Dzīve laukos, prom no politikas un publiskās burzmas, bijušajai iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei atklājusi pavisam citus dzīves ritmus. Kad pirms dažiem gadiem viņa nolēma Rīgu nomainīt pret mierīgāku dzīvi ārpus pilsētas, tas bija sākums jaunam posmam – klusākam, bet ne mazāk intensīvam. Šobrīd Linda vada savu viesu māju, raksta grāmatas un beidzot dzīvo sev.

Nav noslēpums, ka Linda allaž bijusi uzmanības centrā – gan politikā, gan personīgajā dzīvē. Trīs laulības, attiecību meklējumi pēc tam, dažkārt sabiedrības vērtētas un pārspriestas. Ziemā viņa vēl ar vieglu ironiju bija noteikusi sev apņemšanos: "Līdz rudenim es tikšu pie vīra!" Tā gan vairāk bijusi kā humora pieskaņota motivācija, jo kā pati saka:

"Es par savu privāto dzīvi nesūdzos. Es citreiz tai vīra meklēšanai pieeju kā darbam, jo, jā, fiziski strādāt vienai nav prāta lieta."

Tomēr tagad viņas skatījums ir mainījies. Linda interviju ciklā "Un tā tas sākās" atzīmē: "Šo apņemšanos es esmu atmetusi. Bija man tāda apņemšanās – vairāk pa jokam. Kā es saku – normāli vīrieši manā vecumā ir vai nu precējušies laimīgās attiecībās vai miruši. Tie, kas ir palikuši pāri un nonākuši manā redzeslokā, ir atsevišķas grāmatas vērti, kā es arī saku.

Es izvēlos palikt viena!

Šobrīd jau es izvēlos palikt viena!"

Viņa to nesaka ar rūgtumu, bet ar skaidru apzināšanos par to, kas viņai ir svarīgi – miers, patstāvība un brīvība būt pašai.

"Jā, ir grūtie, skumjie rudens vakari, bet es rakstu. Sniegu šķūrēt es esmu iemācījusies, zāli pļaut es esmu iemācījusies. Ja es netieku ar kādu darbu galā, tad es varu samaksāt meistaram.

Tas noteikti ir lētāk, nekā uzturēt kādu dīvānā sēdētāju, aliņu dzērāju,

kādi pārsvarā ir pretendējuši uz šo lomu."

Viņas vārdi ir asprātīgi un tieši, kā allaž, taču tajos ir arī spēks un pārliecība. Sievietes spēks, kura vairs nemeklē laimi ārpus sevis.

Lasi arī:

"Līdz rudenim tikšu pie vīra!" Linda Mūrniece par ikdienu laukos un nākotnes plāniem