Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Kāpēc seksuālajai izglītībai nav jābūt neērtai

Seksuālā veselība. Izglītība. Veselība. Foto: chermitove/Pixabay.com

Seksuālā veselība. Izglītība. Veselība. Foto: chermitove/Pixabay.com

Digitālajā laikmetā bērniem ir nepieciešams uzticams avots, pie kura viņi var vērsties ar jautājumiem par mīlestību un seksu, un pētījumi rāda, kā vecāki var to izdarīt pareizi. Daudzi vecāki var justies neērti, mēģinot runāt ar saviem bērniem par fizisko intimitāti - lai gan attieksme pret seksuālo izglītību dažādās valstīs un ģimenēs var ievērojami atšķirties, liecina pētījumi un vēsta raidsabiedrība BBC.

Pārskatā par Lielbritānijā veikto pētījumu par vecāku iesaistīšanos dzimumizglītībā konstatēts, ka, piemēram, viņi bieži jūtas neērti un baidās, ka viņiem trūkst prasmju vai zināšanu, lai runātu ar saviem bērniem par seksualitāti. Tomēr tajā pašā pārskatā arī konstatēts, ka tādās valstīs kā Nīderlande un Zviedrija vecāki jau no mazotnes atklāti runā ar bērniem par seksu, un, iespējams, tāpēc pusaudžu grūtniecības un seksuāli transmisīvo slimību izplatība ir daudz mazāka nekā Anglijā un Velsā.

Vecāki, kuriem ir neērti runāt par seksu, var nonākt sarežģītā situācijā. Daudzi vēlētos, lai viņu bērni zinātu, ka viņi var vērsties pie viņiem ar jautājumiem un problēmām, jo īpaši digitālajā laikmetā, kad bērni arvien agrākā vecumā saskaras ar grafisku tiešsaistes saturu. Taču viņiem var būt grūtības izlemt, kad un kā sākt.

Sabiedrības veselības profesore Montklēras Valsts universitātē Eva Goldfarba ir līdzautore sistemātiskam literatūras pārskatam par pēdējo 30 gadu laikā veikto visaptverošo seksuālo izglītību. Lai gan pārskatā galvenā uzmanība pievērsta skolām, Goldfarba apgalvo, ka viņas pētījumā ir svarīga atziņa arī vecākiem. Viens no galvenajiem secinājumiem ir tas, ka seksuālajai izglītībai ir pozitīva ilgtermiņa ietekme, piemēram, tā palīdz jauniešiem veidot veselīgas attiecības. Viņa iesaka vecākiem neizlaist vai neatlikt šīs sarunas.


"Sāciet tad, kad pirmo reizi par to iedomājaties," viņa saka. "Pat ar pavisam maziem bērniem var runāt par ķermeņa daļu nosaukumiem un funkcijām, ķermeņa integritāti un kontroli."

Tas ietver arī sarunas par jautājumiem, kurus vecāki, iespējams, pat neuzskata par saistītiem ar seksu, bet kuri attiecas uz attiecībām plašākā nozīmē: "Neviens visu laiku nesaņem to, ko vēlas, ir svarīgi pret ikvienu izturēties laipni un ar cieņu."

Patiesībā vecākiem parasti ir vieglāk runāt ar bērniem par seksu, ja šīs sarunas sākas agrā vecumā un rodas dabiski, liecina atsevišķi pētījumi. Atklāti un godīgi atbildot uz mazu bērnu jautājumiem, var izveidot pozitīvu modeli, kas vēlāk atvieglo sarunas par sarežģītākiem jautājumiem.

Šāda pakāpeniska pieeja var būt noderīga arī bērniem, lai izprastu savu izcelsmi un identitāti. Piemēram, pētījumi liecina, ka bērni, kuri tika ieņemti, izmantojot spermas ziedošanu, un kuru vecāki to izskaidroja jau no paša sākuma, izmantojot grāmatas un stāstus, pozitīvāk izjuta savu izcelsmi nekā tie, kuri to uzzināja vēlāk.

Vecāki, kuri vēlas uzsākt sarunu par seksu, bet nezina, kā to darīt, pētījumos ir atklājuši vairākus veidus, kā sākt.

Kāda bija jūsu paša seksuālā izglītība?

Daudzi pētījumi un aptaujas liecina, ka pieaugušie bieži vien nezina par seksu un ķermeni tik daudz, cik vēlētos, un viņiem var būt pat pilnīgi nepareizi priekšstati, kas balstīti mītos vai minējumos.

Vecāku pamatzināšanu līmenis var ievērojami atšķirties. Daži var identificēties ar Namībijā veiktā pētījuma dalībniekiem, kas atklāja, ka daudzi vecāki nerunā ar saviem bērniem par seksu, jo paši uzskata, ka viņu zināšanas par cilvēka seksualitāti vai spēja to izskaidrot ir nepietiekamas. Taču gandrīz 2000 mazu bērnu vecāku aptaujā Ķīnā tika noskaidrots, ka pašu vecāku zināšanas par seksuālo dzīvi un seksuālo izglītību kopumā ir labas, lai gan viņi ir mazāk zinoši jautājumos, kas saistīti ar bērnu attīstību, un tas apgrūtina viņu iespējas būt efektīviem audzinātājiem.

Daži no Namībijas respondentiem arī izvairījās no šīs tēmas, jo uzskatīja seksu par tabu tematu vai arī domāja, ka diskusijas par to mudinās jauniešus nodarboties ar seksu. Doma, ka sarunas ar bērniem par seksu mudinās viņus domāt par lietām, kas nav piemērotas viņu vecumam, vai meklēt seksuālu pieredzi, joprojām ir izplatīta visā pasaulē, tostarp ASV. To mēdz saistīt ar pārliecību, ka atturēšanās no seksa līdz laulībām ir labākais veids, kā aizsargāt jauniešu veselību un drošību.

Tomēr pētījumi liecina par pretējo. Ir neapstrīdami pierādīts, ka vienkārša pamācīšana pusaudžiem neiesaistīties dzimumattiecībās nedarbojas. Amerikas Pediatrijas akadēmija, pamatojoties uz sistemātisku pierādījumu pārskatu, izglītības programmas, kas tikai veicina atturēšanos, sauc par "neefektīvām". Pārskatā arī norādīts, ka visaptveroša seksuālā izglītība palīdz novērst un samazināt pusaudžu grūtniecības un seksuāli transmisīvo slimību risku, un tas sakrīt ar Nīderlandē un Zviedrijā gūtajiem secinājumiem.

Patiesībā, ja vecāki, jo īpaši mātes, runā ar saviem pusaugu bērniem par seksu, pusaudži biežāk atliek pirmo reizi uzsākt dzimumdzīvi un, uzsākot dzimumdzīvi, izvēlas drošāku uzvedību, jo īpaši meiteņu gadījumā. Pētījums par britu ģimenēm liecina, ka sarunās ir svarīgi iesaistīt arī tēvus, arī tāpēc, ka zēniem bieži vien šķiet, ka seksuālā izglītība mēdz būt vērsta uz meiteņu pieredzi.

Īsāk sakot, mācot jauniešiem, ko patiesi nozīmē būt gataviem pirmajai dzimumattiecību reizei un ko ņemt vērā, to darot, ir daudz lielāka iespēja viņus pasargāt, nekā nestāstot viņiem neko.

Somijā vecāki labprātāk seksuālo izglītību dēvē par "ķermeņa emociju izglītību". Tomēr noderīgi būtu pārformulēt, ko tieši vecāki uzskata par seksuālo izglītību. Somijā pētnieki veica eksperimentu, kurā seksuālās izglītības nosaukumu mainīja uz "ķermeņa emociju izglītība" - un izvērtēja, kā šo terminu uztver agrīnās pirmsskolas izglītības speciālisti un vecāki.

Lielākā daļa deva priekšroku jaunajam formulējumam, jo tas bija "neitrālāks, nomācot domas par seksu". Pētnieki norāda, ka "viena no problēmām, kas kavē bērnu seksuālās audzināšanas veicināšanu, ir no pieaugušo konotācijām brīvu terminu trūkums" un ka, iespējams, izmantojot uz bērnu orientētus vārdus, daudziem no mums ir vieglāk runāt par seksuālo veselību.

"Dažādu vārdu lietošana bērnu seksualitātes apzīmēšanai nav represīvs, izvairīgs vai eifēmisks atspoguļojums, bet var palīdzēt pieaugušajiem saskatīt atšķirību un pārvarēt viņu noraidošo attieksmi, pārpratumus un iebildumus," raksta autori.

Pārfrāzējot vai slēpjot leksiku par seksu un seksuālo attīstību sarunās ar jauniešiem, pastāv arī risks, ka sākotnējie vārdi nejauši tiks aptraipīti ar kaunu, nevis pasniegti kā normāla atklātas sarunas sastāvdaļa.

Soli pa solim

Vecākiem, kuri nav pārliecināti, kad un kā sākt šīs sarunas, var būt noderīgi sameklēt skolām paredzētos materiālus. Apvienotajā Karalistē 2016. gadā veiktā pētījumā vecāki, kuriem tika parādītas grāmatas, kas tiek izmantotas viņu bērnu dzimumizglītības stundās, uzskatīja, ka viņi labāk izprot šo tematu, kā arī ziņoja, ka tas viņiem palīdzēja justies pārliecinātākiem, runājot ar saviem bērniem par seksu. Eva Goldfarba stāsta, ka vecākiem var būt noderīgas arī vakara tikšanās ar savu bērnu dzimumizglītības skolotājiem, lai mācību gada sākumā saņemtu informāciju par to, ko viņu bērni mācīsies.

Arī starptautiskās seksuālās audzināšanas vadlīnijas, piemēram, UNESCO publicētā visaptverošā, uz pierādījumiem balstītā rokasgrāmata, var būt labs sākumpunkts vecākiem, kas meklē vecumam atbilstošus padomus. UNESCO rokasgrāmatā kā pamatelementi ir izmantotas pamata, skaidras idejas par ķermeni un veselīgām attiecībām, nevis tas viss ir sakopots vienai lielai sarunai.

"Pusaudžiem sarunās var iekļaut diskusijas par emocionālo veselību, piemēram, par to, ko nozīmē uzņemties atbildību par sevi un citiem, vai par veidiem, kā pretoties vienaudžu spiedienam, kā arī sniegt konkrētu informāciju par prezervatīviem un citiem kontracepcijas līdzekļiem," teikts rokasgrāmatā.

Ir konstatēts, ka viens faktors seksuālajā izglītībā ir pārsteidzoši spēcīgs, bet joprojām salīdzinoši maz izmantots - prieks. Jaunajā sistemātiskajā pārskatā par veselības intervencēm, kas ietver baudu, konstatēts, ka baudas skaidrošana saistībā ar seksu var veicināt drošākus ieradumus. Tika konstatēts, ka programmas, kurās cilvēkiem tika mācīts par seksuālās baudas gūšanu, uzlaboja prezervatīvu lietošanu vairāk nekā programmas, kurās galvenā uzmanība tika pievērsta neaizsargāta seksa radītajiem draudiem.

"Ir vērts runāt arī par pozitīvajiem aspektiem papildus aizsardzībai, piemēram, par to, ka lietot prezervatīvu var būt jautri un tas var palīdzēt veidot saikni ar partneri," saka Mirela Zaneva, viena no pētījuma autorēm un Oksfordas Universitātes eksperimentālās psiholoģijas doktora grāda kandidāte.

Zaneva atklāja, ka seksuālajā izglītībā parasti prieks netiek pieminēts daudz vai vispār netiek pieminēts. Tas nozīmē, ka, ja jūsu bērns par baudu nav dzirdējis no jums, ļoti iespējams, ka viņš par to nav dzirdējis arī skolā. "Visticamāk, ka daudzi jaunieši pašreizējā skolas seksuālajā izglītībā nesaņem pozitīvas, spēcinošas sarunas par seksu," viņa saka.

Uzticamu avotu meklēšana

Vecāki parasti ir galvenais mazo bērnu seksuālās izglītības avots, taču pusaudži mēdz izmantot daudzus informācijas avotus, piemēram, savus vienaudžus, skolotājus. Un vecāki var nebūt vienīgie, kas var justies bailīgi. Īrijā veiktajā pētījumā tika konstatēts, ka, ja agrāk vecāku nezināšana un apmulsums bija galvenie šķēršļi atklātām sarunām par seksu, tad mūsdienās tieši jaunieši ir tie, kas mēdz bloķēt šādas sarunas, apgalvojot, ka jau zina faktus vai kļūstot aizkaitināti. Tas nenozīmē, ka vecākiem būtu jāizvairās no šīs tēmas, taču tas parāda, cik svarīgi ir veidot sarunas tā, lai visi justos ērti.

"Ļaujiet bērnam iepriekš zināt, kad vēlaties apspriest kādu delikātu, potenciāli mulsinošu vai grūti apspriežamu jautājumu. Šādā veidā viņi nejutīsies neērti, un ir lielāka iespēja, ka viņi būs gatavi un runās ar jums," saka Goldfarba.

Pārvarēt šo biklumu var izrādīties pat atbrīvojoša pieredze. Galu galā sekss un veselīgas attiecības jeb, kā to dēvē somu pētnieki, "ķermeņa emocijas" ir svarīgas jebkurā pieaugušo dzīves posmā. Jaunieši ir šī ceļa sākumā, un viņiem ir iespēja noteikt vērtības, ieradumus un prioritātes, kas viņiem var noderēt visa mūža garumā, ne tikai intīmās situācijās, bet arī kā daļa no drošas un pārdomātas pārvietošanās pasaulē. Iespējams, jūs atklāsiet, ka būt daļai no šī ceļojuma ir dzīvi apliecinoši un nebūt ne neērti.

Seksuālā veselība. Izglītība. Veselība. Foto: chermitove/Pixabay.com

Seksuālā veselība. Izglītība. Veselība. Foto: chermitove/Pixabay.com

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas