Turcijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaits pēdējo divu gadu laikā ir samazinājies gandrīz uz pusi, Krievijas medijam “Izvestia” norādījusi Krievijas vēstniecība Ankarā. Ja 2023. gadā valstī pastāvīgi dzīvoja aptuveni 154 tūkstoši krievu, tad 2025. gadā šis skaits sarucis līdz 85 tūkstošiem. Kā galvenie iemesli minēti strauji pieaugošās dzīvošanas cenas, grūtības ar uzturēšanās atļauju pagarināšanu, kā arī ikdienas problēmas, tostarp atšķirības mentalitātē un pat gadījumi, kas saistīti ar reliģisku diskrimināciju.

Vēstniecība atzīmējusi, ka interese par pastāvīgu dzīvi Turcijā krievu vidū ir ievērojami mazinājusies. Lai gan valsts kļuva par vienu no populārākajiem galamērķiem pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā, pēdējā laikā pieaug to cilvēku skaits, kuri izvēlas aizbraukt. Inflācija valstī šobrīd ir aptuveni 33%, bet nekustamā īpašuma cenas gada laikā pieaugušas vairāk nekā par 30%. Daudzi arī saskaras ar atteikumiem uzturēšanās atļaujas pagarināšanā pat tad, ja tiem pieder īpašums.

Turcijas likumdošana paredz sešas uzturēšanās atļauju kategorijas, no kurām krievu vidū vispieprasītākā ir īstermiņa jeb “tūristu” atļauja. Šobrīd Krievijas pilsoņiem tā tiek izsniegta uz sešiem mēnešiem, ja kontā ir vismaz 25 tūkstoši Turcijas liru (aptuveni 530 eiro). Procesa birokrātija pēdējā laikā ir pieaugusi — tiek prasīti papildu dokumenti, bieži mainās noteikumi, un atsevišķos rajonos ārzemniekiem aizliegts iegādāties vai īrēt mājokli. Turklāt kopš 2024. gada augusta vairs netiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas tiem, kas ieceļojuši ar tūrisma mērķi.

Daļa krievu atgriežas dzimtenē, bet citi pārcēlušies uz Serbiju, Portugāli, Spāniju vai Gruziju. Emigranti norāda arī uz citām neērtībām — zemu pakalpojumu kvalitāti, garām rindām medicīnas iestādēs, netīrību ielās un smēķēšanu sabiedriskās vietās.

Vietējie Pareizticīgās Svētā Panteleimona baznīcas draudzes locekļi norādījuši, ka pareizticīgajiem bieži tiek atteikta Turcijas pilsonība. Ir gadījumi, kad cilvēki, kas valstī dzīvojuši un strādājuši gadu desmitiem, pēc pilsonības pieprasīšanas tikuši apsūdzēti misionāru darbībā. Šādu attieksmi pieredzējuši arī atsevišķi ticīgie, kuri Turcijā nodzīvojuši vairāk nekā 25 gadus un ir nekustamā īpašuma īpašnieki.