Jebkura
komercdarbība nepārprotami ir saistīta ar risku. Cenu maiņa, precu un
pakalpojumu pieprasījums, kā arī citi līdzīgie elementi pieder ārējo risku
kategorijai, kurus precīzi prognozēt nav iespējams. Savukārt iekšējie riski
paredz konfliktu uzņēmuma ietvaros. Praksē pastāv daudz gadījumu, kad
veiksmīgie uzņēmumi atšķirīgu dalībnieku interešu dēļ zaudēja peļņu, tika
sadalīti mazajos uzņēmumos, kā arī vispār pārtrauca pastāvīgu darbību. Diemžēl,
pēdējās tendences liecina par to, ka iekšējie riski var būt daudz bīstami, nekā
pieņemts domāt. 

Likumdošanas
trūkumi

Saskaņā ar spēkā esošo Latvijas
Republikas Komerclikuma 212.panta redakciju, dalībnieku sapulce ir lemttiesīga,
ja tajā
piedalās dalībnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā
pamatkapitāla. Ja klātesošie sapulces dalībnieki kopā pārstāv mazāk par pusi no
balsstiesīgā pamatkapitāla, lēmums nevar tikt pieņemts. Ja lēmums netika
pieņemts tieši šī iemesla dēļ, atkārtotā dalībnieku sapulcē ar to pašu darba
kārtību dalībnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā
pamatkapitāla, var pieņemt lēmumu neatkarīgi no personas, kurai pieder
pamatkapitāla lielākā daļa, klātbūtnes. Tādejādi lēmums var tikt likumīgi pieņemts
ar balsstiesīgā pamatkapitāla mazākuma atbalstu.

Komerclikums pienācīgi neregulē
paziņošanas un dalībnieku sapulces sasaukšanas sistēmu, līdz ar to, salīdzinoši
īsos termiņos citi dalībnieki var pieņemt lēmumu, apejot Jūsu likumīgas
intereses. Tas var notikt neatkarīgi no pamatkapitāla daļas, kas atrodas Jūsu
rīcībā. Ja Jūs esat daļu kontrolpaketes īpašnieks, joprojām pastāv risks zaudēt
kontroli par Jūsu uzņēmuma darbību, bet tuvākajā nākotnē – zaudēt uzņēmumu
pilnībā.

Tiesas
spriedums ne par labu cietušajam 

Juridiskā biroja INLAT PLUS international praksē bija gadījums, kad likuma trūkumi
tika iztulkoti ne par labu cietušajai pusei. Pēc valdes priekšsēdētāja nāves,
kamēr pie zvērināta notāra tika skatīta mantojuma lieta par mirušā īpašumu (tai
skaitā, par viņam piederošajām pamatkapitāla daļām), citi uzņēmuma dalībnieki
izmantoja paziņošanas par sapulces norisi procedūras robus savās interesēs. Pie
tam viņu starpā bija arī mirušā radinieki, kuri vienlaikus bija arī mantinieki. 

Uz valdes priekšsēdētāja nāves brīdi
Statūti paredzēja, ka tikai viņa kompetencē atrodas lielākā daļa no
jautājumiem, kas ir saistīti ar uzņēmuma darbību – jebkāda veida darījumu
noslēgšana, kas ir saistīti ar uzņēmumam piederošo nekustāmo īpašumu, nomu,
naudas līdzekļu apriti, darba līgumu izmaiņas, noslēgšana un izbeigšana,
darbības ar uzņēmuma norēķinu kontu, kā arī dokumentu parakstīšana uzņēmuma
valdes vārdā ar mērķi reģistrēt izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistrā. 

Lai pieteiktu izmaiņas Statūtos un
likvidētu valdes priekšsēdētāja amatu, tika sasaukta ārkārtas dalībnieku
sapulce. Paziņojums par sapulces norisi tika nosūtīts arī uz mirušā valdes
priekšsēdētāja adresi, kurš, saprotamo apstākļu dēļ, nevarēja tajā piedalīties.
Tā kā valdes priekšsēdētājs bija pamatkapitāla kontrolpaketes īpašnieks,
nepieciešamais kvorums nebija ievērots. Likums tomēr paredz, ka kvoruma trūkuma
gadījumā sapulci var sasaukt atkārtoti bez nepieciešamības ievērot kvorumu. Uz
mirušā cilvēka adresi atkārtoti tika nosūtīts paziņojums, lai ievērotu likumā
noteikto kārtību, pēc tam dalībnieki organizēja sapulci, mazākumā pieņemot
lēmumu par valdes priekšsēdētāja amata likvidāciju un nomainīja Statūtus savā
labā. No Statūtiem tika izslēgti visi apakšpunkti, kuri regulēja valdes
priekšsēdētaja pilnvaras, un amats tika likvidēts. Statūtu jaunajā redakcija
tika nostiprinātas 3 valdes locekļu pilnvaras, kuriem piederēja pamatkapitāla
mazākums un kuri pieņēma lēmumu pilnīgi nomainīt uzņēmuma valdes darba kārtību.
Visas aprakstītās darbības notika miruša mantojuma lietas izskatīšanas laikā.

Ierakstot izmaiņas, valdes locekļi
pieņēma lēmumu par uzņēmuma īpašuma realizāciju. Rezultātā, paziņojot mirušam
cilvēkam, kuram piederēja daļu kontrolpakete, par sapulces norisi, citi
dalībnieki izpildīja likuma prasības, vienlaikus pārkāpjot citu mirušā
mantinieku intereses, kuri varētu pretoties augstākminētajām izmaiņām.

Kad mirušā valdes priekšsēdētāja
mantinieks cēla prasību tiesā, lai apstrīdētu citu dalībnieku lēmumu, tiesas
procesa iznākums bija diezgan pretrunīgs. Izskatot prasību, tiesa vadījās
vienīgi no Komerclikuma panta satura, neņemot vērā citus faktorus – nepabeigto
mantojuma lietu pie zvērināta notāra, jautājuma morālo pusi un iespēju aizskart
trešo personu (mantinieku) intereses. Mantinieks arī neprasīja zvērinātam
notāram nodrošināt mantojuma apsardzību, jo pilnīgi ticēja saviem radiniekiem.
Tiesas arguments par to, ka tikai dalībnieki ir tiesīgi lemt par uzņēmuma
iekšējiem jautājums noformulēts, neņemot vērā faktu, ka daļas var tikt nodotas
citām personām kā mantojums pēc mantojuma lietas pabeigšanas. Tiesa ir
nospriedusi prasību noraidīt. 

Jāatzīmē, ka nelabvēlīgs tiesas
spriedums konkrētajā lietā nozīmē, ka izmaiņas uzņēmuma izpildinstitūcijā ir
iespējamas arī daļu kontrolpaketes turētāja prombūtnes laikā. Piemēram,
ilgstošas prombūtnes ārzemēs vai slimības gadījumā, citi dalībnieki var
izmantot ārkārtas sapulces sasaukšanu bez kvoruma un pieteikt viņiem izdevīgas
izmaiņas. Persona var vērsties tiesa, tomēr tiesu prakse nav cietušajai
personai labvēlīga. Kamēr notiek tiesas process, Jūsu uzņēmums darbojas bez
Jums, tāpēc, pat prasības apmierināšanas gadījumā pastāv risks, ka uzņēmumam
tiks nodarīts neatgriezenisks kaitējums. 

Kā
nepazaudēt uzņēmumu?

Gadījumā, ja esat uzņēmuma kopīpašnieks,
ir nepieciešams pievērst uzmanību iespējamiem riskiem. Komerclikums neparedz
ārkārtas sapulces sasaukšanas procedūras apiešanu, ja iepriekšējā sapulcē
nebija kvoruma. Tieši tāpēc INLAT PLUS international izstrādāja preventīvo
pasākumu kompleksu, lai minimizētu risku zaudēt kontroli uzņēmumā. Viens no
tiem ir pienācīgā kārtībā noformēta pilnvara, kas paredz gadījumi, kad
pilnvarnieks piedalās sapulcēs un pārstāv dalībnieka intereses. Lai citi
uzņēmuma dalībnieki ņemtu vērā sastādīto pilnvaru, ir nepieciešams arī izdarīt
nepieciešamās izmaiņas Statūtos. Rekomendējams arī uzstādīt kvorumu, kas
atbilst Jums piederošajām pamatkapitāla daļām. Neskatoties uz Latvijas
likumdošanas robiem, juridiskais birojs INLAT
PLUS international var palīdzēt pasargāt Jūsu intereses un saglabāt
biznesu.

Kontaktinformācija

Lai saņemtu konsultāciju un citu
interesējošo informāciju, Jūs varat vērsties pie mums zvanot vai ierodoties INLAT PLUS international birojā, kā arī
rakstot uz e-pastu:

Mobilais tālrunis: (+371) 296 216 15

E-pasts:
info@inlatplusinter.lv<a target="_blank" href="http://www.inlatplusinter.lv/lat/">www.inlatplusinter.lv</a>

Adrese:
Krišjāņa
Valdemāra iela 38-612, Rīga, Latvija

Law Office “INLAT PLUS international”, juridiskais birojs

Jebkura komercdarbība nepārprotami ir saistīta ar risku. Cenu maiņa, precu un pakalpojumu pieprasījums, kā arī citi līdzīgie elementi pieder ārējo risku kategorijai, kurus precīzi prognozēt nav iespējams. Savukārt iekšējie riski...

Vai nelikumīga biznesa pārņemšana tomēr var būt likumīga?

Tev varētu patikt

Vai nelikumīga biznesa pārņemšana tomēr var būt likumīga?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt