Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Kā saglabāt dzīves kvalitāti menopauzes laikā un pēc tās?

Menopauze (Photo by Anna Shvets from Pexels)

Menopauze (Photo by Anna Shvets from Pexels)

Mūsdienu sieviešu aktīvais, pilnvērtīgais dzīves posms nebūt nebeidzas līdz ar menopauzes vecuma iestāšanos. Pateicoties gan medicīnas sasniegumiem, gan iespējai īstenot kvalitatīvāku, veselīgāku un sabalansētāku dzīves veidu, aizvien palielinās gan cilvēku vidējais mūža ilgums, gan arī mainās priekšstati par konkrētu vecumu sasniegušiem vīriešiem un sievietēm. Mēs kļūstam aizvien “jaunāki”!

Šodienas piecdesmitgadnieces vairs nepieņem domu, ka viss labākais jau dzīvē ir aiz muguras, un atliek tikai nolīst kaktā ar adīkli un TV seriāliem. Viņas iespēj apbrīnojami daudz – sasniedz nākamos karjeras līmeņus vai pat apgūst jaunu profesiju, apceļo pasauli, uzsāk jaunus vaļaspriekus vai attiecības, beidzot saprot, ko dzīvē vēlas un nekautrējas to arī īstenot.

Kad iestājas menopauze un ar ko nāksies rēķināties ?

Tomēr, plānojot savu dzīvi pēc 50 gadu vecuma, ir jārēķinās ar ķermenī notiekošajām hormonālajām pārmaiņām, kas plašāk pazīstamas ar nosaukumu “menopauze”.

Medicīniski menopauzes iestāšanos definē brīdī, kad kopš pēdējām menstruācijām ir pagājuši 12 mēneši un ir apstājusies hormonālā aktivitāte sievietes olnīcās – tās vairs neražo “sievišķības hormonus” estrogēnu un progesteronu.

Vecums, kad tas notiks, katrai sievietei var būt stipri atšķirīgs, bet caurmērā tie varētu būt 47 – 51 gadi. Pirms tam, jau sākot no aptuveni 42 gadu vecuma, var būt novērojams starpposms jeb premenopauze, kad mēnešreizes kļūst retākas un neregulāras, tās var notikt ar 60 – 90 dienu intervālu, būt ļoti stipras vai gluži otrādi – neizteiktas. Laika posms, kad hormonālā aktivitāte ir pilnībā izbeigusies, tiek saukts par postmenopauzi, bet viss transformācijas process pēc reproduktīvā posma izbeigšanās kopā – par perimenopauzi.

Menopauzes iestāšanos diemžēl bieži pavada visai nepatīkami simptomi – karstuma viļņi, svīšana naktīs, miega traucējumi, garastāvokļa svārstības, koncentrēšanās spēju zudums, trauksme un depresija, metabolisma samazināšanās un svara pieaugums. Iespējami arī intīmās dzīves sarežģījumi – maksts sausums, gļotādu iekaisumi, sāpes dzimumakta laikā, urīna nesaturēšana.

Bet ir arī labās ziņas! Pieredzējusī ginekoloģe-endokrinoloģe Inta Dinsberga ir pārliecināta, ka, kombinējot pašas sievietes dzīves veidu ar mūsdienīgu terapiju – gan hormonālo, gan nehormonālo, kā arī izmantojot jaunākās estētiskās ginekoloģijas metodes – PRF ( Platlet Reach Fibrin) un PRP (Platlet Reach Plasma), hialuronskābes pildvielas (filleru) injekcijas intīmajā zonā, kā arī lāzerterapiju, ir iespējams mazināt menopauzes traucējošos simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti par līdz pat 80 – 90 procentiem.

Palīdzi pati sev – dzīves veida nozīme pārejas periodā

Nav noslēpums, ka savu dzīves kvalitāti lielā mērā veidojam mēs paši visa mūža garumā – ar saviem ikdienas ieradumiem, izvēlēm par labu veselīgākām alternatīvām. Ja veselīgs dzīves veids, sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un pozitīvs skats uz dzīvi jau ir bijusi sievietes pašsaprotama ikdiena līdz šim, arī par pārejas perioda tuvošanos viņai faktiski nav liela pamata satraukumam – tas visticamāk, tas būs vieglāks un mērenāks.

Arī tad, ja jūsu dzīves veidā ir lietas, ko būtu vēlams mainīt un uzlabot, ir īstais brīdis to darīt. Sievietes dzīves veidam patiesi ir liela nozīme tajā, cik viegli vai smagi būs pārejas posma simptomi.

Fizisko un garīgo līdzsvaru šajā dzīves posmā palīdzēs saglabāt aktīvs dzīvesveids, fiziskās aktivitātes, joga, elpošanas vingrinājumi, meditācija, akupunktūra. Smēķētājām silti ieteicams tikt no šī netikuma vaļā.

Pozitīvu efektu dos arī uztura bagātinātāji – B, C un D3 vitamīni, magnijs, kalcijs, cinks, koenzīms Q10, melatonīns un citi.

Mūsdienu medicīnas iespējas – hormonālā un nehormonālā terapija

Kā mūsdienīgu un efektīvu līdzekli pārejas perioda traucējumu mazināšanai daktere Dinsberga iesaka menopauzes hormonālo terapiju (MHT). Tās ir hormonus (estrogēnu un progesteronu) saturošas zāles, kuras paciente lieto saskaņā ar ginekologa noteikto shēmu.

Izšķirties par hormonālajiem medikamentiem daudzas sievietes attur uzskats, ka to lietošana paaugstina tādu nopietnu komplikāciju kā tromboze, infarkts, insults, krūts vēzis u.c. risku. Patiesībā ir veikti nopietni pētījumi, kas apliecina, ka ar mūsdienu jaunākās paaudzes preparātiem šie riski ir minimāli vai pat neesoši. Tomēr lēmums par MHT lietošanu ir gana nopietns, un pieņemams tikai kopā ar uzticamu ginekologu pēc rūpīgas izmeklēšanas.

Sievietēm, kas nevēlas vai nedrīkst lietot hormonu preparātus, kā laba alternatīva tiek piedāvāta nehormonālā terapija – jau iepriekš pieminētie uztura bagātinātāji un fitoestrogēni – dabiskas augu izcelsmes estrogēni.

Nozīmīgākie no fitoestrogēniem ir sojas izoflavoni, kas efektīvi mazina dažādus menopauzes simptomus, piemēram, karstuma viļņus, maksts sausumu.

Savukārt miega traucējumu, trauksmes un garastāvokļa svārstību mazināšanai palīdzēs dabisks preparāts ar ļoti poētisku nosaukumu – magnolijas ekstrakts.

Atcerieties – lai arī menopauzes simptomi var būt nepatīkami, tā tomēr nav slimība, bet gan dabisks pārejas posms, kas katrai sievietei norit atšķirīgi. Tā radītos simptomus pavisam noteikti var un vajag koriģēt. Pierakstieties uz vizīti Intas Dinsbergas privātpraksē, lai kopīgi un mērķtiecīgi izstrādātu tieši jums piemērotāko ārstēšanas un simptomu korekcijas plānu!

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...