Trīs no četriem Latvijas iedzīvotājiem (78%) apzinīgi veic
visu rēķinu apmaksu vēl pirms pakalpojuma sniedzēja noteiktā gala termiņa, un
lielākajai daļai (90%) šobrīd nav apmaksas kavējumu par kādu no saņemtajiem
pakalpojumiem. No tiem aptaujātajiem, kuriem ir izveidojušās parādsaistības (10%), teju puse (47%) kaut reizi ir uzņēmusies kredītsaistības, lai parādu
segtu, liecina “Kredītinformācijas Biroja” veiktā iedzīvotāju aptauja.

Kamēr lielākā daļa par pakalpojumiem norēķinās pirms
noteiktā termiņa, katrs desmitais iedzīvotājs (10%) atzīst, ka norēķinus veic
pakalpojuma sniedzēja pēdējā noteiktajā datumā, bet 4% - pēc noteiktā termiņa, bet 8%
aptaujāto ir grūti uz šo jautājumu atbildēt. Biežāk rēķinus pirms termiņa
apmaksā iedzīvotāji ar personīgajiem ienākumiem no 751 eiro līdz 1000 eiro (83%), aptaujātie vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem (82%), kvalificēti speciālisti
un biroju darbinieki (81%).

<h3>Ne vienmēr kavējumi rodas naudas trūkuma dēļ</h3>

Pēc rēķina apmaksas gala termiņa biežāk norēķinās
iedzīvotāji ar sliktu ģimenes finansiālo stāvokli (12%), aptaujātie ar
pamatizglītību (11%) un respondenti ar ienākumiem zem 400 eiro uz vienu
mājsaimniecības locekli.

Gandrīz pusei (47%) kavējumi veidojas, jo darba algu saņem
pēc noteiktā rēķina apmaksas termiņa, trešdaļai (32%) pieraduma pēc, bet tikai
katrs piektais kavētājs atzīst (21%), ka pietrūkst līdzekļu rēķinu apmaksai.

“Dati liecina, ka salīdzinošai lielai daļai nav objektīvu
iemeslu maksājumu kavējumiem, un tas vairāk saistīts ar paradumu rēķinu apmaksu
atlikt uz vēlāku laiku un pēc tam par to aizmirst. Diemžēl šāda aizmāršība var
nepatīkami atspēlēties, ja radīsies vajadzība saņemt citus pakalpojumus, bet
informācija par kavējumiem būs jau nonākusi kredītinformācijas reģistros un
ietekmējusi klienta kredītreitingu. Šī iemesla dēļ ir ieteicams izvēlēties kādu
no šiem apmaksas variantiem – rēķinu apmaksāt uzreiz pēc saņemšanas, katru
mēnesi kalendārā atvēlēt laiku, kad vienlaikus tiek veikta visu mēneša rēķinu
apmaksa vai veikt automātiskos maksājumus,” iesaka Intars Miķelsons,
“Kredītinformācijas Biroja” komercdirektors.

Katrs otrais aptaujātais (47%) ar maksājumu kavējumiem
atzīst, ka vismaz reizi ir uzņēmies kredītsaistības, lai samaksātu rēķinus par
saņemtajiem pakalpojumiem. Kā norāda Miķelsons, tā ir ļoti bīstama un
nevēlama rīcība: “Parādu slogs var savelties kā milzīga sniega bumba līdz no tā
patiešām vairs nevarēs atbrīvoties un pēc tam tikai sekos ceļš lejup no kalna.
Šajā gadījumā daudz prātīgāk ir pārskatīt saņemtos pakalpojumus vai to apjomu
un izvērtēt vai tiešām viss no tā ir nepieciešams.”

<h3>Vēlas garākus apmaksas termiņus</h3>

Vairāk nekā puse (55%) maksājumu kavētāju norāda, ka
pagarināts apmaksas periods palīdzētu apmaksāt rēķinus laicīgi, bet nedaudz
vairāk kā ceturtdaļa (27%) vēlējās regulārākus atgādinājumus par rēķinu
apmaksas termiņa tuvošanos. 13% aptaujāto atzīst, ka citu uzņēmuma pakalpojumu
nepieejamība, kamēr netiek apmaksāts parāds, veicinātu savlaicīgāku
norēķināšanos, bet katru desmito (11%) motivētu brīdinājums, ka dati nonāks
“Kredītinformācijas biroja” datu bāzē, bet 8% – lielāki soda procenti par
kavējumiem.

“Iespējams, garāki maksājumu termiņi vai regulārāki
atgādinājumi par apmaksas termiņa tuvošanos ir metodes, ko uzņēmēji var
apsvērt, lai samazinātu kavētāju skaitu. Vienlaikus nozīmīgs rīks uzņēmēju
rokās ir arī kredītinformācijas reģistri, kuros var iesniegt ziņas par saviem
parādniekiem, kā arī pirms līguma slēgšanas iepazīties ar potenciālā klienta
kredītreitingu un izvērtēt riskus,” atgādina I. Miķelsons.

Pētījumu 2024. gadā ir veicis uzņēmums “Norstat”, aptaujājot
1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.

Kredīts

Rēķini

Public

Trīs no četriem Latvijas iedzīvotājiem (78%) apzinīgi veic visu rēķinu apmaksu vēl pirms pakalpojuma sniedzēja noteiktā gala termiņa, un lielākajai daļai (90%) šobrīd nav apmaksas kavējumu par kādu no saņemtajiem...

Aptauja: Daļa iedzīvotāju izvēlas ņemt kredītus, lai apmaksātu rēķinus

1188.lv

Similar news

Loading...