You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Kāpēc martu dēvē par sērsnu mēnesi

Ezis, mostas jau sērnu mēnesī, Image by Alexandra A life without animals is not worth living from Pixabay

Ezis, mostas jau sērnu mēnesī, Image by Alexandra A life without animals is not worth living from Pixabay

Martu senlatvieši dēvējuši par baložu, strazdu mēnesi, bet zināmākais no senajiem marta mēneša nosaukumiem ir tieši “sērsnu mēnesis”. Laiku pēc Meteņdienas un Pelnu dienas dēvē par Sērsnu laiku, kas ilgst līdz tai dienai, kad dienas garums un nakts garums būs vienlīdzīgs.

Kas notiek sērsnu mēnesī?

Martā aktīvi mainās laiks – bargā ziema pāriet pavasarī un mainīgās gaisa temperatūras ietekmē veidojās sērsnas, un kā gan nesaukt martu par sērsnu mēnesi, ja agrākās ziemas bija daudz bargākas, sniegs daudz biezāks un dziļāks, kā arī sērsnas bija gaidāmas biežāk.

Sērsnu mēnesī daba aktīvi mostas – gan augu un koku saknītes, gan kukainīši, zvēriņi, mostas visa zeme! Mājās atgriežas prombūtnē bijušie gājputni. Līdz ar aktīvo pavasara tuvošanos dabā mostas arī vēlme rosīties, knosīties, mīļoties, drīz sākas dzīvnieku pārošanās laiks, daudzi putni jau vij ligzdas, domājot par pēcnācējiem.

Cilvēki arī sāk kļūt aktīvāki – sāk gādāt sēklas, sēt, stādīt, asināt savus lauku darbarīkus, spodrināt un uzlabot savu dzīvesvietu, kā arī paši sajust pavasari un ar jaunu, priekpilnu skatu priecāties par saulainām pavasara dienām, kā arī straujāk sāk pukstēt brīvo cilvēku sirdis!

Lasi arī:

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...