Cīņā ar smēķēšanu
Eiropai un Latvijai ir jāizvēlas efektīvākā stratēģija – nesamērīgi aizliegumi
grauj legālo uzņēmējdarbību, viecina nelegālo tirdzniecību un nekontrolētu
kaitīgu produktu nonākšanu apritē, savukārt gudrs un niansēts regulējums var uzlabot
sabiedrības veselību, vairot nodokļu ieņēmumus, aizsargāt darba vietas un
ierobežot nelegālo tirdzniecību. To secināja pētnieki un dažādu nozaru eksperti
15. oktobrī Rīgā notikušajā ekspertu seminārā “Aizliegumi vai regulējums:
bezdūmu nozare valsts budžeta kontekstā”.

 

Ekspertu
diskusijas ietvaros tika prezentēts apjomīgs jaunākais SKDS pētījums par
sabiedrības attieksmi pret dažādu tabakas un nikotīna produktu lietošanu,
savukārt Eiropas Politikas Inovāciju padomes (EPIC) pārstāvis iepazīstināja ar
tabakas un nikotīna nozares ekonomiskās ietekmes rādītājiem.

 

<h2>Mainot
pieeju var panākt lielākus nodokļu ieņēmumus</h2>

 

Pēc EPIC
aprēķiniem, kopējais tabakas un nikotīna produktu akcīzes un PVN nodokļu
ieņēmumu apjoms Latvijas valsts budžetā sasniedz 379 miljonus eiro (2023. gada
dati). Ņemot vērā kontrabandas radītos zaudējumus, var secināt, ka zaudētie
ieņēmumi veido līdz pat 20 % no nozares akcīzes un PVN nodokļu ieņēmumiem.
Kopējie nodokļu ieņēmumi no tabakas un nikotīna nozares veido 32 % no valdības
izdevumiem aizsardzībā (1,2 miljardi).

 

Kopējais
nozares pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktā ir 711 miljoni eiro, kas veido
1,8 % no IKP, kas, salīdzinājumam, ir vairāk nekā telekomunikāciju un
apdrošināšanas nozares kopā ņemot (attiecīgi 702 miljoni eiro). Aprēķināts, ka
Latvijā tabakas un nikotīna nozare un tai saistītās nozares (ekonomikas vērtību
ķēdē) nodrošina ap 14 200 darba vietām, jeb 1,7 % no kopējā valstī
nodarbināto skaita. 

 

Veidojas
dilemma – valsts budžeta ieņēmumu kontekstā tuvāko gadu (2026.-2028. gadu
perspektīvā) plāno būtiski – par vismaz 15% – kāpināt valsts budžeta ieņēmumus
no tabakas un nikotīna izstrādājumu akcīzes nodokļa, vienlaikus aizliedzot
virkni inovatīvo tabakas produktu, tā par Eiropas tabakas direktīvas kontekstā
tiek runāts par cigarešu ar filtru aizliegšanu, kas kopumā radīs dramatisku
nelegālās tirdzniecības lēcienu un vienlaikus atstās negatīvu ietekmi uz
iedzīvotāju veselību.

 

Šāda
pieeja ekspertu ieskatā nav pareiza un ekonomiski ilgtspējīga – tiek iznīcināts
kontrolēts legālais bizness, būtiski pieaugs nelegālā tirgus apjomi gan
tradicionālo gan jauno tabakas un nikotīna produktu segmentos, savukārt valstu
akcīzes ieņēmumi no tabakas un nikotīnu produktu akcīzes nodokļa būtiski
samazināsies. 

 

VID
Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine: “Jebkurai
politikai ir jābūt samērīgai, jo jebkuri ierobežojumi rada riskus ēnu
ekonomikai. Runājot par legālo tirgu e-škidrumu un tabakas aizstājējproduktu
segmentā, redzam, ka šā gada 8 mēnešos ir būtiski kritušies apjomi. Legālajā
patēriņā nodotie e-šķidrumi ir kritušies par 46 % un tabakas aizstājējproduktu
jomā kritums ir 51 %. Akcīzes nodokļa ieņēmumu jomā esam iekasējuši par 3,9
miljoniem eiro mazāk. Ja līdz 2024. gadam ar samērīgu nodokļu politiku mēs
nodrošinājām akcīzes nodokļa pieaugumu, tad 2025. gadā šī līkne ir strauji
kritusies. Dati parāda, ka nelegālais tirgus nemazinās, bet drīzāk palielinās
un mums zūd kontrole pār to, kādi produkti nonāk pie patērētājiem. Būtībā ir
panākts pretējs efekts sākotnēji it kā cēlajam mērķim rūpēties par jauniešu
veselību un mazināt atkarības riskus.

 

Tāpēc
aicinu lēmumu pieņēmējus turpmāk vairāk balstīties uz datiem un ieklausīties
nozares ekspertu viedoklī. Mēs kā nodokļu administrācija vienmēr esam
brīdinājuši, ka neadekvāti aizliegumi un ierobežojumi vienmēr veicinās ēnu
ekonomiku un nekad nesasniegs vēlamo rezultātu. Politikai vienmēr līdzās
drošībai un veselībai ir jādomā arī par legālo biznesu. Kas ar to notiks pēc
jebkuru aizliegumu vai ierobežojumu ieviešanas. No savas puses varam droši
teikt, jo vairāk aizliegumu, jo mums ir vairāk darba, bet ne vienmēr tiek
padomāts par atbilstošām spējām to visu nokontrolēt. Piemēram, šo garšu un
smaržu aizliegumu mēs faktiski nevaram to nokontrolēt, jo īpaši to, kas notiek
ārpus mūsu jurisdikcijas interneta veikalos, kā arī iegādājoties produktus no
draugiem un paziņām.”

 

Ja valsts
grib saprātīgi ierobežot tabakas un nikotīna produktu patēriņu, uzlabot
saslimstību rādītājus un kopējo sabiedrības veselību, vienlaikus iegūstot prognozējamus
un stabilus ienākumus valsts budžetā no tabakas un nikotīna izstrādājumu
akcīzes nodokļa un mazināt nelegālo tirdzniecību, visefektīvākais veids ir
pārdomāta aizliegumu un nodokļu politikas īstenošana un kaitējuma mazināšanas
pieejas iekļaušana valsts politikā. Tas nozīmē, ka akcīzes nodoklis tiek
straujāk celts viskaitīgākajam tabakas produktam – cigaretēm, savukārt zemāka
riska produktiem nodoklis tiek piemērots zemāks, lai kaitīgākā produkta
patērētāji izvēlētos zemāka riska alternatīvas.

 

Rīgas
Tehniskās Universitātes profesors Māris Jurušs: “Mums tabakas un
nikotīna produktu jomā pārsvarā ir sodīšanas politika. Patīk aizliegt,
ierobežot nevis palīdzēt cilvēkiem. Šo veco pieeju būtu jāmaina, vairāk
jāfokusējas tieši uz palīdzību cilvēkiem un veselības aprūpi, piemērojot
niansētu un diferencētu pieeju pret tabakas un nikotīna produktiem gan
ierobežojumu, gan nodokļu piemērošanas ziņā. Un pieņemot kārtējās izmaiņas
nevajadzētu šauri domāt tikai par potenciāliem nodokļu ieņēmumiem, bet arī par to,
vai un kā būs iespējams nodrošināt šo izmaiņu kontroli.”

 

SKDS
pētījums liecina, ka 32% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 75 gadiem lieto
kādu no tabakas vai nikotīna izstrādājumiem (24% lieto regulāri, savukārt 8%
atsevišķās reizēs), un vispopulārākais tabakas un nikotīna produkts ir parastās
cigaretes – viskaitīgākais no tabakas un nikotīna produktiem. Tās smēķē 71% no
tiem, kuri aptaujā norādījuši, ka lieto kādu no tabakas vai nikotīna produktiem.
Otrs populārākais produkts ir e-cigaretes (38%), trešais – karsējamā tabaka
(23%), kam seko smēķējamā jeb tinamā tabaka (18%), cigarillas (15%), cigāri
(13%) un beztabakas nikotīna spilventiņi (9%).

 

Tāpat
pētījums atklāj, ka nemainīga saglabājas tendence par pirmo lietoto tabakas vai
nikotīna produktu – joprojām pārliecinoši lielākā daļa patērētāju jeb 90 % šo
veselībai kaitīgo ieradumu uzsākuši ar cigaretēm, kamēr alternatīvos bezdūmu
produktus izvēlas 9 % aptaujāto.

 

Būtiski,
ka ievērojama sabiedrības daļa iegādājas kontrabandas tabakas un nikotīna
produktus – to atzīst 6% aptaujāto, savukārt 18% norāda, ka viņu draugi vai
paziņas pērk kontrabandas cigaretes. Šie rādītāji saskan ar starptautiskās
auditoru kompānijas "KPMG" neatkarīgo ikgadējo pētījumu par nelegālo
cigarešu tirdzniecību Latvijā – 2024. gadā nelegālais cigarešu tirgus
sasniedzis jau 18% no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus
vismaz 67 miljonu eiro apmērā neiekasēto nodokļu dēļ.

 

<h2>Samērīgai
politikai pozitīvi rezultāti</h2>

 

Saskaņā
ar EPIC datiem un aprēķiniem, tabakas un nikotīna produktu nozares gada
pienesums kopējā Eiropas Savienības iekšzemes kopproduktā veido 224 miljardus
eiro, kas ir ~ 1,1 % ES iekšzemes kopprodukta – salīdzinot, tas ir par 10,9 %
vairāk nekā telekomunikāciju un tekstila industrijas pienesums kopā ņemot
(attiecīgi 130,3 miljardi eiro un 71,5 miljardi eiro). Nozare dod 1,4 % no
kopējiem ES valdību gada ieņēmumiem. 

 

Eiropas
Politikas Inovāciju padomes (EPIC) eksperts Dr. Antonios Nestoras:
“Miljoniem cilvēku neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem un aizliegumiem
turpina smēķēt. Eiropā smēķēšanas rādītāji nepieaug, bet arī nesamazinās. Kāpēc
smēķēšanas izplatība nemazinās? Tāpēc, ka pārlieku fokusējamies uz aizliegumiem
un smēķētāju sodīšanu tā vietā, lai palīdzētu viņiem mainīt savus ieradumus.
Esmu pārliecināts, ka Eiropa var izbeigt smēķēšanu atbalstot inovācijas, kā arī
īstenojot zinātniski pamatotu un pierādījumos balstītu kaitējuma mazināšanas
politiku. To nav iespējams panākt ar aizliegumiem un nesamērīgiem nodokļiem, jo
cilvēki vienkārši pārslēgsies uz produktu iegādi nelegālajā tirgu. Mūsu
pētījums parāda, ka piedāvājot smēķētājiem iespēju pārslēgties uz mazāk
kaitīgām alternatīvām, ES ir iespējams panākt būtisku smēķēšanas izplatības
samazināšanos, vienlaikus nepiedzīvojot samazinājumu nodokļu ienākumu jomā. To
apstiprina veiksmīgie piemēri tādās valstīs kā Zviedrija, Lielbritānija, Čehija
un Grieķija, kurās varam novērot būtisku cigarešu smēķētāju skaita kritumu.
Savukārt tās valstis, kuras piemēro nesamērīgus ierobežojumus un nodokļu
politiku, piedzīvo legālās tirdzniecības krahu. Tā tas ir noticis, piemēram
Francijā un Īrijā.” 

 

Tabakas
un nikotīna nozarē Eiropas Savienībā ir nodarbināti 2,1 miljoni strādājošo, kas
ir 1,1 % no kopējā ES strādājošo skaita, turklāt šajā nozarēs strādājošo vidējā
alga par 5 % pārsniedz ES nodarbinātā vidējo atalgojumu.

 

Tabakas
un nikotīna nozare Eiropas Savienībā gada ietvaros akcīzes un Pievienotās
vērtības nodoklī nomaksā turpat 113 miljardus eiro, no kuriem akcīzes nodoklis
ir 83,3 milradi, bet PVN 29,6 milardi eiro. Šie ieņēmumi ļauj nosegt 55,4 % no
kopējiem ES aizsardzības izdevumiem. Savukārt nelegālā tirdzniecība un
kontrabanda kopumā ir radījusi Eiropas Savienības valstu budžetiem 11,6
miljardus eiro zaudējumus – šī summa, piemēram, palīdzētu valstu valdībām
palielināt medicīnsko pētījumu izdevumus par 52,5 %. *Raksts tapis sadarbībā ar EPIC

Giving up smoking

Veselība

Public

Cīņā ar smēķēšanu Eiropai un Latvijai ir jāizvēlas efektīvākā stratēģija – nesamērīgi aizliegumi grauj legālo uzņēmējdarbību, viecina nelegālo tirdzniecību un nekontrolētu kaitīgu produktu nonākšanu apritē, savukārt gudrs un niansēts regulējums...

Eksperti: nesamērīgi aizliegumi un ierobežojumi grauj legālo tirgu un samazina valsts budžeta ieņēmumus

Similar news

Loading...