Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Blaktis, žurkas, peles un citi kaitēkļi, kuri ziemā neguļ

Photo by Giuseppe Martini on Unsplash

Photo by Giuseppe Martini on Unsplash

Kaitēkļi mājoklī ir aktīvāki gada siltākajā laikā un uz ziemu izzudīs paši no sevis – tā ir ilūzija. Blusas, skudras un lapsenes, bez šaubām, ir aktīvas vasarā, un uz rudens pusi pazūd paši, taču ir kaitēkļi, kuru klātbūtne var traucēt arī ziemā un, iespējams, pat uzprasīties uz zvanu dezinsektoram un deratizētājam. Kuri tie ir?

Žurkas

Latvijā sastopamas divas žurku sugas – pelēkās un melnās žurkas. Žurkas ir ļoti sīkstas izdzīvotājas un vairojas prātam neaptveramā ātrumā. Ziemā un aukstumā tās ierīko midzeņus dzīvojamās ēkās, saimniecības ēkās, noliktavās, grāvjos, dārzos. Žurkas ēd gan visu to, ko cilvēks lieto uzturā, turklāt vēl to piegāna, radot infekcijas slimību draudus, gan arī grauž visāda veida lietas, kas nav lietojamas uzturā. Sagraužot elektrības un telefona kabeļus, tās mēdz būt iemesls sakaru traucējumiem. Iestājoties aukstumam, žurkas pārceļas uz siltākām telpām un biežāk meklē pārtiku iekštelpās – tādēļ nereti tās uzrodas mājokļos un sāk traucēt tieši ziemā.

Peles

Peles kļūst aktīvākas tieši vēsajā laikā, jo tās, līdzīgi žurkām, meklē siltākas vietas un iekārto tajās midzeņus rudenī un ziemā. Arī peles grauž visu iespējamo, radot postījumus mājas siltumizolācijā un sakaru sistēmās, kā arī ēd un piegāna cilvēku pārtiku, kā arī ievazā slimības un parazītus.

Blaktis

Gultas blaktis ir briesmīga, vampīriem līdzīga sērga – pa dienu tās slēpjas, bet naktīs izlien sūkt asinis kā dzīvniekiem, tā cilvēkiem. Tās novājina miegu, un to kodumi rada ne tikai kairinājumu un alerģiskas reakcijas, bet arī var pārnēsāt dažādu slimību ierosinātājus.

Blaktīm īpaši labvēlīga vide ir nevēdinātās telpās, tieši tādēļ tās var aktivizēties ziemā. Blaktis mitinās dažādās spraugās gan sienās, gan mēbelēs, gan citur. Blakts mūžs ir apmēram gadu ilgs, taču tā laikā blakts mātīte spēj izdēt simtiem oliņu, no kurām attīstās kāpuri. Siltā istabā blakts attīstās no oliņas pusotra līdz divu mēnešu laikā.

Kodes

Pasaulē ir pazīstamas simtiem kožu sugu, tomēr visbiežāk sastopamās ir drēbju kodes un graudu kodes. Drēbju kožu kāpuru attīstībai nepieciešama 10-33°C temperatūra. 15°C temperatūrā kāpuru attīstība ilgst 200 dienas, bet pie 30°C grādiem - 70 dienas. Piesildītās telpās, īpaši drēbju skapī, kodēm ir pavisam omulīga dzīve. Tām vairāk garšo nevis tīra vilna, bet nēsāti un ne visai tīri vilnas izstrādājumi: nemazgātas šalles, cepuru iekšpuses, netīras zeķes, džemperu paduses.

Ja kāds no šiem kaitēkļiem ieperinājies mājoklī, cīņa var būt diezgan sarežģīta, īpaši, ja mājās ir mazi bērni vai dzīvnieki. Lai nenodarītu nevajadzīgu kaitējumu mājokļa civiliedzīvotājiem, bet efektīvi iznīdētu uzradušās blaktis, kodes, žurkas, peles un citus kaitēkļus, ieteicams cīņā piesaistīt profesionālu dezinsekcijas un deratizācijas komandu, kurā darbojas sertificēts ārsts, entomologs un ķīmiķis. Kaitēkļu iznīcināšanas komanda “Norabs” izmanto līdzekļus, kas iznīcina nevēlamos viesus, bet vienlaikus ir droši cilvēkiem un dzīvniekiem.

Photo by Giuseppe Martini on Unsplash

Photo by Giuseppe Martini on Unsplash

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Saturs turpināsies pēc reklāmas