Kas noticis ar cenām pagājušajā – 2023. – gadā?

Lai gan lielākā inflācija ir bijusi 2022. gadā, arī pērn cenu pieaugums ir bijis teju visās jomās, turklāt mainīgs katru mēnesi, kas ikdienas finanšu plānošanu būtiski apgrūtina. 2023. gada decembrī inflācija Eiropas Savienībā bija 3,4 procenti, kas bija krietni mazāk nekā 2022. gada decembrī, kad tika sasniegti 10,4 procenti. Pēc Eurostat datiem, zemākā inflācija pagājušā gada pēdējā mēnesī bija Dānijā (0,4 procenti), tai tuvu sekoja Itālija un Beļģija (0,5 procenti), visaugstākā – Čehijā (7,6 procenti) un Rumānijā (7 procenti).

Pagājušā gada decembrī Latvijā cenu pieaugums sasniedza 0,9 procentus. Tas bija zemākais rādītājs no Baltijas valstīm un ievērojami atšķīrās no rādītāja 2022. gada decembrī, kad inflācija bija 20,7 procenti, kas gada garumā ir sasniegusi augstāk minētos 0.9 procentus. Neskatoties uz to, ka ir noticis ievērojams inflācijas pieauguma sarukums, situācija vēljoprojām ir izaicinoša daudzām mājsaimniecībām.

Inflācijas ietekme ir bijusi dažāda ne tikai starp valstīm, bet arī starp jomām, piemēram, 2023. gada decembrī lielākais cenu kāpums bija vērojams pakalpojumiem, pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī tabakai un energoresursiem. 2024. gadā tiek prognozēts vidēji 2 procentu cenu kāpums.

Bet kas ir noticis ar cenām dažādās jomās pēdējā gada laikā?

ELEKTRĪBAS CENAS

2023. gadā iezīmējās enerģijas tirgus uzlabošanās, kas veicināja elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu vispārēju kritumu. Otrajā ceturksnī elektroenerģijas cenas bija par 50 procentiem zemākas nekā 2022. gada otrajā ceturksnī. Lielākais cenas kritums bija vērojams Somijā un Spānijā, visaugstākās cenas bija Īrijā un Maltā. Arī pieprasījums pēc elektroenerģijas 2023. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš samazinājās par 6 procentiem.

PĀRTIKAS CENAS

Neskatoties uz to, ka kopējie rādītāji gada inflācijai Eiropas Savienībā ir samazinājusies, tomēr pārtikas cenu pieaugums joprojām ir samērā augsts un iespaido ģimenes ar zemiem ienākumiem visā Eiropā, būtiski ietekmējot labklājību daudzās mājsaimniecībās. Lai gan inflācijas augstākais punkts (2023. gada martā tika sasniegts 19,2 procentu slieksnis) ir pārvarēts, joprojām pārtikas cenu kāpums ir krietni augstāks par vidējo cenu kāpumu, kas 2023. gada oktobrī bija 3,4 procenti. Pārtikas cenu pieaugums joprojām ir 7,6 procenti. Atšķirība starp kopējo inflācijas līmeni un pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieauguma līmeni vēl nekad nav bijusi tik liela kā pēdējos 12 mēnešos.

PAKALPOJUMU CENAS

Ir daudz dažādu kategoriju pakalpojumi, un cenu kāpums ir vērojums visos segmentos – sākot ar komunikācijas un transporta pakalpojumiem, beidzot ar restorāniem, viesnīcām un skaistumkopšanu. Par pakalpojumiem tiek samaksāti vidēji līdz 30 procentiem no mājsaimniecības vidējiem ienākumiem. Augstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis starp ES dalībvalstīm vērojams Dānijā (49 procenti virs vidējā ES līmeņa), zemākais – Bulgārijā un Rumānijā (41 procents zem vidējā līmeņa). Kopumā pakalpojumu cenām dažādās valstīs ir tendence uzrādīt lielākas atšķirības nekā preču cenām, jo pakalpojumu nozarē ir lielākas darbaspēka izmaksas un valstīs vērojama liela darba samaksas dispersija.

DEGVIELAS CENAS

Šī kategorija ir viena no tām, kas pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi gan inflāciju, gan deflāciju, kad 2021. gada janvārī tika piedzīvots 22 procentu cenu kritums, bet 2022. gadā sasniegta teju 67 procentu inflācija. No šī punkta degvielas cenas vienmērīgi ir kritušās, 2023. gadā nostiprinot stabilu cenu. Visaugstākās cenas pērn reģistrētas Dānijā, Somijā un Grieķijā, viszemākās – Bulgārijā un Maltā. Pēc Statista datiem, 2023. gada jūnijā Latvija bija otrajā vietā starp Baltijas valstīm, pirmajā – Igaunija.

ALKOHOLA UN TABAKAS CENAS

Vēl viena grupa, kuru inflācija ir ietekmējusi ļoti spēcīgi. Šo produktu cenas ļoti krasi atšķiras starp dažādām valstīm. Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugums Eiropas Savienībā 2023. gada jūnijā sasniedza 8,5 procentus. Visaugstākā alkoholisko dzērienu cena ir Islandē, Somijā reģistrēts vislielākais cenas pieaugums – par 113 procentiem augstāk nekā vidēji ES, savukārt Ungārijā par 18 procentiem zemāk. Attiecībā uz tabaku visaugstākās cenas bija vērojamas Īrijā, viszemākās – Bulgārijā. Latvija šajā datu tabulā ierindojās apmēram pa vidu. Vislielākais cenu kāpums šajā preču kategorijā bija vērojams 2022. gadā.