Lai arī mūsdienās Jāņus biežāk saistām ar 23. jūniju, ugunskuriem, sieru un pīrāgiem, senlatvieši šo svētku dziļāko nozīmi saistīja ar pašu dabas ritumu – gada garāko dienu un īsāko nakti. Vasaras saulgrieži bija ne tikai laiks svinībām, bet arī spēcīgiem rituāliem, ar kuriem cilvēki godināja sauli, dabu un gaismu. Tie bija svētki, kuros cilvēks centās harmonizēties ar pasaules kārtību, stiprināt saikni ar auglības un dzīvības spēkiem, kā arī veicināt veiksmi un veselību sev, savai ģimenei un saimniecībai.

Viena no vietām, kas daudzu gadu garumā ir centusies iedzīvināt senlatviešu Līgo tradīcijas, ir Turaidas muzejrezervāts, kurā saulgrieži tradicionāli tika svinēti tieši 21. jūnijā – laikā, kad daba sasniedz pilnbriedu un saule atrodas zenītā.

Kā portālam 1188.lv pastāstīja Turaidas muzejrezervāta izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Zaķīte, šī diena tika īpaši godāta ar rituāliem, rotājumiem un vienu no iespaidīgākajiem saulgriežu simboliem – degošās ripas laišanu no kalna.

"Šis laiks bija īpašs ne tikai cilvēkiem, bet arī dabai un mājdzīvniekiem. Viss tika rotāts – mājas ar bērzu meijām un ozollapām, cilvēki ar Jāņu vainagiem. Kad māja bija sakopta un pats cilvēks sagatavots svētkiem, vakarpusē tika iedegti ugunskuri, kas dega līdz pat rīta gaismai. Ugunij bija īpaša nozīme – tā palīdzēja simboliski izturēt tumsu, sagaidīt sauli un uzturēt gaismas klātbūtni," stāsta Zaķīte.

Viens no senatnīgākajiem un vizuāli iespaidīgākajiem rituāliem bijusi degošās ripas laišana no kalna.

"Tā ir ļoti tieša saules simbolika – ripa ir spoža kā saule, un, laižot to lejā no kalna, cilvēks it kā palīdz saulei neapstāties savā ritējumā.

Tas bija veids, kā cilvēki piedalījās dabas kārtības uzturēšanā, simboliski palīdzot saulei turpināt savu ceļu debesīs," skaidro muzejrezervāta pārstāve.

Svarīgs rīta rituāls bija mazgāšanās rasā – ticēts, ka rīta rasa svētku rītā dod veselību, skaistumu un spēku. Dažviet ticējumos minēts, ka, ja Jāņu rītā mazgājas rasā vai pat vārtās zālē, tas ne tikai pasargā no slimībām, bet arī atjauno enerģiju visam gadam. Arī šis rituāls saistīts ar saules un dabas dzīvinošo spēku.

Galdā tika celts pašceptais Jāņu siers un pīrāgi – abi neiztrūkstoši katrā mājā. "Jāņu siers bija ļoti nozīmīgs – ne tikai kā cienasts, bet arī kā svētku un saules simbols. Daudzas saimnieces to gatavoja pašas, un arī mūsdienās šī tradīcija atdzimst," atzīmē Zaķīte.

Turaidas muzejrezervātā šie svētki gadiem ilgi tika atzīmēti 21. jūnijā ar plašiem pasākumiem, taču pēdējos gados to norise pandēmijas dēļ tika pārtraukta. Tomēr arī šogad saulgriežu diena tiek īpaši atzīmēta ar izstādi, kas veltīta Dainu kalna 40 gadu jubilejai, un ar vasaras saulgriežu ielīgošanas rituālu kopā ar folkloras kopu "Mālis".

Lasi arī!

Ko vilkt mugurā Līgo svētkos?

Līgo un Jāņu dienā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas un kursēs papildu reisi