ir signāls, ko
viegli var pamanīt."

Arī izglītības psihologs Edmunds Vanags atzīmi uzskata par
labu atskaites punktu un novērtējuma veidu: "Lai atzīme sasniegtu savu
mērķi, visām pusēm ir jāizprot atzīmju līmeņu nozīme - par ko, piemēram, tiek
likts astoņi un par ko četri, un kas būtu nākamās darbības, ja atzīmi
nepieciešams uzlabot." Pāvels Pestovs papildina: "Jo lielāka
skaidrība, kā veidojas atzīme, jo visām pusēm ir vieglāk sadarboties. Atzīme
tiek likta pēc noteiktiem kritērijiem un par to, cik lielā mērā skolēns ir
apguvis konkrēto mācību saturu un prasmes. Piemēram, tas, ka skolēns ir centīgs,
ir liela vērtība, un to vajag attīstīt, tomēr šī centība tāpat kā uzvedība
netiek ieskaitīta atzīmē 10 ballu skalā."

Atzīmes mērķis nav motivēšana mācīties

Speciālisti ir vienisprātis, ka problēma ar atzīmēm rodas
tad, ja ar atzīmi skolēnus grib disciplinēt, sodīt, apbalvot, motivēt mācīties
u. c. "Mums, pieaugušajiem, vajadzētu jau no pirmās klases bērnā būvēt
iekšējo motivāciju mācīties, lai iegūtu reālajā dzīvē lietojamas zināšanas,
nevis saņemtu labu atzīmi. Skaidrot, ka tas, ko tu apgūsti, ir tiešā veidā saistīts
ar sagaidāmo rezultātu. Tātad tam, ko tu iemācies, ir neizmērojama vērtība.
Savukārt atzīme ir metode, kas parāda, kā aug un attīstās tavas prasmes - savi
sasniegumi ir jāsalīdzina tikai pašam ar sevi," stāsta VISC vecākais
eksperts. Viņaprāt, Latvijas izglītībā ilgstoša problēma ir bijusi tā, ka
skolēnu motivācija mācīties ir tikusi veicināta ar atzīmi - ka liela vērtība ir
pašai atzīmei, nevis tam, ko es iemācos. Taču svarīgākais ir, lai bērns nevis
tikai apgūst nepieciešamās prasmes un iemaņas, bet arī spēj tās likt lietā.

"Līdz aptuveni sestajai klasei šis princips - ka
atzīmei ir vērtība - skolēnus tiešām spēj motivēt mācīties un censties. Taču
vēlākajās klasēs pirmo vietu bērnam sāk ieņemt sociālās attiecības un atzīme
kļūst nesvarīga; ne vienam vien skolēnam sāk šķist - ka tik būtu četri, un būs
labi. Sanāk, ka esam uzbūvējuši sistēmu, kurā atzīme ir vērtība, un pēc tam,
kad atzīme bērnam vairs nav vērtība, mums trūkst rīku motivēšanai - jo neesam
bērnā veidojuši, stiprinājuši iekšējo motivāciju mācīties un apziņu, ka
vērtīgākais macībās ir tieši zināšanas un prasmes, kuras katrs apgūst."

Salīdzināšanās ar atzīmēm

Atzīmēm ir vēl kāda pievienotā vērtība - iespēja bērnam
salīdzināt savu sniegumu pret maksimāli iespējamo un sekot līdzi savai izaugsmei
laika gaitā attīstāmajām prasmēm. "Piemēram, pirmajā pusgadā skolēna
atzīme konkrētā mācību priekšmetā bija seši. Bērns sāka apmeklēt konsultācijas,
mēģināja tēmu apgūt labāk, un nākamajā pusgadā ieguva vērtējumu astoņi. No tā
skolēns var secināt: sniegums tagad ir labāks, jo rezultāta sasniegšanā
ieguldīju lielāku darbu," skaidro psihologs. Turpretī nav produktīvi, ja
skolēns sevi salīdzina ar citiem. Katram skolēnam ir savs optimālais iespēju
līmenis - pie vienāda ieguldījuma viens var sasniegt astoņi, cits desmit.

Psihologs vecākus aicina nesalīdzināt sava bērna sniegumu ar
saviem bērnības sasniegumiem mācībās. "Salīdzināt sava bērna sniegumu ar
savu sniegumu nav prātīgi, jo ko gan tas dos? Bērnam nevar palīdzēt tas, ja
vecāks saka: man tavā vecumā bija vieni desmitnieki, bet tev gan nav! Bērns,
visticamāk, šo dzirdot, nejutīsies labi. Bērnam nav jāatkārto vecāku sniegums.
Man kā vecākam ir jāpieņem doma, ka bērns, iespējams, ir spējīgāks citos mācību
priekšmetos, kur man tik labi neveicās, un otrādi. Cita lieta, ja ir redzams,
ka mans bērns var sasniegt augstāku vērtējumu, bet tas nenotiek. Šādā situācijā
vecāka pienākums ir saprast, kā bērnam mācībās pietrūkst un kāds varētu būt
turpmākais rīcības plāns."

Tāpat speciālists norāda uz negatīvo praksi, ko, sliktu
nedomājot, mēdz īstenot kā vecāki, tā skolotāji, - bērnu savstarpēju
salīdzināšanu. Psihologs Edmunds Vanags uzsver: "Divi bērni vienā ģimenē
dažādos priekšmetos var uzrādīt tiešām atšķirīgu sniegumu. Vienā brīdī kādam
attīstība notiek straujāk, citam vajag vairāk laika, lai konkrēto tēmu apgūtu
utt. Katra bērna mācīšanās temps un veids ir visnotaļ unikāls; pret to ir
jāizturas ar cieņu, un jāatbalsta bērns, nemācoties viņa vietā, bet esot
zinošiem par to, kādas tēmas šobrīd tiek apgūtas, kādi ir vērtēšanas kritēriji,
ir jābūt regulārā kontaktā ar skolu." Par bērnam kaitējošu speciālists
dēvē arī stigmatizāciju. "Piemēram: nuja, brālim matemātikā noteikti
veiksies labi, bet māsai, visticamāk, nē, jo arī man skolas laikā matemātikā
bija vieni trijnieki. Taču priekšmeta apguvē nav svarīgs dzimums! Svarīgs ir
atbalsts, ko bērns saņem, viņa paša ieguldījums, kā arī viņa iespējas noteiktā
mācību periodā."

Bērnam regulāri sliktas atzīmes

Ja skolēna vērtējums kādā priekšmetā ir zems, vecākam būtu
jāinteresējas, kāpēc tā ir. Varbūt bērnam ir kādas mācīšanās grūtības,
piemēram, grūtības ar lasīšanu vai matemātiskiem aprēķiniem - tās ir iespējams
labi diagnosticēt. "Ja zems vērtējums ir konstants un tāds saglabājas gadu
no gada, ja tas netiek izskaidrots vai ar bērnu apspriests, tad bērnam var
rasties tāda kā nolemtības sajūta: šajā priekšmetā vai mācībās es laikam vairs
nekad neko nesasniegšu, neuzlabošu. Jo īpaši, ja pretī ir augstas vecāku
gaidas," saka Edmunds Vanags. Nereti problēma ir pašā saknē - bērnam nav
iemācīti pamati, piemēram, galvenās formulas vai definīcijas, un tāpēc sekmīgi
apgūt nākamo mācību tematu, kas cieši saistīts ar iepriekšējo, nav iespējams.
Ja bērns nemitīgi tiek vainots par zemajām sekmēm, ilgtermiņā tas var raisīt
arī kādas mentālas problēmas, piemēram, nomāktību, trauksmi, jo ir sajūta: es
atkal eju uz to matemātiku, kur man visu gadu ir slikti vērtējumi, šodien atkal
pārbaudes darbs un sajūta, ka netieku galā.

Vai bērnu var negatīvi ietekmēt tas, ja regulāri tiek
saņemts zems vērtējums? "Zemas atzīmes ietekme uz bērnu ir atkarīga no
apkārtējo pieaugušo interpretācijas," atbild psihologs Edmunds Vanags.
"Ar bērnu situācija ir jāpārrunā. Var teikt, jā, mēs neesam priecīgi par
šo vērtējumu, bet saprotam, ka ir noteiktas grūtības šī mācību priekšmeta apguvē.
Tālāk meklējam veidus, kā zināšanas apgūt, un strādājam pie tā, lai saglabātos
labi rezultāti citos priekšmetos - pieņemot, ka, iespējams, bērns nevar būt
labs pilnīgi visos mācību priekšmetos. Arī mums, pieaugušajiem, dzīvē ir kādas
jomas, kurās nejūtamies kompetenti un nevaram tādi būt. Ir jāatrod savas
stiprās puses."Lasi vēl:<ul><li>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/pazimes-kas-liecina-tavs-berns-var-ciest-no-depresijas/21963">Pazīmes, kas liecina - tavs bērns var ciest no depresijas</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/vai-bernam-vajadzetu-likt-iet-uz-pulcinu-pat-ja-vins-uzstajigi-nevelas/21584">Vai bērnam vajadzētu likt iet uz pulciņu pat, ja viņš uzstājīgi nevēlas?</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/vai-lielais-negativo-piezimju-skaits-skolena-dienasgramata-tiesam-kaut-ko-maina/21345">Vai lielais negatīvo piezīmju skaits skolēna dienasgrāmatā tiešām kaut ko maina?</a>

 </li></ul>

Izglītība

Skolēni

Vecāki

Дети

Atzīme nav paredzēta tam, lai skolēnu sodītu, disciplēnu vai motivētu mācīties. Atzīme ir rādītājs, cik lielā mērā noteiktā laika posmā bērns ir apguvis mācību saturu, stāsta Pāvels Pestovs, VISC vecākais...

Vai slikta atzīme skolā kaitē bērnam?

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...