Вы используете старую версию браузера, некоторые интерфейсы могут работать. Мы рекомендуем вам обновить ваш браузер!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Kāpēc pazūd elektrība lietus un negaisa laikā?

pexels.com

pexels.com

Vai arī tev ir gadījies lietus vai negaisa laikā palikt bez elektrības? Varbūt zini kādu paziņu, kam tā gadījies? Ja nē, tev ir paveicies, taču, rūpīgi pameklējot, noteikti atrastu cilvēkus draugu lokā, kuri laikapstākļu dēļ ir palikuši bez elektrības padeves.

Biežākais iemesls, kāpēc mēdz pazust elektrība slikto laikapstākļu dēļ ir īssavienojums. Īssavienojums visbiežāk veidojas elektrības vados, kuri atrodas virszemē – ikdienā tos redzam ceļmalās, pilsētās virs māju jumtiem un lauku vidū. Iemesls, kāpēc rodas īssavienojums, nav viennozīmīgs.

Dažos gadījumos spēcīgais lietus var noslogot vadus, jo uz tiem nepārtraukti krājas lietus lāses, kas rada papildus smagumu vadiem. Līdzīgi ir gadījumi pēc sausā perioda beigām – uz vadiem sakrājušies dažādi netīrumi, piemēram, putnu izkārnījumi un putekļi. Pirmā lietus laikā, reizēm arī otrā, kas nāk pēc sausās sezonas, visi netīrumi saplūst vienā masā, kas nevis uzreiz noskalojas no vadiem, bet gan sakrājas uz tiem, radot lieku smagumu, kas savukārt var veicināt īssavienojuma veidošanos. Vēl viens iemesls elektrības pazušanai ir zibens, kurš trāpījis elektrības stabam, izraisot īssavienojumu.

Arī koki var būt par iemeslu elektrības zudumam. Spēcīgā negaisa dēļ lielie koku zari var uzkrist uz vadiem, kā dēļ vadi savstarpēji saskarsies, savukārt šī saskare radīs īssavienojumu. Protams, reizēm rodas nevis īssavienojums, bet gan vadu plīsums vai pārrāvums, kas arī ir vēl viens iemesls, kādēļ elektrība netiek piegādāta uz mājām.

Tikko minētie plīsušie vadi arī nav retums Latvijā. Pārrāvums var rasties vecos vados, kas jau nolietojušies un kļuvuši vājāki. Vaļīgi savienojumi stipra vēja gadījumā atvienosies. Starp citu, reizēm plīsis vads nav iemesls, kāpēc esi palicis bez elektrības mājvietā. Elektrības piegādes kompānijas mēdz atslēgt elektrību konkrētajās robežās, lai pasargātu cilvēkus no savainojumiem vai letāla iznākuma. Kad noplīsušais elektrības vads salabots vai noņemts, elektrība atkal tiek pieslēgta un piegādāta apkārt esošajām ēkām.

Trešais iemesls, kāpēc mēdzam palikt bez elektrības sliktu laikapstākļu dēļ, ir ģeneratoru pārslodze. Iedomājoties lietainu, negaisa nomāktu dienu, prātā nenāks izklaides ārā, bet gan pretēji – laika pavadīšana iekštelpās. Nereti, bez tevis būs vēl daudzi citi, kas rīkosies tāpat un pavadīs šo laiku savā dzīvesvietā. Tā kā mūsdienās dzīve bez tehnoloģijām nav iedomājama, negaiss tiks pārciests pie kādas no ierīcēm, vai pat vairākām reizē. Tātad daudzi cilvēki vienlaicīgi patērēs elektrību tik daudz, cik normālos gadījumos netiek patērēts. Tas radīs pārslodzi piegādātājiem.

Šādos gadījumos, vai nu elektrības piegādātājam jāpalielina pieejamais elektrības daudzums, vai nu cilvēkiem jāpaliek bez elektrības padeves ģeneratoru pārslodzes dēļ. Tas ir līdzīgi kā ejot baseinā – karstā dienā visi vēlas nopeldēties, taču, ja visi reizē ies baseinā, tas būs pārbāzts un neviens nespēs to izmantot. Risinājums, vai nu lielāks baseins, vai nu vairāki baseini, vai nu sagrupēt cilvēkus pa daļām, lai uz maiņām var izmantot baseinu. Ja elektrības piegādātājs nolēmis, ka nepalielinās apjomu, tad tas var sadalīt piegādi – kādu laiku atslēdzot elektrību vienai daļai mājvietu, tad citai un tā uz maiņām, līdz beidzas negaiss vai lietus. Tas arī ir iemesls, kāpēc elektrība mēdz pazust.

pexels.com

pexels.com

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Похожие новости

Saturs turpināsies pēc reklāmas