Opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) deputāts Kristaps Krištopans uz valsts budžeta otro lasījumu iesniedzis priekšlikumu, kas paredz noteikt iespēju dzēst Ventspils brīvostas pārvaldes parādus 14,7 miljonu eiro apmērā.

Priekšlikums paredz papildināt budžeta likumu ar jaunu normu, nosakot, ka finanšu ministram ir tiesības Latvijas Republikas vārdā 2026. gadā dzēst izsniegtos valsts aizdevumus Ventspils brīvostas pārvaldei 14,7 miljonu eiro apmērā, ievērojot nosacījumu, ka ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums, kurā noteikts valsts aizdevuma dzēšanas apmērs, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret aizdevuma dzēšanu.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais ierobežotas pieejamības informatīvais ziņojums par Ventspils ostas pārvaldes finansēm patlaban atrodas saskaņošanā Tiesību aktu portālā (TAP) līdz ceturtdienai, 13. novembrim, aģentūrai LETA norādīja ministrijā.

Ministrijā uzsvēra, ka informatīvajā ziņojumā ietvertā informācija un piedāvātie risinājumi Ventspils brīvostas pārvaldes finanšu situācijas stabilizācijai ir saistīti ar komercnoslēpumu, tādēļ līdz attiecīgo valdības lēmumu pieņemšanai visa minētā informācija, tostarp priekšlikumā norādītais dzēšamā parāda apmērs, uzskatāms par ierobežotas pieejamības informāciju.

Ziņojums TAP portālā nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai (FM), Satiksmes ministrijai (SM), Tieslietu ministrijai (TM), kā arī uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām parastā kārtībā - 10 darba dienu saskaņošanai līdz ceturtdienai, 13. novembrim.

Lēmums par jautājuma izskatīšanu valdībā tiks pieņemts pēc saskaņošanas procedūras noslēguma, piebilda ministrijā.

Ziņojumā ietverts ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikums valdībai lemt par turpmāku rīcību par valstij nozīmīgu aktīvu uzturēšanu un attīstīšanu, lai sekmētu transporta nozares attīstību un ekonomikas izaugsmi.

Valainis aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka ziņojums tapis pēc konsultācijām ar Ventspils ostas pārvaldi, kur tā iezīmējusi situāciju. Tāpat šis jautājums esot saistīts ar Ostu likuma grozījumiem, jo, kā norādīja ministrs, tos pieņemot, šis jautājums neizbēgami būtu jārisina.

Valainis atzīmēja, ka informatīvais ziņojums sagatavots ar mērķi parādīt faktisko situāciju Ventspils ostā, lai valdībā kopīgi domātu par risinājumiem, lai jautājums "nepaliktu nepamanīts" un nenonāktu smagākā situācijā, kad valdībai būtu jāiesaistās ar finanšu stabilizāciju.

Valainis neapstiprināja izskanējušo informāciju, ka EM iesaistījusies Ventspils ostas pārvaldes parādu dzēšanā Valsts kasei un sagatavojusi projektu par ostas parāda norakstīšanu aptuveni trīs miljonu eiro apmērā, norādot, ka iemesls, kāpēc šis ziņojums ir ierobežotas pieejamības, ir tas, ka tajā ir komercinformācija.

Līdztekus viņš atzīmēja, ka ziņojumā apzinātas iespējas, kādā veidā situāciju risināt, jo "lieta nav tik vienkārša". Valainis arī norādīja, ka deputāti esot iesnieguši priekšlikumu norakstīt Ventspils ostas parādus, kas liecinot, ka arī deputāti esot ieinteresēti risināt šo jautājumu, taču, pēc Valaiņa vārdiem, vienkārša parādu norakstīšana šeit neesot iespējama.

Kā vēstīts, EM ir iesaistījusies Ventspils ostas pārvaldes parādu dzēšanā Valsts kasei un sagatavojusi projektu par ostas parāda norakstīšanu aptuveni trīs miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija.

Lai dzēstu Ventspils ostas parādu, EM nākamā gada valsts budžeta projektā būs jāatrod finanšu avots. Gala lēmums būs FM un valdības ziņā, taču jau tagad zināms, SM varētu būt iebildumi.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) iepriekš uzsvēris, ka nolēmis nevirzīt Ventspils ostas pārvaldes parādu norakstīšanu Valsts kasei 14,8 miljonu eiro apmērā.