Satiksmes ministrijas naudas trūkums ir hronisks, Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tiek debatēts par nākamā gada budžetu, izteicās deputāts, bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Politiķis atzīmēja, ka Saeimas Tautsaimniecības komisija budžeta izskatīšanas gaitā uzklausīts finanšu ministrs, piecu nozaru ministri un Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre. Briškena skatījumā, komisija īpašu uzmanību pievērsusi izaugsmes veicināšanas jautājumiem, un sniedza kritisku analīzi par budžetu un tā izstrādes procesu.

Viņš uzsvēra, ka Finanšu ministrija nav izpildījusi solījumu ieviest sniegumā balstītu nulles budžetu pilotministrijās, kas bija daļa no valdības vienošanās. Lai gan ministrija demonstrējusi izpratni par kontrciklisku budžeta pieeju, tai trūkst skaidras metodoloģijas investīciju efektivitātes izvērtēšanai pēc ekonomiskajiem multiplikatoriem, vērtēja deputāts.

Briškens pauda, ka prioritātes budžetā būtu jānosaka, balstoties uz investīciju atdevi ekonomikā, nevis politiskām interesēm. Viņš kritizēja banku solidaritātes iemaksas modeli, kas Latvijā tiek piemērots arī jaunai kreditēšanai, radot šķēršļus finansējuma pieejamībai reālajam sektoram.

Satiksmes ministrijas finansējuma trūkumu Briškens raksturoja kā hronisku problēmu, norādot, ka nav nodrošināts finansējums "Rail Baltica" projektam, tostarp pārprojektēšanai, kas ļautu ietaupīt ievērojamus līdzekļus. Viņš arī atgādināja par Autoceļu likuma nepildīšanu - ceļu uzturēšanai nepieciešami vismaz 650 miljoni eiro gadā, bet pieejami tikai aptuveni 300 miljoni eiro.

Tāpat Briškens kritizēja Finanšu ministrijas attieksmi pret sabiedrisko pārvadājumu un pasta pakalpojumu finansēšanu, kas tiekot risināta ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai gan tie ir prognozējami. Viņš aicināja izstrādāt skaidru investīciju plānu enerģētikas un klimata jomā, ņemot vērā nacionālajā plānā un stratēģijā "paredzētos miljardus".

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāka skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tāpat vēstīts, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.