Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" vēlas atteikties no vēl trīs "Airbus A220-300" lidmašīnu nomas līgumiem, tostarp lidmašīnas Latvijas karoga krāsās, jo attiecīgās lidmašīnas vairs nav nepieciešamas uzņēmuma darbībai un to nomas izmaksas pārsniedz pašreizējās tirgus likmes, liecina ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesā iesniegtais aviokompānijas pieteikums."airBaltic" 6. novembrī iesniegtajā pieteikumā lūdz tiesu atļaut atteikties no triju lidmašīnu nomas līgumu turpmākas izpildes, nosakot atteikšanās spēkā stāšanos no 25. novembra.Pieteikums attiecas uz lidmašīnām ar reģistrācijas numuriem YL-CSN, YL-CSL un YL-CSM.LETA arhīvs liecina, ka lidmašīnu YL-CSN "airBaltic" saņēma 2018. gada septembra beigās, un tā bija 12. "Airbus A220-300" lidmašīna "airBaltic" flotē, lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSL aviokompānija saņēma 2018. gada novembrī, un tā par godu Latvijas simtgadei tika nokrāsota Latvijas karoga krāsās, bet lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSM aviokompānija saņēma 2018. gada decembra sākumā, un tā bija 14. lidmašīna "airBaltic" flotē."airBaltic" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas karoga krāsojumam uz "airBaltic" lidmašīnām ir īpaša simboliska nozīme, jo tas atspoguļo lidsabiedrības ciešo saikni ar Latviju un tās lomu valsts pārstāvēšanā pasaulē. "airBaltic" apzinās šo lidmašīnu nozīmi arī Latvijas sabiedrībai.Uzņēmumā skaidro, ka patlaban "airBaltic" flotē ir divas lidmašīnas Latvijas karoga krāsās (arī YL-ABN), kā arī lidmašīna ar visu trīs Baltijas valstu simboliku un Latvijas karoga krāsojumu (YL-ABX). Vienlaikus uz visām "airBaltic" lidmašīnām līdzās reģistrācijas numuram ir attēloti Latvijas un Eiropas Savienības (ES) karogi.Konkrētās lidmašīnas nomas līguma izbeigšana ir daļa no plašākas flotes pārskatīšanas, un šis lēmums nav saistīts ar tās īpašo krāsojumu. Flotes izvērtēšana turpinās, un lēmumi par konkrētām lidmašīnām tiek pieņemti, ņemot vērā uzņēmuma turpmākās darbības vajadzības un ekonomiskos apsvērumus, min kompānijā.Pieteikuma izskatīšana paredzēta 9. decembrī plkst. 10 pēc Ņujorkas laika jeb plkst. 17 pēc Latvijas laika, tādēļ uzņēmums lūdz apstiprinājumu ar agrāku spēkā stāšanās datumu. Iebildumi jāiesniedz līdz 2. decembra plkst. 16 pēc Ņujorkas laika jeb plkst. 23 pēc Latvijas laika.Lidmašīnas YL-CSN iznomātājs ir Īrijā reģistrētais uzņēmums "MACH AOE 2 Designated Activity Company", savukārt pārējo divu lidmašīnu iznomātājs ir "EOS Aviation 18 (Ireland) Limited".Saskaņā ar pieteikuma pielikumu visu triju lidmašīnu korpusi atrodas Rīgas lidostā. Pa vienam YL-CSN un YL-CSM dzinējam atrodas "Collins Aerospace" objektā Tulūzā, Francijā.Aviokompānijā norāda, ka, izvērtējot ilgtermiņa flotes vajadzības, secināts, ka šīs lidmašīnas vairs nav iekļautas uzņēmuma turpmākajā flotes un biznesa plānā. Turklāt attiecīgo nomas līgumu izmaksas pārsniedz pašreizējās tirgus likmes par salīdzināmām lidmašīnām."airBaltic" restrukturizācijas konsultanta "Seabury Global Advisors" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Maikls Kokss tiesai iesniegtajā deklarācijā norāda, ka lieko lidmašīnu saglabāšana radītu uzņēmumam nevajadzīgas izmaksas, nedodot atbilstošu ekonomisku labumu.Vienlaikus aviokompānija paredz turpināt flotes samazināšanu, tostarp atdodot papildu nomātās lidmašīnas un liekos rezerves dzinējus. Uzņēmuma ilgtermiņa flotes vajadzību izvērtēšana joprojām turpinās.Saskaņā ar tiesai iesniegto informāciju "airBaltic" flotē ir 54 "Airbus A220-300" lidmašīnas, no kurām 46 tiek nomātas, bet astoņas pieder uzņēmumam. Tāpat aviokompānijai pieder septiņi rezerves dzinēji, četri tiek nomāti saskaņā ar operatīvās nomas līgumiem, bet vēl trīs - saskaņā ar finanšu nomas līgumiem.Jau ziņots, ka "airBaltic" 30. oktobrī ASV tiesā iesniedza pieteikumu par atteikšanos no sešu "Airbus A220-300" lidmašīnu nomas līgumiem, lūdzot noteikt atteikšanās spēkā stāšanos no 17. novembra. Tādējādi aviokompānija restrukturizācijas procesā līdz šim ir lūgusi atļauju atteikties no kopumā deviņu lidmašīnu nomas līgumiem.Tāpat ziņots, ka ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa 19. oktobrī apstiprināja "airBaltic" DIP finansējuma struktūru līdz 350 miljoniem eiro un apliecināja finansējuma piesaistes procesa caurskatāmību.Apstiprinātais finansējuma mehānisms paredz pirmo finansējuma daļu 175 miljonu eiro apmērā, otro daļu līdz 125 miljoniem eiro un trešo daļu līdz 50 miljoniem eiro."airBaltic" no pirmās DIP finansējuma daļas izmantoja 78,925 miljonus eiro, lai izpirktu astoņas "Airbus A220" lidmašīnas un septiņus dzinējus.Kopumā "airBaltic" ir saņēmusi finansētāju saistošu apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu DIP finansējumu uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai "Chapter 11" procesa laikā.Finansējuma piesaisti organizējis "SVP", un to apņēmušies nodrošināt "Barclays", "Hayfin Capital Management", "Morgan Stanley", "Oaktree Capital Management" un "Strategic Value Partners". Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.Iepriekš "airBaltic" bija plānojusi piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem, taču šis finansējuma plāns netiks īstenots."Chapter 11" režīms pasargā "airBaltic" no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar "airBaltic" kā līdz šim."Chapter 11" procesa noslēgumā paredzēts izstrādāt reorganizācijas plānu, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū."airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

airBaltic

Business

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" vēlas atteikties no vēl trīs "Airbus A220-300" lidmašīnu nomas līgumiem, tostarp lidmašīnas Latvijas karoga krāsās, jo attiecīgās lidmašīnas vairs nav nepieciešamas uzņēmuma darbībai un to nomas...

"airBaltic" vēlas atteikties no lidmašīnas Latvijas karoga krāsās

LETA

Similar news

Loading...