Igaunijas valdība ceturtdien atbalstīja likumprojektu par valsts izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz nevadāmo kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Ārlietu ministrs Marguss Cahkna teica, ka ministrija izstāšanos ierosināja, jo saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu ir pasliktinājusies drošības situācija. "Mūsu drošības lielākais apdraudējums Krievija nav Otavas konvencijas dalībniece un ir nomīnējusi vairāk nekā 100 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas," atgādināja Cahkna.

"Igaunijas Aizsardzības spēkiem ir svarīgi būt elastīgākiem un brīvākiem ieroču sistēmu izvēlē, ņemot vērā pret mums vērsto draudu raksturu un iespējamā pretinieka uzvedību," piebilda Igaunijas ārlietu ministrs, norādot, ka, izstājoties no konvencijas, Igaunija skaidri parāda, ka "ir gatava un spējīga izmantot visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu savu teritoriju un brīvību".

Cahkna uzsvēra, ka arī pēc izstāšanās no Otavas konvencijas Igaunija turpinās ievērot starptautiskās tiesības, arī tās, kas attiecas uz starptautisko cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību.

Igaunijas valdība likumprojektu iesniegs parlamentā. Rīgikogu likumprojekts tiks izskatīts divos lasījumos.

Iecerēts, ka Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija no konvencijas izstāsies vienlaikus. Arī Somijas premjerministrs Peteri Orpo ir paziņojis, ka Somija plāno izstāties no Otavas konvencijas.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa rietumvalstu.

Konvencijai nav pievienojušās Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.