Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā ieviest izglītības un zinātnes ētikas ombudu, taču augstskolu pārstāvji sākotnēji šādu ieceri vērtē drīzāk negatīvi, piektdien izskanēja diskusijā "Akadēmiskā ētika augstākajā izglītībā".

Ombuds izskatītu sūdzības un pēc savas iniciatīvas veiktu izmeklēšanu par iespējamiem ētikas un arto saistīto normatīvo aktu pārkāpumiem izglītības iestādēs, tostarp un zinātniskajās institūcijās.

Atbilstoši IZM piedāvājumam, ombuds varētu pieprasīt augstskolai atcelt lēmumu par diploma izsniegšanu un akadēmiskā, profesionālā vai zinātnes doktora grāda piešķiršanu saistībā ar konstatētiem akadēmiskās vai zinātnes ētikas pārkāpumiem. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Diāna Laipniece minēja, ka bijuši "strīdīgi jautājumi" un ombudam būtu vērtīga loma šajās diskusijās.

Konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, ombuds vērstos tiesībsargājošās iestādēs. Savukārt, konstatējot ētikas vai ar ētikas noteikumiem saistīto procedūru pārkāpumu, izglītības iestādei būtu jāinformē ombuds par darbībām, kas veiktas pārkāpuma novēršanai.

Ombuds arī sniegtu rekomendācijas izglītības iestādēm, lai pilnveidotu ar ētikas notikumiem saistītās procedūras. Izglītības iestādei būs pienākums ieviest rekomendācijas.

Ombudu pēc valdības ieteikuma uz pieciem gadiem iecels Saeima. Viena un tā pati persona par izglītības ētikas ombudu varētu būt maksimums divus termiņus pēc kārtas.

Ombuda darbības nodrošināšanai IZM piedāvā izveidot Izglītības un zinātnes ētikas ombuda biroju. To finansētu no valsts budžeta līdzekļiem. Biroja darbību regulēs likums un biroja nolikums, kuru pieņemtu ombuds un apstiprinātu izglītības un zinātnes ministrs.

Ombuds varētu sākt savu darbu 2025.gadā. Laipniece informēja, ka ministrija sākusi darbu pie Augstskolu likuma grozījumu likumprojekta. Publiskai apspriešanai likumprojektu varētu nodot līdz 10.jūnijam.

IZM valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jānis Paiders uzsvēra, ka ombuda ieviešana neatņems augstskolām kompetenci risināt ētikas jautājumus. Ombuds risinātu gadījumus, kur augstskolai ir ierobežotas iespējas to risināšanai vai vēlas saņemt ārēju pieredzi.

Ar IZM piedāvājumu augstskolas iepazinās diskusijas laikā, un to pārstāvji ieceri vērtēja drīzāk negatīvi. Augstākās tiesas (AT) tiesnese Sanita Osipova pauda, ka ombuda ieviešana "paceļ ētikas normu formalizāciju vēl augstākā pakāpē, un tā jau vairs nav ētika", bet gan "iebraukšana tiesību lauciņā".

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts pauda bažas, ka ombuda ieviešana mazinās augstskolu autonomiju.

"Personāla pieņemšana vai atlaišana ir augstskolas autonomijas viens elements. Līdz ar to šis būs vēl viens instruments, kas samazinās augstskolu autonomiju, jo faktiski būs saistošs lēmums - atlaist vai neatlaist [darbinieku], diplomu saņemt vai nesaņemt," uzskata Bernāts.

Viņaprāt, ombuda vietā būtu jāstiprina augstskolu ētikas komisijas, īpaši nelielās augstskolās, kur saņemto sūdzību skaits ir daudz mazāks.

Arī LU emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane ir neizpratnē, kāpēc jāizveido jauna institūcija. "Ētika tomēr nav parasta, juridiska, birokrātiski organizējama un regulējama lieta. [..] Ja ētikai nav robežu, tad valsts birokrātijai vajag būt robežām," sacīja Lasmane. Viņasprāt, sabiedrības izpratne jāveicina ar sarunām par ētikas normu ievērošanu.

IZM iniciatīvu pozitīvāk vērtē Latvijas Studentu apvienība (LSA), taču "velns slēpjas detaļās". LSA Akadēmiskā virziena vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods saredz, ka ombuds būtu vēl viena, neatkarīga vieta, kur vērsties, ja nav drošība par augstskolas iekšējo sistēmu vai netiek uzskatīts, ka sasniegtais rezultāts ir taisnīgs vai godīgs. Vienlaikus, viņaprāt, vajag diskusiju par ombuda tiešajām funkcijām un pilnvarām.

Atklājot diskusiju, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) uzsvēra, ka ir jāatgriež sabiedrības uzticēšanās akadēmiskai videi kā drošai un caurspīdīgai videi. Iespējamie risinājumi, viņasprāt, būtu jāatrod "ar labu komunikāciju", nevis virzoties kontroles virzienā.

Akadēmiskās ētikas pārkāpumi, tostarp seksuālās uzmākšanās problemātika augstākajā izglītībā, kļuva aktuāli pēc tam, kad atklājās, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) saņemti vairāku studenšu iesniegumi par iespējamu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos. Līdzīgas bažas publiski paustas arī par kādu Mākslas akadēmijas pasniedzēju.

Vairākas augstskolas iepriekš aģentūrai LETA apgalvoja, ka tās nav saņēmušas nedz oficiālu, nedz neoficiālu informāciju par iespējamiem ētikas pārkāpumiem. Taču Čakša vērsa uzmanību, ka ne vienmēr ziņojumu neesamība nozīmē, ka viss ir kārtībā - neziņošanas iemesli var būt saistīti ar bailēm vai neuzticību.

IZM secinājusi, ka vairumam augstskolu ir savs ētikas kodekss, taču ne visās tas ir publiski pieejams augstskolu tīmekļa vietnēs. Savu ētikas kodeksu nav izstrādājušas Daugavpils Universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

Čakša kā labo piemēru izcēla Rīgas Stradiņa universitāti, kura ētikas kodeksā "mērķtiecīgu uzmanību" pievērsusi attiecību veidošanai akadēmiskajā vidē. Pārējās augstskolas vairāk koncentrējušās uz jautājumiem, kas saistīti ar akadēmiskā godīguma ievērošanu.