Viņi sola maksāt 500 eiro dienā par darbu no mājām: vai tas ir reāli?

Iedomājies — Tu atver savu “Facebook” vai “Instagram”, un pēkšņi parādās reklāma ar skaļu virsrakstu: “Strādā no mājām un pelni līdz pat 500 Eur dienā! Bez pieredzes, tikai telefons un interneta pieslēgums!” Izskatās vilinoši, vai ne? It īpaši laikā, kad daudzi meklē papildu ienākumus vai iespēju strādāt ar elastīgu darba laiku. Taču aiz šādiem “zelta piedāvājumiem” bieži slēpjas krāpniecība, un daudzi cilvēki, meklējot vieglu peļņu, diemžēl kļūst par šīs interneta krāpniecības upuriem.

Kā darbojas šāda krāpšanas shēma?

Šīs reklāmas parasti ir izteikti profesionāli noformētas — ar īstiem cilvēku foto, “intervijām” un pat “ziņu portālu” logotipiem. Reizēm tās imitē pazīstamu uzņēmumu vai banku vizuālo identitāti. Visbiežāk izpildās kāds no zemāk norādītajiem scenārijiem.

1. “Aizpildi anketu un sāc pelnīt tūlīt”

Tev tiek lūgts ievadīt:

• vārdu, e-pastu, telefona numuru,
• dažreiz arī bankas konta datus “izmaksu saņemšanai”.

Pēc tam seko zvans no “konsultanta”, kurš piedāvā ieguldīt nelielu summu (piemēram, 200–300 EUR), lai “aktivizētu kontu”. Reālā peļņa, protams, nekad neseko. Tava nauda vienkārši pazūd, un “uzņēmums” izgaist.

2. “Tava jaunā darba platforma”

Cits variants: tiek piedāvāta piekļuve “darba portālam”, kur var “uzklikšķināt uz reklāmas” vai “aizpildīt anketas” par samaksu. Patiesībā šis portāls neeksistē kā darba devējs, bet tikai kā starpnieks, kas savāc tavus datus un nereti arī izmanto tos krāpniecības vai identitātes zādzību nolūkos.

3. “Investīciju projekts ar garantētu peļņu”

Bieži šie piedāvājumi aizved uz viltus kriptovalūtu vai tirdzniecības platformām, kur sola nopelnīt lielas naudas summas dienā, ieguldot savus līdzekļus. Piemēram, “Pelni 500 Eur, dienā, tagad iemaksājot vien 250 Eur”. Šādas vietnes izmanto viltotas diagrammas, “tiešraides” ar peļņas pieaugumu un fiktīvas atsauksmes. Kad vēlies izņemt naudu, tiek prasīta “verifikācija” vai papildu iemaksa, un tas ir brīdis, kad saproti – nauda ir zaudēta.

Kā atpazīt, ka tas ir krāpniecības mēģinājums?

Lūk, 7 droši signāli, ka vilinošais darba piedāvājums nav īsts:

1. Sludinājumā sola ātru un lielu peļņu bez iepriekšējas pieredzes; kurš legāls uzņēmums ņemtu darbā cilvēku bez atbilstošas kvalifikācijas, turklāt vēl solot tik lielu algu?
2. Nav skaidra uzņēmuma nosaukuma vai mājaslapas, jo krāpnieki neatklāj savu identitāti;
3. Saziņai tiek piedāvāta “WhatsApp” vai “Telegram”, lai gan oficiāli uzņēmumi nekad nekomunicē tikai caur šīm platformām;
4. Pieprasa iemaksu, lai “aktivizētu kontu”, kas ir nelegāla prakse, jo darbam nevajadzētu prasīt papildus ieguldījumus no darbinieku puses;
5. Interneta domēnam ar aizdomīga adrese, piemēram, “job-eu24.biz”;
6. Tiek izmantoti viltoti logotipi vai slavenību foto;
7. Viss notiek “pa telefonu” un bez juridiska dokumenta, piemēram, darba līguma.

Kā izvairīties no problēmām?

1. Pārbaudi uzņēmumu: Ieraksti Google uzņēmuma nosaukumu un pievieno atslēgas vārdus “krāpšana” vai “scam”. Ja tas ir apšaubāms, noteikti atradīsi brīdinājumus forumos;
2. Nekad neievadi savus bankas datus aizdomīgā formā, pat ne “verifikācijai” vai “izmaksu saņemšanai”;
3. Neveic nekādas priekšapmaksas, jo legāls darba devējs tev nekad neprasīs iemaksu, lai sāktu strādāt;
4. Izmanto oficiālus darba portālus, piemēram, cv.lv, visidarbi.lv, LinkedIn vai uzņēmumu oficiālās mājaslapas;
5. Ziņo par krāpniecību: Ja redzi šādu reklāmu, ziņo par to sociālajai platformai (“Report Ad”).

Kāpēc ir svarīgi par krāpniecību ziņot platformai?

Šādu un līdzīgu gadījumu novēršanai ir radīts Digitālo pakalpojumu akts (DPA). Līdz ar DPA spēkā stāšanos 2024. gadā, tādi sociālie tīkli kā Facebook, Instagram, TikTok, X (Twitter) un YouTube vairs nevar vienkārši “nepamanīt” krāpnieciskas reklāmas. Tām ir pienākums ātri reaģēt, ja lietotāji vai iestādes ziņo par maldinošu vai bīstamu saturu. Tas nozīmē, ka ja redzi reklāmu ar solījumu “500 EUR dienā”, tu vari to oficiāli ziņot, un platformai ir juridisks pienākums to pārbaudīt un vajadzības gadījumā izņemt šo saturu. Ja tā to nedara — platforma pati var tikt sodīta.

DPA arī paredz, ka katrai reklāmai jābūt caurspīdīgai:

• jābūt skaidri norādītam, kas ir reklāmdevējs;
• jānorāda, kāpēc tieši tev šī reklāma tika rādīta;
• jābūt iespējai redzēt, kādi dati tika izmantoti mērķēšanai.

Praktiski tas nozīmē, ka vairs nedrīkst būt anonīmi “sponsorētie” sludinājumi no profiliem ar nosaukumu “Darbs Eiropā” vai “OnlineJob24.biz”, kuriem nav ne uzņēmuma nosaukuma, ne kontaktinformācijas.

Ja redzi šādu viltus darba sludinājumu, kas sola ātri un viegli nopelnīt naudu vien ar pāris klikšķiem vai savu datu ievadīšanu interneta vietnē, ziņo par to platformai, lai melīgais saturs pazūd no interneta vides.

Atceries, Internets nav pasaka. Atpazīsti viltības!