“Blinkerwall” struktūra, kas atrasta Baltijas jūrā. Foto: Philipp Hoy, University of Rostock
Pētnieki apgalvo, ka akmens laikmeta mūris, kas atklāts zem viļņiem Vācijas Baltijas jūras piekrastē, iespējams, ir senākā zināmā cilvēku būvētā megastruktūra Eiropā, raksta medijs “The Guardian”.
Sienu, kas stiepjas gandrīz kilometru gar jūras dibenu Meklenburgas līcī, pamanīja nejauši, kad zinātnieki izmantoja daudzzaru sonāra sistēmu (angļu val. multibeam sonar system) no pētniecības kuģa, kas bija devies studentu braucienā aptuveni 10 km no piekrastes.
Rūpīgāk pārbaudot struktūru, kas vēlāk nodēvēta par Blinkerwall, atklājās aptuveni 1400 mazāki akmeņi, kas, šķiet, ir novietoti, lai savienotu gandrīz 300 lielākus laukakmeņus - pārāk smagus, lai tos varētu pārvietot cilvēki.
Applūdušo sienu klāj 21 metrs ūdens, taču pētnieki uzskata, ka to uz sauszemes pie ezera vai purva pirms vairāk nekā 10 000 gadiem uzbūvēja mednieki-ievācēji.
Lai gan sienas mērķi ir grūti pierādīt, zinātniekiem ir aizdomas, ka tā kalpoja kā braukšanas ceļš medniekiem, kas dzinās pēc ziemeļbriežu ganāmpulkiem.
"Dzenot dzīvniekus, viņi seko šīm konstrukcijām, nemēģina tām pārlēkt pāri," sacīja Jakobs Gērsens no Leibnica Baltijas jūras pētniecības institūta Vācijas ostas pilsētā Vārnemindē, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē.
"Ideja būtu izveidot mākslīgu šauru vietu ar otru sienu vai ezera krastu," viņš piebilda.
Alternatīvi siena varētu būt piespiedusi dzīvniekus iebraukt tuvējā ezerā, palēninot to pārvietošanos un padarot tos par vieglu medījumu cilvēkiem, kas gaidīja ar šķēpiem vai lokiem un bultām bruņotās kanoe laivās.
Pamatojoties uz 971 metru garās sienas izmēriem un formu, Gērsens un viņa kolēģi uzskata, ka maz ticams, ka tā veidojusies dabisku procesu rezultātā, piemēram, milzīgam cunami pārvietojot akmeņus vai arī akmeņus atstājot kustīgam ledājam.
Sienas leņķis, kas lielākoties ir zemāks par 1 metru, mainās virzienā, kad tas saskaras ar lielākiem laukakmeņiem, kas liecina, ka mazāku akmeņu kaudzes tika novietotas apzināti, lai laukakmeņus savienotu. Tiek uzskatīts, ka kopumā sienas akmeņi sver vairāk nekā 142 tonnas.
Tas nostāda Blinkerwall starp senākajiem zināmajiem medību arhitektūras piemēriem pasaulē un, iespējams, padara to par vecāko cilvēka veidoto megastruktūru Eiropā,
sacīja pētnieki.
Gērsens tagad vēlas vēlreiz apmeklēt šo vietu, lai rekonstruētu seno ainavu un meklētu dzīvnieku kaulus un cilvēku artefaktus, piemēram, medībās izmantotos lādiņus, kas varētu būt aprakti nogulsnēs ap sienu.
Lasi vēl:
“Blinkerwall” struktūra, kas atrasta Baltijas jūrā. Foto: Philipp Hoy, University of Rostock