Viņa sacīja, ka mākslīgā intelekta rīki var tikt izmantoti vēlēšanās. Taču tas ir tikai viens aspekts. Kažoka akcentēja, ka, izmantojot tekstu ģenerēšanas palīgus, pēc būtības to analīzes kvalitāte neatpaliek no diezgan laba ekspertu analīzes kvalitātes.

"Tad, kad mēs iedomājamies, ka šādi rīki varētu tikt iebūvēti militārās tehnoloģijās, sadzīves precēs un noteikt mūsu visu ikdienu jau pavisam tuvā nākotnē, ir daudz par ko aizdomāties, runājot par riskiem un kādā veidā cilvēci pasargāt no lielākajiem riskiem," sacīja "Providus" direktore.

Raidījumā tika pieminēts, ka otrdien Saeimā notika starptautiska konference par to, ka Latvijas Universitāte sadarbībā ar vēl astoņu valstu organizācijām mēģinās izstrādāt mākslīgā intelekta rīku, kas palīdzētu cilvēkiem atpazīt mākslīgā intelekta rīku radītu dezinformāciju.

Taujāts, kādā līmenī Krievijā noris darbs ar šīm tehnoloģijām, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts atzīmēja, ka Krievija pavisam noteikti ar šīm tehnoloģijām strādā un aizvadītā pusgada laikā panākta diezgan ātra attīstība.

Pēc Sārta paustā, runa nav tikai par dziļviltojumiem, bet par dziļviltojumu integrāciju citās informācijas operācijās. Var redzēt, ka Krievija tiešām ar to strādā. Arī uzņēmums "Microsoft" un citas kompānijas ir informējušas, ka Krievijas specdienesti mēģina iekļūt šajās sistēmās un eksperimentē ar to pielāgošanu.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors uzsvēra, ka ne vienmēr problēma ir dziļviltojums. Tas ir spilgts piemērs, ko mēs varam saprast. Taču ir roboti, sociālo tīklu personas, kas nevis vienkārši runā vienu frāzi, bet spēj uzturēt sarunu, komunicēt, lai panāktu zināmu efektu. Viņa ieskatā, tas ir kaut kas tāds, kas tuvākajā laikā būs mūsu realitāte un ar to ir jārēķinās.