Kāpēc šodien galdā jāceļ āzi?

Senie latvieši uzskatīja, ka Bērtuļi jeb Bērtiņi, Bārtuļi, Bērti - 24. augusts, ir brūkleņu lasīšanas laiks un biškopības sezonas noslēgums, kad tiek ievākts pēdējais medus. Senlatvieši ticēja, ka Bērtuļos jāpasakās Dieviem par devumu. Šajā dienā arī tika pabeigta labības pļauja un izvērtēja jauno ražu. Bērtuļu dienā daudz nestrādāja, tika klāts galds ar ēdieniem, kas pagatavots no āža. To pasniedza kā ziedojumu Dieviem, tādējādi Bērtuļi ieguvuši arī nosaukumu “Āža diena”. Ticējumi vēsta, ka visu rudeni pavadīs tādi laikapstākļi, kādi ir Bērtuļu dienā.

Tikai izturīgākie bauda āža gaļu

Tie, kuriem garšo specifiskais kazas piens, noteikti ir pietiekami izturīgi, lai baudītu āža gaļas ēdienus. Āža gaļai ir ļoti specifiska piegarša. Pareizi pagatavots āža gaļas ēdiens var iegaršoties pat tiem, kuriem negaršo kazas piens. Tādējādi ir izveidojusies virkne ar ieteikumiem, kādu āzi labāk celt galdā un kā to pagatavot, lai mazinātu interesanto garšu.

Jo jaunāks āzis kauts, jo maigāka ir tā garša. Lai mazinātu specifisko smaržu un piegaršu, āzis jānodīrā tūlīt pēc kaušanas. Gatavojot āža gaļu, pievieno izteikti aromātiskas garšvielas, kas nomāc dabīgo āža aromātu.

Uzturā lietojams tikai liesums, taukaudi ir tieši tie, kuri nomāc ēdiena baudīšanu. Arī iekšējie taukaudi pirms āža gaļas gatavošanas ir jāizņem.

Bērtuļu tautasdziesmas:

No Bērtuļa līdz Miķeli
Slauku savu pagalmiņu;
Ja tad tautas neatjāja,
Sviedu slotu sētmalī.
Lai sapūst tautu dēls,
Kā slotiņa sētmalī.

Bērtis gāja bišu kāpt,
Pērle nesa vācelīti,
Sīki mazi eņģelīši
Līdzi tek medus ēst.

Sīksto Bērtuli kūmâs lūdza;
Čīksteja pimberis, no maka velkot.

Gāj' Jāņôsi, Pēterôsi
Arajiņa lūkoties.
Ja Jāniša nedabušu,
Tad dabušu Pēteriti.
Ja Pētera nedabušu,
Tad dabušu Jēkabiņu.
Ja Jēkaba nedabušu,
Tad dabūšu Labrencīti.
Ja Labrenča nedabūšu,
Tad dabūšu Bērtulīti.
Ja Bērtuļa nedabūšu,
Tad dabūšu Miķelīti.
Ja Miķeļa nedabūšu,
Tad dabūšu Andrejiņu.
Ja Andreja nedabūšu,-
Tad man vairs nevajaga.