Vairāki tūkstoši izglītības darbinieku otrdien pulcējušies
pie valdības ēkas, paužot iebildumus pret Izglītības un zinātnes ministrijas
(IZM) piedāvājumu pedagogu darba slodžu balansēšanai, novēroja aģentūra LETA.

Protestētājiem līdzi ir daudz dažādu plakātu, kuru saturs
vēsta par problēmām nozarē un aicinājumiem rīkoties, lai tās novērstu.
Klātesošo plakātos aicināts politiķus paust cieņpilnu attieksmi pret pedagogiem
un pildīt solījumus. Daudziem protesta dalībniekiem ir zilas vestes.

Protesta akcijai tuvojoties noslēgumam, Latvijas Izglītības
un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji devās uz valdības ēku,
pieprasot tikšanos ar politiķiem. Arodbiedrības pārstāvji gan nav tikuši tālāk
par apsardzes posteni. Pie valdības ēkas palikušie protestētāji izsauc dažādus
saukļus, tostarp pieprasot dialogu.

Tikšanās ar valdības pārstāvjiem, tostarp Ministru
prezidenti Eviku Siliņu (JV), bija plānota pagājušajā nedēļā. Taču, kā apgalvo
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, premjere tikusies tikai ar izglītības un
zinātnes ministri Andu Čakšu (JV), un LIZDA uz tikšanos neesot aicināta. 

Pirms protesta akcijas sākuma Latvijas Izglītības un
zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga medijiem
turpināja uzturēt nostāju, ka IZM piedāvājums pasliktinās darba apstākļus
pedagogiem. Viņa arī pauda neapmierinātību, ka valdības pārstāvji otrdien nav
aicinājuši LIZDA padomi uz sarunām.

Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA
streika prasībām. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā
gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to
īstenot.

IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra visiem pedagogiem
pāriet uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu. Ministrija
rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam
astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti,
mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes
vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.

Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un
tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu,
pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas
saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.

Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu
samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023.gadā.

Turpretī Čakša ir pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu
slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tiks apmaksāta katra darba
stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem
iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu
darba slodzi no 2025.gada 1.septembra ir tāds pats, kādu piedāvā citviet
pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.

"Skolotājiem nāk līdzi vēsturiskā sajūta, ka mēs
nesamaksājam par visām stundām, tādēļ gribu apliecināt, ka mēs virzāmies uz to,
lai nākamajā gadā katra stunda skolotājiem tiktu apmaksāta neatkarīgi no tā, uz
kādu slodzi viņi ir nodalīti un kāda slodze viņiem iedalīta," uzsvēra
politiķe.

Viņa arī piebilda, ka piedāvātais risinājums paredz lielāku
uzticēšanos skolu direktoriem un pašvaldībai, veicinot viņu autonomiju. Par to
bažas izteikusi LIZDA, taču Čakša norādīja, ka svarīgi direktoriem un
pašvaldībām iedot vadlīnijas, kādā veidā pedagogu slodze drīkst tikt veidota,
lai nebūtu situācija, ka skolotāji ir pārstrādājušies.

Izglītība

Skolotāji

Izglītības un zinātnes ministrija

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 

Oбщество

Vairāki tūkstoši izglītības darbinieku otrdien pulcējušies pie valdības ēkas, paužot iebildumus pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu pedagogu darba slodžu balansēšanai, novēroja aģentūra LETA. Protestētājiem līdzi ir daudz dažādu...

Vairāki tūkstoši izglītības darbinieku piketā iestājas pret IZM piedāvājumu slodžu balansēšanai

LETA

Похожие новости

Загружаем...