Par Zurabišvili atcelšanu no amata nobalsoja 86 deputāti, pret - viens deputāts, bet valsts galvas impīčmentam bija nepieciešamas vismaz 100 balsis.

Saskaņā ar parlamenta reglamentu jautājums tagad ir noņemts un nav atļauts izvirzīt amatpersonai tādas pašas apsūdzības.

Konstitucionālā tiesa pirmdien atzina, ka Zurabišvili pārkāpusi konstitūciju, dodoties patvaļīgās ārvalstu vizītēs, un šis spriedums pavēra ceļu impīčmenta procedūras uzsākšanai.

Neskatoties uz tiesas spriedumu, valdošā partija "Gruzijas sapnis" pati bija atzinusi, ka tai ir maz izredžu atcelt no amata prezidenti, jo tā kontrolē tikai 84 no 150 deputātu vietām.

Opozīcijā esošās partijas bija paziņojušas, ka neatbalstīs Zurabišvili gāšanu.

Septembrī valdošā partija uzsāka procedūru prezidentes atcelšanai no amata, izsaucot opozīcijas bažas, ka Tbilisi turpina tuvināšanos ar Krievijas totalitāro režīmu un attālināšanos no Eiropas Savienības (ES).

Parlamenta deputāti, kas pārstāv valdošo partiju, apgalvoja, ka Zurabišvili bez valdības pilnvarojuma tikusies ar ārvalstu līderiem, lai lobētu Gruzijas uzņemšanu ES.

71 gadu vecā Zurabišvili prezidenta amatā atrodas kopš 2018.gada.

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels vēl septembrī tikās ar Zurabišvili, lai atkārtoti apliecinātu Briseles gatavību atbalstīt Gruziju tās ceļā uz pievienošanos blokam un norādītu uz reformām, kas īstenojamas šī mērķa sasniegšanai.

Lai gan attiecības starp Maskavu un Tbilisi pēc 2008.gada kara gadiem ilgi bijušas naidīgas, premjerministra Iraklija Garibašvili vadītā Gruzijas valdība pēdējā gada laikā spērusi virkni soļu, kas demonstrē vēlmi izlīgt ar Krieviju.

Martā Gruziju satricināja masu protesti pret likumu par "ārzemju aģentiem", kas acīmredzami tapis pēc Krievijas likuma parauga. Savukārt maijā Gruzija atjaunoja tiešu aviosatiksmi ar Krieviju, izsaucot jaunus protestus un asu ES nosodījumu.