Izplatītākās plaušu saslimšanas un kas par tām noteikti jāzina

Elpošana ir viena no svarīgākajām cilvēka organisma funkcijām. Elpas trūkums, aizdusa un ilgstošs klepus ir izplatītākās sūdzības ar kurām cilvēki vēršas pie ārsta pneimonologa. Nereti vēršas arī pacienti, kuriem novēroti elpošanas traucējumi miegā – apnojas, krākšana.

Izplatītākās plaušu saslimšanas:

Bronhiālā astma

Tā ir izplatīta slimība, viena no biežāk konstatētajām hroniskajām saslimšanām pasaulē. Bronhiālā astma ir hronisks sīko elpceļu iekaisums, kas paaugstina to jutīgumu pret dažādiem ārējās vides faktoriem, kas savukārt rezultējās ar elpceļu sašaurināšanos.

Astmas slimnieki visbiežāk sūdzas par sēcošu elpu, klepu, smaguma sajūtu krūtīs un elpas trūkumu. Šie simptomi var parādīties pēc fiziskas slodzes, naktīs, agri no rītiem, nopietnas stresa situācijās. Tāpat arī simptomi var būt dažādu provocējošu faktoru, tai skaitā alergēnu, tabakas dūmu izraisīti. Izplatītākie alergēni ir mājdzīvnieku epitēlijs, spalva, ziedputekšņi, mājas putekļu ērcīte utt.

Labā ziņa- bronhiālā astma mūsdienās ir efektīvi ārstējama un kontrolējama. Saslimšanas gadījumā ārsts pneimonologs ieteiks izvairīties no provocējošo faktoru ietekmes. Protams, smēķētājiem noteikti būtu jāatmet šis netikums. Tāpat arī ilgstoši un regulāri būs nepieciešams lietot bronhu iekaisumu mazinošus līdzekļus. Apzinīgi ievērojot visus pneimonologa norādījumus astmas slimnieki var saglabāt gan labu plaušu funkciju, gan dzīves kvalitāti .

Hroniska obstruktīva plaušu slimība, jeb HOPS

Statistikas dati liecina, ka šī saslimšana ietekmē vairāk, nekā 5 % pasaules iedzīvotāju. Galvenie slimības simptomi ir progresējošs elpas trūkumus, klepus ar krēpām un smaguma sajūta krūtīs. Speciālisti norāda, ka šai slimībai simptomi neparādās tās sākumā, bet jau krietni vēlākās slimības fāzēs.

Šīs slimības galvenais izraisītājs ir smēķēšana. Tai par iemeslu var būt arī ilgstoša pasīvā smēķēšana. Tāpat pie vainas var būt arī ilgstoša putekļu vai citu sīku daļiņu ieelpošana.

Diemžēl slimību pilnībā izārstēt nav iespējams. Tomēr, atmetot smēķēšanu un ievērojot visus ārsta norādījumus, veselības stāvokli ir iespējams uzlabot un saglabāt pacienta dzīves kvalitāti. HOPS ārstēšanai pneimonologs ieteiks ne tikai atmest smēķēšanu, bet arī lietot bronhu paplašinātājus aerosolu vai pulvera veidā.

Obstruktīvā miega opnoja

Daudzi cilvēki pastiprinātu krākšanu neuzskata par ko īpašu, pat neskatoties uz to, ka tā mēdz traucēt gan paša krācēja, gan tuvinieku naktsmieru. Patiesībā pastiprināta periodiska krākšana var liecināt arī par to, ka cilvēks sirgst ar obstruktīvo miega opnoju. Obstruktīvās miega opnojas sindroms, jeb OSAS ir elpceļu nosprostojuma miega laikā radīts simptomu komplekss, kā galvenos atzīmējot hronisku nogurumu, miegainību dienas laikā. , paaugstinātu asinsspiedienu, sirds ritma traucējumus, ķermeņa masas pieaugumu, 2.tipa cukura diabēta attīstību. Ja ostruktīvo miega apnoju savlaicīgi neatklāj un neārstē, tā var novest pie tādām nopietnām veselības problēmām, kā paaugstināta asinsspiediena, sirds aritmijas, aptaukošanās, 2. tipa cukura diabēta attīstības.

Obstruktīvās miega apnojas ārstēšana ir atkarīga no tās smaguma pakāpes. Vieglākas pakāpes var novērst ar pozicionēšanu, liekā svara mazināšanu. Smagākām pakāpēm vajadzēs pielietot pozitīva gaisa spiediena terapiju vai pat operāciju.

Jebkuras plaušu saslimšanas gadījumā ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk vērsties pie palīdzības pie pneimonologa. Tikai laicīga slimības diagnostika un uzsākta ārstēšana spēs veiksmīgi uzlabot veselības stāvokli.