Latvijā 17% vadītāju sava uzņēmuma kiberdrošības līmeni vērtē kā zemu, aģentūru LETA informēja komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja SIA "Bite Latvija", atsaucoties uz veikto aptauju.Savukārt 33% vadītāju kiberdrošību vērtē kā viduvēju ar piecām līdz sešām ballēm, bet 37% uzskata, ka kiberdrošība viņu pārstāvētajā uzņēmumā ir augsta - no astoņām līdz desmit ballēm. Vienlaikus 13% aptaujāto bija grūti novērtēt uzņēmuma spēju aizsargāties pret kiberdraudiem."Bite Latvija" norāda, ka kopumā 50% uzņēmumu atrodas paaugstinātas ievainojamības zonā, kas palielina risku kļūt par kiberuzbrukumu mērķi. Tas parāda, ka daudzos uzņēmumos kiberdrošība joprojām nav pietiekami attīstīta, un tas apdraud gan uzņēmējdarbības dzīvotspēju un biznesa nepārtrauktību, gan klientu datu drošību.Aptaujas dati rāda, ka regulārus programmatūras atjauninājumus veic 62% uzņēmumu, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā, bet rezerves kopijas mākonī glabā 57%, kas ir divu procentpunktu kāpums gada laikā.Gandrīz puse jeb 45% uzņēmumu izmanto bezmaksas antivīrusu programmas, kas ir teju tikpat cik pērn, savukārt divfaktoru autentifikāciju ieviesuši 32% uzņēmumu. Problēma saglabājas darbinieku zināšanu līmenī - ja 2024. gadā regulāras darbinieku kiberdrošības apmācības veica 17% uzņēmumu, 2025. gadā tās veica 13%."Bite Latvija" platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins norāda, ka vidējs kiberdrošības līmenis mūsdienu apstākļos vairs nenozīmē pietiekamu aizsardzību - tas nozīmē ievainojamību, it īpaši laikā, kad uzbrukumu metodes kļūst daudzveidīgākas, automatizētākas un grūtāk izsekojamas.Ņikitins atzīmē, ka uzņēmumos joprojām lielākais apdraudējums ir cilvēkfaktors - darbinieku nepietiekamās digitālās prasmes, zināšanas par kibernoziedznieku īstenotajām metodēm un neuzmanība. Daudzi kiberincidenti sākas ar šķietami mazām, cilvēciskām kļūdām - atvērtu pikšķerēšanas e-pastu ar inficētu pielikumu, uzticēšanos viltus zvanam no kādas organizācijas klientu servisa vai psiholoģisku manipulāciju un steigā pieņemtu lēmumu, tāpēc darbinieku regulārām apmācībām un modrībai digitālajā vidē ir izšķiroša nozīme.Aptaujas dati liecina, ka 34% gadījumu uzņēmējus uztrauc kiberuzbrukumu radītie finansiālie zaudējumi, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju turpināt darbu. Savukārt 24% gadījumu lielāko satraukumu rada klientu datu zādzības risks, kas uzņēmuma reputācijai var radīt ilgstošas sekas, bet 18% gadījumu - darbinieku nepietiekamās zināšanas, kā rīkoties, saskaroties ar kiberincidentu. Tajā pašā laikā 29% gadījumu uzņēmumu vadītāji norādījuši, ka kiberdraudi viņus nesatrauc, un šis īpatsvars praktiski nav mainījies salīdzinājumā ar 2024. gadu.Ņikitins norāda, ka daļa uzņēmēju joprojām nenovērtē kiberriskus, taču to ignorēšana var radīt ne tikai tehniskus zaudējumus, bet arī klientu uzticības, darbinieku un reputācijas zudumu. Viņš skaidro, ka bieži problēmas kļūst redzamas tikai pēc incidenta, tāpēc proaktīva rīcība un regulāra drošības stiprināšana palīdz izvairīties no lielām sekām.Aptauja veikta 2025. gadā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Internetā un telefonintervijās aptaujāti 750 aktīvo uzņēmumu vadītāji visā Latvijā.Jau vēstīts, ka "Bite Latvija" 2024. gadā strādāja ar 183,75 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 1% un bija 33,712 miljoni eiro.Uzņēmums reģistrēts 2005. gadā, un tā pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro. "Bite Latvija" vienīgais īpašnieks ir Lietuvas "Bite group", kas pieder globālam aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam "Providence Equity Partners".

Kiberdrošība

Public

Latvijā 17% vadītāju sava uzņēmuma kiberdrošības līmeni vērtē kā zemu, aģentūru LETA informēja komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja SIA "Bite Latvija", atsaucoties uz veikto aptauju. Savukārt 33% vadītāju kiberdrošību vērtē kā...

37% uzņēmēju kiberdrošību savos uzņēmumos uzskata par augstu

LETA

Similar news

Loading...